Vai tas var būt? Līdz šim domāju, ka medaļa ir tikai maza, visbiežāk apaļa, apbalvojuma zīme.
“Vai tas var būt? Līdz šim domāju, ka medaļa ir tikai maza, visbiežāk apaļa, apbalvojuma zīme.” Šādi un līdzīgi 6. Baltijas valstu Medaļu mākslas triennāles ekspozīcijas atklāšanā dzirdētie izbrīna pilnie atzinumi liecināja, ka jaunās izstādes apmeklējums Ģ.Eliasa muzejā varētu stipri “koriģēt” daudzu jelgavnieku priekšstatus par medaļu un tās radīšanas nolūkiem.
Protams, medaļa var būt ne tikai pie formas tērpa vai uzvalka spraužams vai kaklā karams apbalvojums. Pat ne tikai piemiņas zīme, kas iemūžina vēsturiskas cīņas, uzvaras, zaudējumus un citus nozīmīgus notikumus. Medaļā, tāpat kā citos mākslas veidos, autors var brīvi paust savu viedokli par apkārt notiekošo. Tāpēc tikpat stereotipisks kā iepriekšminētais pieņēmums par medaļas uzdevumiem ir priekšstats par medaļas ierobežoto formu un izmēriem.
Triennāle nozīmē, ka izstāde notiek reizi trijos gados. Pirmās piecas bijušas Lietuvā. Arī sestā pagājušmēnes bija apskatāma Viļņā. Ar izstādi Jelgavā triennāle pirmoreiz izceļojusi ārpus Lietuvas, un visas projektā iesaistītās puses cer, ka izstāde mūsu pilsētā kļūs par tradīciju.
Kaimiņvalstu mākslinieku sadarbības uzturēšanā daudz darījuši Latvijas un Lietuvas pārstāvji FIDEM (“Federation Internationale de la Medaille” – Starptautiskā medaļu mākslas fededrācija) Jānis Strupulis un Antans Olbuts. Pēdējais ir arī direktors un izstāžu kurators deviņdesmito gadu sākumā dibinātajā Medaļu galerijā. Viļņas vecpilsētā izvietotā iestāde ir unikāls šīs mākslas nozares centrs visā Baltijā. Tā aktivitātēs ietilpst ne tikai medaļu izstāžu regulāra rīkošana, bet šīs mākslas attīstīšana un popularizācija ikgadējā simpozijā Telšos.
Izstādē pārstāvēta lielākā daļa ievērojamāko lietuviešu medaļmākslinieku. Vēršot skatu uz mūsējo veikumu, otrās un sestās triennāles dalībnieks no Liepājas Ģirts Burvis atzina, ka tieši sakari ar lietuviešu kolēģiem lielā mērā palīdzējuši neapsīkt latviešu medaļu mākslai, kas pēdējā laikā centusies pārvarēt zināmu apsīkumu, jo itin bieži autoru radošās dzīves priekšplānā mēdz izvirzīties citas mākslas jomas. Taču pašreizējā ekspozīcija ir interesanta gan no materiālu izvēles viedokļa (ne vien tradicionālie “vieglie”, bet arī citi metāli un akmens: granīts, dolomīts), gan tēmu risinājuma ziņā.
Ekspozīcijā pārstāvēti 26 mākslinieki no Latvijas, 19 no Lietuvas un viens no Igaunijas.
