Vairāk nekā 200 mazpulcēnu no visiem Latvijas reģioniem šonedēļ pulcējas Zaļeniekos. Biedrības «Latvijas mazpulki» rīkotajā vasaras nometnē «Visu daru es ar prieku» viņus sagaida radošās darbnīcas, piedzīvojumu trases, Tērvetes Dabas parka apmeklējums, pārgājieni, ballītes un citas atraktīvas nodarbības, kas veltītas meža tēmai. Finansiālu apstākļu dēļ Staļģenes vidusskolas mazpulcēni šoreiz gan nometnē nepiedalās. Viņi priekšroku devuši līdzīgam pasākumam, kas drīzumā notiks Penkulē.
Biedrības projektu koordinatore Randa Medne stāsta, ka organizācija sadarbojas ar akciju sabiedrību «Latvijas valsts meži», tāpēc jau no gada sākuma ar moto «no čiekura līdz lietaskokam» mazpulcēni visā Latvijā izzinājuši, kā no sēkliņām izaug koki, piedalījušies koku stādīšanā, pētījuši mežu, tajā sastopamos dzīvniekus un augus. Arī nometnē, kas pārtapusi savdabīgā Čiekurciemā ar savām ciltīm, skolēni turpinās izzināt Latvijas «zaļo zeltu». Piemēram, notiks koktēlniecības darbnīca, kuras dalībnieki varēs ne vien iepazīt koksnes īpašības un tās daudzveidīgās izmantošanas iespējas, bet arī pastrādāt ar āmuriem, kaltiem un nagliņām. «Dosimies arī uz cirsmu, lai redzētu, kā koksni zāģē un apstrādā modernākā tehnika. Domāju, tas varētu īpaši patikt zēniem,» stāsta nometnes vadītāja Ilze Jukņēviča, pauzdama gandarījumu, ka šogad organizācijā ir vairāk puišu. Lauris no Staburaga mazpulka gan tajā darbojas četrus gadus. «Ir interesanti braukāt uz nometnēm, piedalīties dažādos projektos. Satikt draugus no visas Latvijas,» viņš teic. Puisis atklāj, ka, piedaloties mazpulkā, kura uzdevums ir arī iemācīt uzņēmējdarbības pamatus, izstrādājot projektus lauksaimniecībā, amatniecībā, novadpētniecībā un citās nozarēs, apguvis daudz jaunu lietu. Piemēram, audzēt dārzeņus un tirgot meža veltes.Kuplajā mazpulcēnu saimē Zaļeniekos gan nevar manīt Jelgavas novada pārstāvjus. Staļģenes vidusskolas mazpulka vadītāja Anda Skrupska, kura organizāciju skolā vada kopš 1998. gada, stāsta, ka skolēni dosies uz Penkuli, kur 8. augustā sāksies Zemgales mazpulku nometne. «Tā ir naudas lieta. Uz visiem pasākumiem nevar tikt,» viņa teic.Bēdīgi ar finansējumu klājas arī visai organizācijai. «Valsts atbalsts ir ļoti sarucis. Šogad mums piešķīra trīs četrus tūkstošus, pirms tam bijuši seši, desmit un pat 16 tūkstoši latu. Cīnāmies par izdzīvošanu, un biedrība lielākoties turas uz brīvprātīgajiem,» raksturo I.Jukņēviča, pauzdama cerību, ka mērķis, praktiski darbojoties, veidot gudru, drošu un darbīgu cilvēku neizrādīsies lieks. Patlaban biedrībā ir vairāk nekā divi tūkstoši bērnu un jauniešu, kas aktīvi darbojas 189 mazpulkos.
