Sabiedrības veselību ietekmē ne tikai sociāli ekonomiskie, bet arī medicīniskie faktori. Svarīgi, lai slimības atklātu un ārstētu laikus, dažkārt jau bērnībā.
Sabiedrības veselību ietekmē ne tikai sociāli ekonomiskie, bet arī medicīniskie faktori. Svarīgi, lai slimības atklātu un ārstētu laikus, dažkārt jau bērnībā. Nevērīga attieksme pret savu un bērnu veselību ir iemesls tam, ka uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi pilnībā veseli cilvēki. Būtiski, lai māte par bērnu rūpētos jau mazuļa gaidību laikā. Liela nozīme ir tam, kādos apstākļos, ar kādām jūtām mazais tiek gaidīts ģimenē, kā par viņu domā un rūpējas, kā gatavo ienākšanai pasaulē.
Uz Jelgavu brauc dzemdēt no Maskavas
Dzemdību un ginekoloģijas nodaļas vadītāja Oksana Slobodjana ir pārliecināta, ka veselīga dzīves sākuma nodrošināšana atkarīga pirmkārt no grūtnieces fiziskās, garīgās un emocionālās veselības. Jelgavas slimnīcā kopš 1994. gada darbojas grūtnieču aprūpes kabinets, kas ir vienīgais pilsētā. Tajā akcentēta ideja, ka bērnu gaida ne tikai sieviete, bet visa ģimene. Tas pozitīvi ietekmē grūtnieču emocionālo stāvokli, savstarpējās attiecības ģimenē un neapšaubāmi veicina labvēlīgu grūtniecības iznākumu. Aprūpes kabinetā ģimene var izvēlēties savu vecmāti, un tikai viņa visus deviņus mēnešus strādās ar topošo māmiņu, uzmanīs viņas un mazuļa veselību. Ja sieviete vēlas, viņa var lūgt savu vecmāti piedalīties dzemdībās. Jelgavas kabinetu iecienījušas arī māmiņas no kaimiņu rajoniem un pat Rīgas. Nesen uzskaitē stājušās trīs maskavietes, kas no Krievijas galvaspilsētas brauc uz konsultācijām un arī dzemdēt nolēmušas pie mūsu vecmātēm.
Aprūpes kabinetā grūtniecēm arī savā starpā veidojas labs kontakts un draudzīgas attiecības, viņas kopīgi vingro, iet uz baseinu peldēt, kur nodarbības vada speciālisti. Topošās māmiņas klausās ginekologa, psihologa, pediatra, anesteziologa un citu speciālistu lekcijas, skatās videomateriālus. Tā grūtnieces tiek vispusīgi sagatavotas gaidāmajām dzemdībām, zīdaiņa kopšanai un barošanai. Jaunās māmiņas vismaz divas reizes tiek novērotas ar ultrasonogrāfa palīdzību.
Dzemdību nodaļas vecākā vecmāte Eva Vingre stāsta, ka šogad grūtnieču aprūpes kabinetā uzskaitē stājušās jau 150 topošās māmiņas. Pagājušogad no 640 dzemdībām Jelgavas slimnīcā apmēram puse māmiņu bija slimnīcā izgājušas grūtnieču mācību kursu. Pateicoties vispusīgajām izmeklēšanas iespējām, laikus var atklāt dažādas patoloģijas, līdz ar to pēdējos gados strauji samazinājies nedzīvi dzimušo un dzemdību laikā mirušo bērniņu skaits, nav palielinājies jaundzimušo slimību skaits.
Runāt iemācās sarunājoties
Pieaugušo aizņemtības dēļ arvien mazāk laika tiek atvēlēts bērniem. Viņu sabiedrotie bieži vien ir televizors, dators un čipsu paka. SIA «Optima – 1» galvenā ārste alergoloģe Ingrīda Budrēvica ir pārliecināta, ka mūsdienu vecāki ļoti daudz dara pāri savām atvasēm. Tā sekas būs jūtamas pēc vairākiem gadiem, un tad kļūdas nožēlot būs par vēlu.
Pēdējos gados mazajiem aizvien sliktāk attīstās valoda. Viņi sāk runāt vēlāk un nepareizāk. I.Budrēvica norāda, ka viens no iemesliem ir tas, ka vecāki aizvien mazāk sarunājas ar saviem bērniem, nelasa priekšā grāmatas, nemāca klausīties. Nepareizi runa attīstās arī tad, ja vecāki ar mazuļiem sarunājas «bērnu valodā», nevis pareizi. Ārste stāsta, ka Jelgavā nekad vēl nav bijis tik daudz bērnu, kuriem nepieciešama logopēda palīdzība runas attīstībai. Ārstēšanos pie logopēda finansē slimokase. Runāt jāsāk līdz triju gadu vecumam. Runas attīstību var veicināt, lasot, sarunājoties, klausoties pareizu valodu. Nepareizi ir domāt, ka bērns iemācīsies runāt vienaudžu vidū. Viņš drīzāk centīsies atdarināt citu bērnu skaņas un arī kļūdas. Ārste uzskata, ja bērnam kavējas valodas attīstība, tā ir vecāku problēma, varbūt, ka bērnam vajag pārbaudīt dzirdi pie LOR.
Multiplikācijas filmas traumē
Bērnam augot un attīstoties, ļoti svarīga ir vide, kādā viņš atrodas. Lēti iepirktās un mūsu televīzijās demonstrētās multiplikācijas filmas par briesmoņiem un mistiskiem radījumiem, kas nemitīgi šauj, sit un kliedz, ir būtiska trauma mazās personības psihei un morālei. Bērnam rodas miega traucējumi, viņš ir uzbudinājumā, naktīs redz sliktus sapņus, kas arī atstāj negatīvu ietekmi uz viņa attīstību. Tas pats attiecas uz mākslas filmām. Attīstītajās pasaules valstīs, kur bērns ir vērtība, tādas multiplikācijas filmas publiski nemaz nerāda. Protams, ne Jelgavas ārsti, ne vietējā avīze nepanāks pārmaiņas televīziju programmās. Toties vecāki var paši kontrolēt, ko un cik daudz bērni skatās televīzijā, un pasargāt viņus no šausminošajiem skatiem un no tā, ko no tiem viņi mācās un pārņem.
Bērnam jāēd pareizi
Jo pārticīgāk dzīvojam, jo slimāki kļūstam. Tas attiecināms arī uz dažādām gremošanas un ādas slimībām. I.Budrēvica atkal par pamatu tam uzskata pieaugušo nevaļu. Vecākiem ir ļoti strikti jāskatās, kādu pārtiku lieto bērns, vai skolā viņš paēd siltas pusdienas. Pieaugušie grēko, ātrās maltītes gatavojot no konserviem un pusfabrikātiem. I.Budrēvica uzsver, ka vairāk vajadzētu stāvēt pie plīts un bērnam gatavot veselīgas brokastis, pusdienas un vakariņas. Nepareizs uzturs izpaužas alerģijā un gremošanas trakta darbības traucējumos. Tos lielā mērā veicina arī čipsi un sintētiskās limonādes. Dienā noēdot pa čipsu pakai un piedzerot gāzētu limonādi, desmit gadu vecumā bērnam noteikti būs kuņģa darbības traucējumi. Tā ir ļoti smaga barība, kas aizsprosto žultskanālus, un gremošanas procesi norit aplami. Veselībai kaitīgas ir arī košās un saldās konfektes.
«Viss, kas krāso mēli, jāēd ar mēru un piesardzību. Nevienam neaizliedzu našķoties, bet tikai saprāta robežās. Mūsdienu bērni un vecāki vairs neprot ēst konfektes: ja reiz paka vaļā, tad jāapēd visas!» stāsta I.Budrēvica.
Uzmanīgiem jābūt arī ar produktiem, kas ilgi uzglabājas. Tik iecienītais «Lāsēns», ko lieto daudz bērnu, domāts ērtai līdzi paņemšanai izbraukumos, nevis ikdienas maltītei. Vairāk vai mazāk, taču produktos ar ilgu uzglabāšanas laiku ir konservanti, kas nav veselības sabiedrotie.
«Ja auglis vai ogas nebojājoties stāv ilgāk par nedēļu, es neieteiktu tos ēst, jo īpaši bērniem. Sevišķi uzmanīgiem jābūt ar vīnogām, kas bieži veicina alerģiju,» uzsver I.Budrēvica.
Lai bērnu pasargātu no alerģijas, jau grūtniecības laikā māmiņām jāizvēlas pareizs uzturs. Vajadzētu izvairīties no viena noteikta produkta regulāras un pārmērīgas lietošanas, jo vēlāk tas var ietekmēt jaundzimušo, viņam var rasties alerģija. Uzturu nevajadzētu pārsātināt un ar mēru jālieto piens, sulas, citrusaugļi, medus, rieksti.
