Īstais laiks jaukt bebru dambjus, ierīkot barotavas un mācīties.
Pēc kolektīvo medību sezonas beigām mednieki kļūst par vienpatņiem, lai medību tornī vai vienkāršākā slēpnī sagaidītu savu buku vai «meža vepri». Taču arī kolektīvā darbošanās gluži netiek pārtraukta. Medību platībās ierīko dzīvnieku piebarošanas vietas un izjauc bebru dambjus, kas vienam cilvēkam nekādi nav paveicams. Noslēgusies mednieku apmācības sezona, un mednieku rindas papildinājuši jauni biedri, bet tie, kuri iegādājušies jaudīgākus ieročus, pierāda prasmi ar tiem apieties.Rekordu nepieciešams labot2008./2009. gada medību sezonā Latvijā noķerts 26 361 bebrs. «Tas līdz šim ir absolūts Latvijas rekords. Tik daudz nomedīts vēl nav nevienu gadu,» zina teikt Valsts meža dienesta Medību daļas vadītāja vietnieks Jānis Ozoliņš. Medniekiem bija izsniegtas 34 288 atļaujas. Nākamās medību sezonas limits jeb maksimāli pieļaujamais nomedījamo bebru skaits vēl tiekot precizēts, bet tas varētu pārsniegt 46 tūkstošus, jo medījamo dzīvnieku uzskaites datos esot ap 90 tūkstoši bebru. VAS «Latvijas valsts meži» Dienvidkurzemes virsmežniecības Medību daļas vadītājs Gunārs Freimanis atgādina, ka bebru medīšanas atļaujas mednieki var saņemt bez maksas. Viņš arī norāda, ka mednieku kolektīvam šie dzīvnieki nav jāiznīdē nesaudzīgi, bet sadarbībā ar mežniecības speciālistiem jāseko, lai tie neuzceļ inženiertehniskās būves, tādējādi izpostot meža ceļus un meliorācijas sistēmas. «Tas ir aplams uzskats, kas izveidojies daļai mednieku, ka nav, kur likt bebru ādas,» saka G.Freimanis. «Žurnālā «MMD» katru mēnesi ir sludinājumi, ka iepērk bebru ādas. Tādus var atrast arī portālā «Medniekiem.lv». Ja pašam bebra gaļa negaršo, to var izmantot medību suņu barošanai,» viņš norāda un atgādina, ka arī bebra galvaskauss vai izbāzenis var kļūt par vērtīgu medību trofeju un pelnīt medaļas izstādēs.Izplatītākie ir trīs bebru medību veidi: izsekojot un atrodot dzīvnieku, to nošauj; izliek rāmju lamatas, kurās iekrītot dzīvnieks nekavējoties tiek nogalēts; izpostot dambjus un nolaižot bebru uzplūdinātās ūdenskrātuves. Tad palīgā ņem suņus, kuri dzīvniekus izdzen no alām. Aizliegts lietot tā sauktās kāju lamatas, kuras sakropļo dzīvnieku, sagādājot tam ilgstošas mokas. Jaunā bebru medību sezona sāksies 1. augustā. Par barošanu pretrunīgi uzskatiTie, kuri par medībām interesējas kā par iespēju iegūt vairāk gaļas, atbalsta pārnadžu barošanas vietu ierīkošanu un bieži vien visu gadu tās apgādā ar kartupeļiem un graudiem. Ejot sēnēs vai ogās, reizēm gadās redzēt pūstošu kartupeļu, lopbarības biešu un ieskābušu graudu čupas. Sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados viena no mednieku kolektīvu cieši ievērotajām tradīcijām bija kartupeļu stādīšana pavasaros un zaru slotiņu siešana vasarā. Tad gan bija bargākas ziemas un dzīvnieku barotavas, īpaši Vidzemē un Latgalē, iespējams, palīdzēja izdzīvot vienai otrai vārgākai stirnai vai mežacūkai. Ir mednieki, kuri šo rīcību pamato ar to, ka pie barotavām varot labāk novērot dzīvniekus un no stirnu vai briežu ganāmpulka izskaust kroplos īpatņus, stāsta pieredzējušais mednieks Edvīns Porciks. Viņam gadījies pie barotavas nomedīt mežacūku, kurai bijis atšauts apakšžoklis, un dzīvnieks vairs nav varējis normāli baroties. «Tā ir slinkuma lāpīšana,» lauksaimniecības produktu vešanu uz mežu raksturo J.Ozoliņš. «Tā jau ir medību saimniecība ar agrāru raksturu,» viņš saka. «Var jau aizbildināties, ka, ierīkojot nomaļā vietā kartupeļu vai auzu lauciņu, tiks pasargāti lauksaimniecības sējumi, bet tā mežacūka, kura savus sivēnus uzaudzina, ganoties kartupeļos, ieradina tos meklēt šādu pārtiku,» spriež J.Ozoliņš. «Ja vēl šos piebarošanas lauciņus ierīkotu plānveidīgi un pārdomāti, tad no tiem būtu cerētais labums, bet tagad šī lieta netiek koordinēta,» viņš vērtē.
