Pirms dažām dienām redakcija saņēma satraucošu anonīmu vēstuli, ka Kalnciemā pirmsskolas izglītības iestādē «Mārīte» daudzi bērni saslimuši ar salmonelozi. «Tika paņemtas analīzes no jaunāko grupiņu bērniem. Taču vecāko grupiņu audzēkņiem tas netika darīts un arī vecāki netiek brīdināti. Saslimšanu skaits turpina augt!» brīdināja autors. Jelgavas novada pašvaldībā apstiprināja, ka tiešām februārī bijuši 14 šādi saslimšanas gadījumi, taču martā par tādiem informācijas nav.
Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Dienvidzemgales pārvaldes vadītājs Jānis Grosbārdis stāsta, ka 1. martā, saņemot informāciju par salmonelozes izplatīšanos, nekavējoties pirmsskolas izglītības iestādē veikta pārbaude. «Inspektori atrada no vakardienas netīrītu rīvi, tīrāk izmazgāta varēja būt arī gaļasmašīna un dažu galdu virsmas. Taču konstatētie pārkāpumi nebija tik nozīmīgi, lai bērnudārza virtuves darbību apturētu,» paskaidro J.Grosbārdis. Veicot noņemto paraugu analīzes, PVD eksperti salmonellas baktēriju klātbūtni nekonstatēja.
Virtuve, šķiet, nav vainojama
Pēc J.Grosbārža domām, pirmsskolas izglītības iestādes virtuve, visticamāk, nav šīs slimības izplatīšanās rosinātājs. «Tā kā no 17. līdz 25. februārim šajā bērnudārzā konstatēti 14 saslimšanas gadījumi, mēs papildus pārbaudīsim ēdienkartes, kas attiecas uz minēto laika posmu, kā arī stingrāk pieskatīsim šo iestādi turpmāk,» sola J.Grosbārdis. Pārbaudi «Mārītē» veica arī Veselības ministrijas Slimību profilakses un kontroles centra speciālisti. Analīzes tika ņemtas tajās grupiņās, kur bija saslimuši bērni. Pārbaudīti arī virtuves darbinieki un pedagogi – kopā 17 personu. Šādi vienam bērnam konstatēta inficēšanās ar salmonelozi.
Domā, ka slimību «ienesis» bērns
Slimību profilakses un kontroles centra pārstāve Anete Jansone ziņo, ka patlaban zināmi 14 saslimšanas gadījumi un epidemioloģiskā izmeklēšana pirmsskolas izglītības iestādē Kalnciemā turpinās, tās galarezultāts vēl nav zināms. Pēc neoficiālas informācijas, no 14 saslimušajiem bērniem trīs ārstējās slimnīcā, tagad viņi atgriezušies mājās.
«Kādreiz gadās, ka bērns atnes uz dārziņu pacienāt draugus ar kūciņu, kurā ir salmonellas baktērijas. To pēc tam konstatēt ir grūti,» piebilst A.Jansone. Jelgavas novada pašvaldības pārstāve Dace Kaņepone, kas slimības uzliesmojumu apspriedusi ar pirmsskolas izglītības iestādes vadītāju Sņežanu Boļšakovu, domā, ka, visticamāk, salmonellu pirmsskolas izglītības telpās «ienesis» kāds bērns, kas ar šo slimību inficējies citviet.
Medmāsu pieņēma nesen
Kalnciemniece Larisa Ivanova, kurai pirmsskolas izglītības iestādi «Mārīte» apmeklē mazmazbērns, teic, ka kopumā ir apmierināta ar to, kādi bērnudārzā ir apstākļi un kā strādā personāls. «Kādu laiku bērnudārzā nebija medmāsas, nesen šajā amatā pieņemta mediķe, kas, manuprāt, savus pienākumus veic ļoti atbildīgi. Iespējams, medmāsas trūkums varēja būt par iemeslu tam, ka izplatījās šī slimība. Nereti ir tā, ka bērni slimo, bet mātes, strādājot privātfirmā, baidās ņemt pienācīgi garu biļetenu. Negaidot, kamēr bērns īsti izveseļojas, māte iet uz darbu. Skaidrs, ka mazais tādā gadījumā tiek sūtīts dārziņā, kur aplipina citus,» teic L.Ivanova.
Smagās formas – dzīvībai bīstamas
Salmoneloze ir infekcijas slimība, kas galvenokārt skar kuņģa-zarnu traktu. Tās pazīmes ir slikta dūša, vemšana, krampji, caureja, drudzis, galvassāpes. Ja slimība noris smagā formā vai arī ja saslimušais ir mazs bērns, liels šķidruma zudums var izraisīt smagu organisma atūdeņošanos. Salmonelozes simptomi parādās sešas līdz 72 stundas pēc inficēšanās. Bieži vien salmoneloze noris smagā formā un var būt nepieciešama slimnieka hospitalizācija. Slimībai var būt bīstamas komplikācijas. Inficēšanās mēdz notikt, lietojot uzturā nepietiekami termiski apstrādātu gaļu, olas, piena produktus, zivis un citu pārtiku, kā arī kontaktējoties ar inficētiem dzīvniekiem un cilvēkiem.
