Ģenētiski pārveidotā ēdienkartē atradīsim foreli ar cilvēka augšanas hormona gēnu, cāli ar liellopu augšanas hormona gēnu, piedevās – kartupeļus ar skorpiona gēnu un kādu tomātu ar plekstes gēnu.
Ģenētiski pārveidotā ēdienkartē atradīsim foreli ar cilvēka augšanas hormona gēnu, cāli ar liellopu augšanas hormona gēnu, piedevās – kartupeļus ar skorpiona gēnu un kādu tomātu ar plekstes gēnu. Nav nemaz jāpasūta, jau tagad gandrīz 80 procentu pārtikas produktu saturā ir ģenētiski modificētu produktu sastāvdaļas. Un kā gan no tiem atteiksies, ja ķimikāliju ražotāji un izplatītāji vienā balsī protestē pret dabīgi audzētiem produktiem kā pret atgriešanos akmens laikmetā, bet ģenētiski modificēto produktu aizstāvībai talkā nāk arī farmācijas giganti.
Pārtikas produktu ražotāji, pārstrādātāji un tirgotāji ir ieinteresēti uzzināt maksimāli daudz par savu produktu pircējiem. Tad var veikt efektīvus un mērķtiecīgus mārketinga pasākumus. Bet šie mērķi ir atšķirīgi. Viens vairāk domā par to, kā maksimāli apmierināt savu produktu patērētāju vēlmes un vajadzības, otrs pieliek visas pūles, lai uzlabotu produktu kvalitāti, bet citam vairāk rūp palielināt pārdošanas apjomus.
Pārtikas produktu mārketings ir daudzveidīgs, – sākot ar paša produkta izstrādi, tā iesaiņojuma izveidi un marķēšanu, cenu veidošanu, noieta kanālu izvēli un visbeidzot ar produkta virzīšanas līdzekļu izvēli. Visvairāk diskusiju sabiedrībā izsauc tieši virzīšanas pasākumi, no kuriem visefektīvākās ir reklāmas. Vai jums ataust atmiņā līstoša šokolāde, dzirkstoši dzērieni, kafija un saldējums plūstošas mūzikas pavadījumā? Vai esat ieklausījušies «Rama» un «Rimi» ekspertu viedokļos? Atsaucīgi pircēji ir arī uz dažādām loterijām, atlaidēm, prezentācijām u.c.
Vēl jau ir iespēja mainīt pircēja izvēli arī veikalā – biežāk pirktie produkti izlikti plauktos acu augstumā, svaigie augļi apetītes veicināšanai novietoti tā, lai pircēja redzeslokā nonāktu, jau viņam ienākot veikalā. Vēl vairāk apetīti iepirkties rosina veikalā ceptās maizes, konditorejas vai kulinārijas izstrādājumu aromāts. Labs veikalnieks būs padomājis arī par mūziku un produktu izgaismojumu. Šie paņēmieni ir seni kā pati tirgotāju pasaule. Piemēram, viduslaikos maiznieki uz sava nama sliekšņa kaisīja kanēli, un tā aromātu pircēji iznēsāja pa visu ielu…
Labi, ja šie pasākumi jums palīdzējuši izvēlēties un esat apmierināts arī pēc produkta patēriņa. Slikti, ja ar mārketinga palīdzību sāk ar jums manipulēt. Vai zināt preču sākuma cenu, ja pamanāt to tikai atlaižu laikā? Vai tā kafija jums labāk garšo, kuras svītru kodus krājat? Vai atraugāšanās un čipsu mētāšana jūs uzjautrina?
Tomēr visa pirmsākums ir pats produkts. Un, lai nebūtu tā, ka preces iesaiņojumam ir lielāka barības vērtība nekā tajā ietītajam produktam, der izvērtēt, kam pievērst uzmanību, pērkot pārtiku.
Pašlaik lielākā daļa pārtikas, ko varam iegādāties, iegūta no konvencionālās jeb «ķimizētās» lauksaimniecības. Patērētāju aizsardzībai ir noteikts ķimikāliju satura pārtikas produktos «drošais» līmenis, bet pieļaujamais daudzums tiek uzskatīts par drošu tikai līdz tam, kamēr nav pierādīts pretējais. Konvencionālās lauksaimniecības valdīšanas īsajā vēsturē – pēdējo 50 gadu laikā – daudzas vielas no pilnīgi drošām pēkšņi pārtapušas par veselībai kaitīgām. Šķiet, vēl nebūs aizmirsts DDT (tautā sauktā dusta) uzvaras gājiens un krahs. Tagad varam nogaršot arī gēnu inženierijas brīnumus. Tie ir augi un dzīvnieki, kuros pretdabiski apvienoti dažādu sugu gēni, lai piešķirtu modificētajiem augiem un dzīvniekiem ekonomiski izdevīgas īpašības (izturību pret slimībām, kaitēkļiem, paātrinātu augšanu vai paildzinātu uzglabāšanas laiku).
Dzīvnieku aizsardzības organizācija «Dzīvnieku draugs» aicina pirkt tikai tos kosmētikas un mājturības ražojumus, uz kuriem ir uzraksts «Nav pārbaudīts ar dzīvniekiem». Tad kāpēc gan būtu jāveic eksperimenti ar cilvēkiem? Vai arī tieši otrādi – ķimizēto un modificēto produktu marķēšanai vajadzētu izmantot brīdinājumu «Tiek izmēģināts ar cilvēkiem, nepalaid garām!» (vai «Ak, laimīgais, izmēģināsim arī uz Tevi!»). Īpašs piedāvājums noteikti būtu bērniem, jo viņi ir divas, pat trīs reizes uzņēmīgāki attiecībā uz kaitīgu vielu atliekām pārtikā.
Vai pircējs pamanītu brīdinājumu? Laikam ne, jo uzrakstu vajadzētu lasīt ar lupu. Lojāli tirgus dalībnieki jau tagad produktu sastāvā uzrāda visu ķīmisko un modificēto sastāvdaļu klāstu. Bet uz ko skatās pircējs?
Tirgus pētījumi liecina, ka, pērkot pārtiku, vispirms viņš raugās, lai tā būtu svaiga, tad seko produkta garšas apjausma, tad tiek novērtēts izskats, tad – produkta drošība, un vēl pircējs vēlas, lai produkts būtu pieejams vairākos veidos. Tas ierakstīts tirgotāja ABC – atliek tikai darboties. Jau tikpat kā iebalzamētie augļi vēl pirms realizācijas tiek apstrādāti ar virsmas aktīvām vielām un pārtikas vaskiem, lai tie veikalā nesažūtu. Viss izskatās svaigs un garšīgs. Pārdevējam nemaz roka nav jāpieliek, jo par produkta ietērpu pārdošanas sacensībām parūpējies arī pats ražotājs.
Kā ar drošību? Valsts aizsargā patērētāju intereses un noteikusi obligātās prasības derīguma termiņa norādēm, sastāva atspoguļošanai (arī par norādi uz ģenētiski modificētām sastāvdaļām), kā arī pieļaujamās ķīmisko vielu normas. Bet kurš gan to visu ierobežota budžeta ietvaros spēj izkontrolēt?
Varbūt satraukumam nav vietas? Pirksim vietējos ražojumus, jo ne bez pamata Latvijā par tradicionālu uzskatāma kvalitatīvas pārtikas ražošana. Bet, apsīkstot aktivitātēm akcijā «Izvēlies Latvijas preci!», Latvijā ražoto produktu tirgū tiek ieviestas arvien jaunas zīmes augstās kvalitātes apliecināšanai. Ikviens būs redzējis preci ar uzrakstiem «Veselīgs produkts», «Kvalitatīvs Latvijas produkts», «Ievākts Latvijā», «Bez konservantiem», «Latvijas kvalitāte». Sava atšķirības zīme ir arī bioloģiskās lauksaimniecības produktiem. Tik plašs klāsts mulsina kontrolieri un pircēju. Kādas ir desmit atšķirības starp šīm zīmēm? Kas to lai zina! Un nu nav brīnums, ka veikalos ir arī pelmeņi «Bez konservantiem», bet ar modificētas sojas piedevām.
Lai piedāvātu produktus visām gaumēm, tiek celti arvien lielāki tirdzniecības centri. Visplašāk tajos pārstāvēti ķimizētie produkti – tie arī visilgāk var stāvēt plauktos. Bet kur meklēt dabīgos produktus?
Tie, kuriem savs dārziņš, neapmulst un izvēlas «Pašu audzētos». Ko darīt citiem? Var iet uz tirgu un meklēt zemnieku ražojumus. Taču zemniekam nav laika sēdēt tirgū. Bet uzpircēji no viņa produkciju nevēlas iepirkt, jo, redz, ātri bojājas. Ja gribat iegādāties pilnīgi dabīgus produktus, tad meklējiet, kur strādā ar bioloģiskām metodēm. Šo saimnieku apmeklējumu un veselīgu produktu iegādi var apvienot ar atpūtu saimniecībā. Garants savstarpējai uzticībai ir sertifikāts, ko katru gadu izsniedz tiem zemniekiem, kas ievēro bioloģiskās saimniekošanas standartus.
Jelgava nav tālu no Rīgas, ģimenes var organizēt sestdienu atpūtas braucienus uz Zaļo tirgu. Tur sertifikātu var neprasīt – tirgoties drīkst tikai sertificētie saimniekiem. Varbūt bioloģisko produktu tirdzniecībai tiks iekārtota atsevišķa nodaļa Rīgas Centrāltirgus dārzeņu paviljonā. Pagaidām tur ar «eko» vārdu spekulē ekonomiskie lieltirgotāji. Pircējus uz zaļā viļņa noskaņo bistro «Zaļās acis».
Lielveikalos var atrast tikai atsevišķus bioloģiski ražotos produktus. Piemēram, «Lauku tēja» ir vairākos Rīgas veikalos, bet visvairāk to pārdod mazos veikaliņos. Svaigi ievāktu bioloģiskās lauksaimniecības produktu lielveikalos vēl nav. To vadītāji negrib ķēpāties un iepirkt produkciju no katra saimnieka atsevišķi, bet gaida, kad zemniekus pārstāvēs viena organizācija un piegādes būs regulāras.
Bioloģiskie produkti tieši ar to atšķiras, ka visvērtīgākie ir tad, kad pati daba tos dāvā. Taču, izmantojot bioloģiskās lauksaimniecības ražošanas un pārstrādes tehnoloģijas, samērā grūti ir uzlabot produktu dabisko izskatu un nodrošināt ilgstošu uzglabāšanu – tās ir alternatīvās lauksaimniecības konkurences priekšrocības. Pašlaik gan bioloģiskās lauksaimniecības saimnieki apspriež vienota iesaiņojuma izstrādes iespējas. Pircējam tas palīdzētu raibajā klāstā atrast bioloģiskos produktus.
Te der atminēties teicienu: «Tu esi tas, ko tu ēd.» Tad esiet paši savas laimes kalēji un lieciet galdā to, kas neapdraud jūsu nākotni. Vai esat pamanījuši, ka «zaļajā emblēmā» ir divi laimes simboli?
