Šodien vārdadienas gaviļnieki ir Sergeji, Svetlanas un Lanas. Sveicam!
Šodien vārdadienas gaviļnieki ir Sergeji, Svetlanas un Lanas. Sveicam!
Svetlana Čaikovska šodien svin savu vārdadienu ar kolēģiem. Vircavas vidusskolā viņa ir pavadījusi līdzšinējo darba mūžu. Kad pirms 28 gadiem pēc sadales atnākusi strādāt uz Vircavu par matemātikas skolotāju, nav nācis ne prātā tur pavadīt visu mūžu. Skolotāja savās atbildēs “Ziņām” ir skopa. Varbūt apjukusi. Kam tas viss vajadzīgs? Iespējams, ka tagadējiem audzēkņiem – sestās klases bērniem! Viņiem tik ļoti patīk lepoties ar savu skolotāju. S.Čaikovska ir ar stāju. To viņa atzīst arī sarunā. “Bērnus vajag saprast, atbalstīt, bet nepieciešama arī distance. Skolotājs ir skolotājs.” Un to Svetlana prot. Kad viņa parādās gaitenī, skolēni zina, ka kaut kas savā stājā un pozā, ja tā nav īsti atbilstoša iekšējās kārtības noteikumiem, jāmaina bez vārdiem. Uz jautājumu, kā mainījušies skolēni šajos 28 gados, viņa atbild, ka bērni ir atvērtāki, pašpārliecinātāki, drošāki. Un ļoti žēl, ka dažreiz gudriem lauku bērniem nav iespējas mācīties to, ko viņi gribētu, ģimenes trūcīgo apstākļu dēļ. “Es nezinu, cik daudz no maniem ieteikumiem par tālākās dzīves gaitu ir realizējušies, jo bērnus audzinu līdz 9. klasei, pēc tam ir vidusskola. Ne vienmēr izsekoju viņu turpmākajām gaitām.” Uz jautājumu, vai kāda sava klase palikusi īpašā atmiņā kā mīluļi, skolotāja domā diezgan ilgi, bet tad atbild noliedzoši. “Nē, katra klase savā ziņā ir īpaša. Nevaru minēt vienu izcilu.”
Lauku skolotājam dažkārt otra slodze ir mājās – saimniecība. “Nē, kopš par saimniecību atbild vīrs, es aprūpēju mazu dārziņu ar sezonas puķēm. Sākot no tulpēm, beidzot ar vēlīniem rudens ziediem. Vēl manā pārziņā ir pāris nelielu dobīšu, kur šis tas aug.” Brīvajā laikā gaviļniece labprāt lasa. Sevišķi detektīvromānus un krievu klasiku. Ar Vircavu saistīta visa viņas dzīve. “Ne es te ļoti vēlos būt, ne arī ļoti tiecos prom,” pragmatiski nosaka skolotāja. Bet ir gan kāda vieta, kur ļoti gribētos nokļūt, – tā ir Dienvidaustrumāzija. “Dzīvesveids, kultūra, daba, cilvēki – viss tur ir citāds, tāpēc tik vilinošs,” atzīst Svetlana Čaikovska.
