«Esmu jau sen prom no sportošanas un trenēšanas. Bieži lasot avīzē informāciju par peldēšanas sportu, sastopu terminus «sporta meistara norma» un «sporta meistarkandidāta norma».
«Esmu jau sen prom no sportošanas un trenēšanas. Bieži lasot avīzē informāciju par peldēšanas sportu, sastopu terminus «sporta meistara norma» un «sporta meistarkandidāta norma». Neesmu neko dzirdējis par šādām normām citos sporta veidos,» raksta jelgavnieks J.Riba un izsaka aizdomas, vai tikai tās nav PSRS normas.
Latvijas Peldēšanas federācija bija viena no pirmajām, kas neatkarīgajā Latvijā izstrādāja savas klasifikācijas normas, paskaidro Jelgavas peldēšanas skolas direktore Zelma Ozoliņa. Tās tika noteiktas Latvijas sporta meistara nosaukuma iegūšanai, kā arī I, II, III, IV un V sporta klasei. Salīdzinājumā ar iepriekš eksistējušajiem zemākajās klasēs normatīvi palika iepriekšējā līmenī, bet augstākajās tika paaugstināti. Šogad tika apstiprināti arī sporta meistarkandidāta normatīvi.
Normatīvi ir atšķirīgi sacensībām 25 un 50 metru peldbaseinos, un oficiāli tiek apstiprināti, ja izpildīti sacensībās, kas ir Latvijas peldēšanas federācijas sacensību kalendārajā plānā. Zemākās sporta klases ir tiesīga oficiāli apstiprināt sporta skolas vadība, bet meistara tikai Latvijas Peldēšanas federācija.
