«Skolēni lejuplādē no interneta pornogrāfiska satura bildes. Manuprāt, pirmās klases skolēnam internets telefonā nav nepieciešams,» vēstulē visiem klases vecākiem ziņo skolotāja.
Piekrītu – nav nepieciešams, turklāt esmu pamanījis, ka stingrā noruna ar dēlu neizmantot internetu mobilajā, ar laiku kļuvusi vaļīgāka. Apzinīgi pildot darba pienākumu, mobilo sakaru operatora klientu konsultante, kurai lūdzu atslēgt pirmklasniekam lieko pakalpojumu, vispirms cenšas atrunāt. Ja interneta nebūs pašam, ieskatīsies drauga telefonā un atradīs, ko meklējis, tik un tā, viņa saka. Tomēr tādai «atvērtībai» neesmu pierunājams, tāpēc izskan ierosinājums tīmekli atslēgt nevis nekavējoties, bet pagaidīt līdz mēneša beigām, jo vēl neesot iztērēti visi megabaiti, kuri pienākas par jau «piespriesto» rēķina summu. Paliku nelokāms, un tā kārtējais pirmklasnieka tālrunis zaudēja tā īpašniekam vilinošo saikni ar lielo pasauli, kurā ievelk viss nezināmais, kas turklāt ir tikai «Google» lodziņā ierakstīta vārda attālumā.
Neskaitāmas reizes esam mājās pārrunājuši, ka internets ir ne tikai informācijas krātuve kā neaptverami liels grāmatplaukts, bet arī grandiozākā izgāztuve zemes virsū. Pēc notikumiem Imantā par piesardzību ne tikai uz ielas, bet arī tīmeklī bērnus jau bija uzrunājusi klases audzinātāja. Bet visas pieaugušo pamācības izplēn katru rītu, kad aizcērtas māju un dzīvokļu durvis un satiekas līdzīgi domājošie ap metru trīsdesmit garie indivīdi, bet skolotājai vienatnē daudzgalvaino klases pūķi savaldīt, ticu, nav viegli.
Vakar nelaimīgais mobilais tālrunis mājās kopā ar pirmklasnieka kabatām un somu gan nepārnāca. Esot palicis uz skolas palodzes, kas, uz notikuma vietu aizsteidzoties skolas direktorei, jau bija tukša. ◆
