“Man vienmēr ir bijusi ļoti liela vēlēšanās sarīkot izstādi “Academia Petrina” ēkā,” teic tēlnieks Andris Bērziņš, piebilstot, ka abus ar gleznotāju Mairu Veisbārdi šurp vilkusi zemapziņa. Sapnis piepildījies – Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā atklāta kopīga izstāde.
Izstādē skatāmas A.Bērziņa medaļas, terakotas sieviešu figūras un zīmējumi, kā arī dažādu gadu M.Veisbārdes gleznas – sieviešu portreti un klusās dabas, ko caurvij tautiski motīvi. Tautas tērpi un latvju raksti M.Veisbārdes darbos atrodami jau kopš studiju laikiem.
Mākslas zinātniece Sarmīte Sīle rakstījusi: “Andris Bērziņš – viens no stabilākajiem medaļu māksliniekiem. Plašajā medaļu klāstā var izdalīt trīs galvenās tēmas – novelītes par Itāliju: Venēcijas karnevāls, Dante un “Dievišķā komēdija”; ziemeļnieku pasaule: Sibēliuss, Astrīda Lindgrēna un citi; Latvijas kultūras darbiniekiem veltītās medaļas: Rainis un Aspazija, Emīls Dārziņš, Jēkabs Māsēns (“Dievišķās komēdijas” tulkotājs) un citi.”
S.Sīle norādījusi, ka mākslinieka mīļākais materiāls ir bronza, bet vismīļākais – terakota, jo ļaujas roku pieskārieniem. “Kad to apdedzina, tas nav pazaudējis šo pieskārienu. Terakotā darinātajās apaļskulptūriņās jūtīgi, ar lielu pietāti un mīlestību atklāta sievietes ķermeņa neatkārtojamā plastika.”
Mākslas zinātniece arī citē M.Veisbārdes sacīto: “Man vienmēr patikusi cilvēka ķermeņa plastika, gaismēnu spēle, refleksi, pretgaismas. Šeit ir tik lielas, bagātas gleznieciskās iespējas. Mani interesē cilvēks un portretiskā līdzība. Šī interese nāk no vismīļākajiem pedagogiem – Konrāda Ubāna un Borisa Bērziņa. Tuvs man arī ir Ģederts Eliass, Voldemārs Tone.”
Kā atklāj muzeja direktores vietniece Marija Kaupere, visas šogad muzejā skatāmās izstādes tiek veltītas valsts simtgadei, tāpēc tās ir “stabilas, pamatīgas un vērtīgas”. “Jūsos abos ir liela stabilitāte,” vērtē M.Kaupere, uzteicot arī mākslinieku darbos atrodamo domas un līnijas skaidrību.
Izstāde muzejā skatāma līdz 1. jūlijam.
