Četras reizes gadā dienās, kas mūsu vēsturē saistās ar valsts atjaunošanas cīņām, daždažādās Latvijas vietās cilvēki saņem apbalvojumu – Latvijas Republikas 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.
Četras reizes gadā – janvārī, ap 4. maiju, ap 21. augustu un 18. novembri – dienās, kas mūsu vēsturē saistās ar valsts atjaunošanas cīņām, daždažādās Latvijas vietās cilvēki saņem apbalvojumu – Latvijas Republikas 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi. Tuvojoties šo notikumu atcerei, “Ziņām” izdevās telefoniski intervēt 1991. gada barikāžu dalībnieku atbalsta fonda priekšsēdētāju Renāru Zaļo.
Vai iecere apzināt un apbalvot visus barikāžu dalībniekus ir īstenojama? Šķiet, barikādēs, tāpat kā lielākajos Tautas frontes mītiņos, piedalījās vai pusmiljons cilvēku.
Tik daudz gan nav. Mēs fondā un barikāžu muzejā rēķinām, ka piedalījās ap 50 līdz 70 tūkstoši patriotu. Patlaban apbalvoti apmēram trīspadsmit tūkstošu.
Zināms, ka šajā janvārī Jelgavā un rajonā barikāžu dalībnieka zīmi pasniegt nav paredzēts. Vai mums toreiz atsaucīgo, drosmīgo cilvēku būtu bijis mazāk?
Es domāju, ka ne. Šeit, manuprāt, ir manāms toreizējo aktīvistu, pašvaldību darbinieku kūtrums. Lai jebkuru barikāžu dalībnieku apbalvotu ar viņam pienākošos zīmi, nevajag taču daudz – tikai vienas personas iesniegumu, kurā norādīts medaļai ieteicamā vārds, uzvārds, personas kods un dažās rindās aprakstīta viņa darbība barikādēs (pats sevi šim apbalvojumam ieteikt nevar – red. piez.). Ja salīdzinām rajonus, visvairāk izdarījuši ir limbažnieki. Tur, pateicoties agrākajam Tautas frontes vadītājam, apbalvošanai ieteikts ap 90 procentu no tiem, kas bija barikādēs. Daudz paveikuši arī liepājnieki un dobelnieki. Jelgavnieki šajā jautājumā ir tā pa vidam.
Ar ko nodarbojas 1991. gada janvāra barikāžu dalībnieku atbalsta fonds?
Mūsu lielākais uzdevums tagad ir vākt liecības un dokumentus par 1991. gada notikumiem. Drošības apsvērumu dēļ augusta puča laikā samērā daudz dokumentu un pierakstu, kas varētu liecināt par janvāra barikādēm, tika iznīcināts. Te būtu svarīgi piebilst, ka Vecrīgā, Krāmu ielā 3, blakus mūsu fonda telpām 110 kvadrātmetros tapis 1991. gada barikāžu muzejs. Tas ir labi apmeklēts, tagad janvāra dienās pat dažām skolām jālūdz ekskursiju atlikt uz vēlāku laiku.
Jūs pats bijāt viens no tiem Bauskas miličiem, kas ar ieroci aizstāvēja Iekšlietu ministrijas ēku janvāra barikāžu kulminācijas brīdī – impērijai lojālās OMON specvienības uzbrukumā 1991. gada 20. janvārī. Vai toreiz gūtais ievainojums ir sadzijis?
Paldies Dievam, jā.
