Aizejošās Saeimas darba laikā krīzes dēļ medicīnai ievērojami samazināts finansējums, palielināts līdzmaksājums slimnīcās, vienlaikus kompensējot izdevumus trūcīgajiem. Ārsti norāda, ka vairāk nāk pacienti ar ielaistām kaitēm. Īstenojot strukturālo reformu, slēgtas vai sašaurinātas vairākas slimnīcas. Līdz ar prezidenta Valda Zatlera ievēlēšanu aktualizējās nepieciešamība izskaust «pateicības», taču šajā ziņā gandrīz nekas nav mainījies. Iedzīvotājiem joprojām nav iespēju pašiem apdrošināt veselību. Kā vērtējat četru gadu laikā veselības aprūpē paveikto?
Valdis Keris, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājsNotikušas dažādas izmaiņas. Vakar piedalījos Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, kur Pasaules Veselības organizācijas eksperti atzina, ka situācija Latvijas medicīnā, «pateicoties» finansiālajai krīzei, ir katastrofāla. Valstī līdzekļi medicīnai samazināti dramatiski. Un valdībai tika ieteikts pret medicīnu izturēties kā pret prioritāti, kā to dara vairums Eiropas valstu. Realizējot strukturālo reformu, panākts ir daudz, bet ne viss rit tik labi, kā tiek runāts. Latvijā palikusi 21 slimnīca, un uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju tas ir zemākais skaits Eiropā, tas pat ir mazāks nekā salīdzinoši nelielajā Igaunijā. Runājot par slimnieku hospitalizāciju, tas ir mazāks nekā vidēji Eiropā, jo ievērojami audzis pacientu līdzfinansējums un daudziem iedzīvotājiem medicīnas pakalpojumi Latvijā faktiski nav pieejami. Nav attaisnojušies arī efektivitātes pasākumi, jo par 15 procentiem samazināts personāla skaits, bet pacientu skaits palielinājies par 12 procentiem, kas nozīmē mediķu pārslodzi. Diemžēl tā sanācis, ka medicīna šo gadu laikā krietni slīdējusi uz leju un no pieejamības vienkāršajiem cilvēkiem tā attālinās arvien vairāk.Ludmila Borzaja, diabēta pacienteMan pirms četriem gadiem bija darbs ar cilvēku veselību saistītā valsts struktūrā, darba devējs garantēja medicīnas apdrošināšanas polisi, līdz ar to es tolaik pat nezināju, cik kas maksā. Tagad, kad esmu nonākusi no visām pusēm sarežģītos apstākļos, redzu, kā pēdējos gados pasliktinājušās medicīnas pakalpojumu saņemšanas iespējas. Pie speciālistiem par valsts līdzekļiem dažviet iespējams nokļūt tikai pacientiem, kuriem paveicies pieteikties pirmajā pierakstīšanās dienā, bet citviet viņi pieņem vien par naudu. Arī man nācies ar to saskarties – ārsts mani pieņēma, jau krāmējot savas mantas un esot pusceļā uz izejas durvīm. Nozīmēja izmeklējumus par lielu naudu, kaut gan man bija valsts garantēta iespēja veikt tos par simbolisku maksu. Valstī daudz kas ir samazināts, līdz ar to arī daudzi tā saucamie «medicīnas dīleri» lietas virza tikai naudas iekasēšanas virzienā. Taču ir arī pozitīvi momenti – labi, ka ir padomāts par trūcīgajiem un maznodrošinātajiem, dodot viņiem iespēju daudzus medicīnas pakalpojumus saņemt bez maksas. Solveiga Ābola, SIA «Jelgavas pilsētas slimnīca» galvenā ārsta vietnieceŠie gadi viennozīmīgi bijis sarežģīts un nepatīkamiem pārbaudījumiem bagāts laiks medicīnai. Šo gadu laikā veiktās reformas veselības jomā visvairāk raižu radījušas pacientiem un tās bijušas līdz galam nepārdomātas, radot apjukumu cilvēkos. Noteikumu izmaiņas un ministru kabineta grozījumi ir tik bieži, ka cilvēki nezina, kur īsti griezties pēc palīdzības, par ko un, cik jāmaksā. Faktiski pacienti uzskata, ka viņiem medicīnas pakalpojumi kļūst arvien nepieejamāki, par ko liecina arī ielaisto slimību skaita pieaugums stacionāros. Pie pacientu līdzmaksājuma izmaiņām cilvēki pamazām pierod. Nedomāju, ka tās ir ļoti augstas, jo slimniekam pašam nav jāpērk ne medikamenti, ne pārsienamiem materiāli. Protams, ka arī Jelgavas slimnīca izjūt valsts finansējuma samazinājumu, jau tagad esam pārstrādājuši šogad paredzētās kvotas un ļoti ceram, ka par pārstrādi valsts mums samaksās, kā solīts. Ceru, ka nākamie četri gadi būs rimtāki gan pacientiem, gan mums – mediķiem.
