Cilvēki ir mainīgi. Daži cilvēki ir ļauni, bet citi labi. Šajā dzejolī ir aprakstīta ļauna cilvēka izturēšanās.
Es paceļu to akmeni,
Ko tu uz mani sviedi
Ak, kādi tajā akmenī
Ir sasaluši ziedi.
O. Vācietis
Cilvēki ir mainīgi. Daži cilvēki ir ļauni, bet citi labi. Šajā dzejolī ir aprakstīta ļauna cilvēka izturēšanās.
Cilvēki ir sliktāki nekā zvēri. Viņi strīdas savā starpā, dažreiz arī par niekiem. Viņi nevar sadzīvot. Cilvēki ir arī skaudīgi. Ja kādam ir kas labs vai uzsmaida laime, tad kādam citam tas noteikti skauž. Bet vai tas ir normāli? Es domāju, ka ne. Cilvēki varētu sadzīvot. Bet viss jau nenāk tik viegli. Pašiem arī vajag papūlēties. Ja mēs visi pacenstos būt labsirdīgi, saprotoši, draudzīgi, tad ar laiku mēs kļūtu labi draugi un starp mums visiem valdītu saticība.
Bet kāpēc nesatiek cilvēki, kas viens otru mīl? Tie, kas vēlas būt kopā, bieži vien to nedara, tāpēc ka viņu starpā nevalda savstarpēja uzticēšanās, bet bez tās nekas neiznāk.
Es domāju, ja mēs visi mēģinātu sadzīvot, tad pēc kāda laika mums tas izdotos. Varbūt mēs varētu pacensties? Cik tas būtu jauki!
