Jelgavas tiesa katru mēnesi izskata vairākus desmitus administratīvo lietu, kurās cilvēkiem likuma priekšā jāatbild par braukšanu dzērumā vai bez autovadītāja apliecības. Apmēram katrā piektajā gadījumā vaininieki mēģina tiesai pierādīt savu nevainību, un nereti tam tiek izmantoti ne visai godīgi un likumīgi instrumenti.
Pērn izmeklēšana par nepatiesas liecības sniegšanu tiesā Latvijā sākta vairāk nekā 20 gadījumos, un daži notikuši arī Jelgavā. Tiesas darbinieki uzskata, ka pārkāpēji vai liecinieki melo, lai pasargātu ģimenes budžetu no liekiem izdevumiem, turklāt īsti neapzinās, ka par nepatiesu liecību var iestāties kriminālatbildība, par ko ikvienu liecinieku brīdina pirms liecības sniegšanas.Nepatiesas liecības došanas faktu ne vienmēr iespējams pierādīt, taču aizdomas par tādu, pēc tiesnešu pieredzes, rodoties, kad pārkāpēja liecība krasi atšķiras no notikuma vietā likumsargu sastādītajā protokolā rakstītā.Līdzīga aina bija vērojama arī šonedēļ Jelgavas tiesā izskatītajā lietā, kur par braukšanu bez autovadītāja apliecības likuma priekšā bija jāatbild 19 gadu vecajam Zaļenieku iedzīvotājam Jānim Eidiņam. Viņu aprīlī policija Svētes pagastā aizturēja, braucot ar «Ford Probe» bez vadītāja apliecības, turklāt jaunietis šādu pārkāpumu jau izdarījis vairākas reizes, bet vēl likumu pārkāpis, reibumā sēžoties pie traktora stūres, par ko viņam janvārī atņemta traktortehnikas vadītāja apliecība uz trim mēnešiem.Lai gan iesākumā notikuma vietā jauneklis atzina, ka sēdējis pie mašīnas stūres, vēlāk viņš savas domas mainīja, atteicās parakstīt protokolu, apgalvojot, ka gājis pa ceļu, nevis vadījis transporta līdzekli. Šādu versiju viņš pauda arī tiesas zālē, turklāt lietā tika pieaicināta lieciniece Laura Rivža, kas mēģināja pārliecināt tiesnesi, ka «Ford» stūrējusi viņa, savukārt pēc policijas ierašanās neesot bijusi notikuma vietā, jo sastrīdējusies ar Jāni un devusies prom, bet pēc pārdesmit minūtēm atgriezusies, jo vēlējusies it kā nestrādājošo automašīnu aiztransportēt uz Jelgavu. Lietu izskatošā tiesnese Lauru vairākkārt brīdināja par atbildību, kas iestājas, sniedzot nepatiesu liecību, taču jaunā sieviete savas domas nemainīja. Jāpiebilst, ka gan vaininieka, gan viņa liecinieces sniegtā informācija krasi atšķīrās no policijas darbinieku liecībām. Jānis tika atzīts par vainīgu, un tiesa viņam piesprieda 12 diennakšu administratīvo arestu, kā arī 400 latu sodu. Pagaidām pārbaude par iespējamo nepatiesas liecības sniegšanu nav sākta. Atbildība Krimināllikuma 300. pants paredz par liecinieka vai cietušā apzināti nepatiesu liecību vai eksperta apzināti nepatiesu atzinumu, vai tulka apzināti nepatiesu tulkojumu pirmstiesas izmeklēšanā, tiesā, notāram vai tiesu izpildītājam, vai pieteicēja ar zvērestu apliecinātu apzināti nepatiesu paskaidrojumu tiesai administratīvajā lietā var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem. Likums par šādu nodarījumu paredz arī arestu vai piespiedu darbu, vai naudas sodu līdz četrdesmit minimālajām mēnešalgām. Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas, izmeklējot vai iztiesājot tiesā lietas par smagu vai sevišķi smagu noziegumu, vai ja tām bijušas smagas sekas, vai ja tās izdarītas mantkārīgā nolūkā, likums paredz sodu ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai piespiedu darbu, vai naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām.
