Pēc vecajām receptēm gatavots uzreiz ļauj sagaršot, «kas ir kas».
Gardēži spriež, ka jebkura gaļa vislabākā ir tad, ja izturēta ilgāku laiku dažu grādu temperatūrā virs nulles. Dižmedījums – alnis un briedis – savu īsto garšu iegūstot aptuveni mēneša laikā. Meža cūkas gaļa – ātrāk, pēc dienām desmit. «Protams, tai jābūt notīrītai no spalvām un asinīm, bet nevajag mērcēt ūdenī, vislabāk apslaucīt ar mitru drāniņu. Jātur līdz plus piecu grādu temperatūrā, vēdināmā vietā. Var ietīt marlītē. Tāda gaļa arī ātrāk pagatavojama,» skaidro veterinārārsts Andis, kurš sevi atzīst par diezgan lielu gardēdi. Viņš iesaka lietot tikai tradicionālās garšvielas – sāli, nedaudz cukura, maltus melnos piparus un noteikti kadiķogas. «Tas nu katram medniekam būtu uzdodams – ik reizi no meža atnest pa saujiņai kadiķogu,» nosmej zinātājs. Kamēr televīzijā un daudzajos žurnālos piedāvā ļoti izsmalcinātus ēdienu pagatavošanas veidus, Andis ieteic atgriezties pie vecajām receptēm, pēc kurām gatavotā ēdienā uzreiz ar pirmo kumosu var sagaršot, «kas ir kas».Ierasts cūkas cepetis Visgaršīgākā mežacūkas daļa neapšaubāmi ir šķiņķa gabals. Ņem aptuveni divus kilogramus gaļas, apgriež maliņas, lai iegūtu gludu, ieapaļu formu. Tā kā šķiņķis nav visai trekns, ieteicams to iespeķot. Tam noder gan svaiga cūkas speķa, gan kūpināta stienīši. Pamīšus ar speķa stienīšiem var likt arī pa ceturtdaļai ķiploka daiviņas. Ieberž ar sāli un maltiem melnajiem pipariem, apziež ar sinepēm un liek cepeškrāsnī uz restītēm, kas ievietotas dziļākā pannā. Tajā ielej karstu ūdeni. Cep, ik pa brīdim aplaistot ar šķidrumu, aptuveni divas stundas. Gatavību pārbauda, iedurot ar tievu iesmiņu, – ja iztek sārta sula, cepšana jāturpina. Pirms gatavības cepeša gabalu var apsmērēt ar skābu krējumu, jo vecas saimnieces smej, ka ar to pat akmeni varot izcept sulīgu. Pasniedz ar apbrūninātiem kartupeļiem un sautētiem skābiem kāpostiem.Lietuviešu gaumēMežacūkas cepeša gabalu 24 stundas marinē ūdens un kvasa uzlējumā ar medus un sīpolu piedevu, pēc tam iespeķo un cep cepeškrāsnī.Bebra kotletesGaļu atkaulo un samaļ, masai pievieno maltu cūkas speķi – aptuveni ceturto daļu no daudzuma, skābu krējumu, olas, sasmalcinātu ķiploku, maltus melnos piparus un sāli pēc garšas. Pamatīgi samīca. Tad veido kotletītes, vidū liekot sīki sagriezta žāvēta cūkas speķa un sīpolu maisījumu, kam piejaukts nedaudz kaltēta rozmarīna. Sulīgāk izcepas follijāPie meža gaļas ēdieniem ļoti piederas brūkleņu ievārījums, kam vārot nepievieno cukuru, bet pirms pasniegšanas galdā pieliek pavisam nedaudz medus. Tāpat piedevās labi garšos marinētas beciņas vai ķirbju salāti. Brieža cepetim vislabākais ir filejas gabals, bet stirnas – pakaļējās ciskas gabals ar kaulu. Gaļu iespeķo, ierīvē ar sāls un melno piparu maisījumu un aptuveni pusstundu patur vēsumā. Tad ietin follijā un cep cepeškrāsnī 220 – 250 grādu temperatūrā.
