Jelgavas rajona Lielplatones pagastā zemnieku saimniecībā «Meistari», kur saimnieko Tamāra un Juris Bisnieki, šoruden iegūst bagātīgākās ražas, kopš saimnieki tur sākuši darboties.
Jelgavas rajona Lielplatones pagastā zemnieku saimniecībā “Meistari”, kur saimnieko Tamāra un Juris Bisnieki, šoruden iegūst bagātīgākās ražas, kopš saimnieki tur sākuši darboties. Šā gada ieguldījums stādījumu kopšanā pilnībā attaisnojies.
Kad Juris un Tamāra deviņdesmito gadu sākumā, būdami tipiski pilsētnieki, sāka saimniekot pāris hektāru platībā Lielplatones pagastā, daudzi smīkņāja par jauno zemnieku apņēmību. Juris bija fizikas skolotājs, bet Tamāra – Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultātes mācībspēks. Tagad viņi apsaimnieko 40 hektāru pašu zemes un vēl divdesmit nomā. Graudaugi šogad novākti no 20 hektāriem, nedaudz lielākā platībā iekārtoti kartupeļu lauki, bet ap 12 hektāros “Meistaros” izaudzēti dažādi dārzeņi. Vēl 2000 kvadrātmetru segtajās platībās ienācās tomāti un gurķi.
Bez fungicīdiem nevarēja
Tamāra “Ziņām” stāsta, ka pēdējos gados par saimniecības ražošanas pamatkultūru kļūst kartupeļi. Audzētas tiek četras šķirnes, turklāt kartupeļu īpašību atjaunošanas nolūkā un slimību profilakses dēļ katru gadu vienas šķirnes jaunu stādāmmateriālu iepērk no Holandes. “Meistaros” frī kartupeļiem audzē šķirnes “Asterih” bumbuļus, bet pirmoreiz šogad iestādīti “Santes” īpatņi. Jau vairākus gadus par ļoti labu šķirni saimniece atzīst “Lauru”, kas sarkanās mizas, dzeltenā vidus un miltainuma dēļ tirgū maksājot pat par santīmu diviem dārgāk.
Saimnieki lēš, ka šajā lietainajā vasarā pat Zemgales kviešu mālā kartupeļi brangi padevušies, tāpēc attaisnojusies arī fungicīdu jeb ķīmisko augu slimību ierobežošanas līdzekļu lietošana. Šogad “Meistaros” rīkojas pēc SIA “Agrimatco” izstrādātas programmas, pēc kuras noteikta gan mēslojuma lietošana, gan augu aizsardzības līdzekļu izmantošanas daudzums un biežums. Fungicīdi, ar kuriem stādījumi apsmidzināti četras reizes, pasargājuši kartupeļus no šovasar tik postošās lakstu puves un citām slimībām, kuru izplatības un reizē arī kartupeļu mazo ražu dēļ speciālisti sola cenu kāpumu.
Kartupeļus saimniecībā novāc ar rokām. “Esam iegādājušies arī kartupeļu racēju kombainu, bet no smagās augsnes tiek savākts daudz māla piku, turklāt bumbuļi sasitas, tādēļ jau ap gadu miju tie kļūst plankumaini un vizuāli nepievilcīgi. Kartupeļu novākšanā palīdz Lielplatones internātskolas audzēkņi. Ar skolu izveidojusies laba sadarbība, un septembrī, kas ir talkas mēnesis, skolēnu darbs ļoti noder,” pārliecināti pauž Tamāras kundze.
Jaunie kāposti nomaina vecos
Nebijušu ražu sola arī četru hektāru lielais kāpostu lauks. Tirgotāji un pircēji gan prasot ap kilogramu smagas kāpostgalviņas, bet jau tagad “Meistaros” vēl uz lauka to masa ir pat trīs un vairāk kilogramu. Kāpostu pirmajam stādījumam gan kaitējis pavasara sals. “Pirmajā stādīšanas dienā uz nakti solīja vairāku grādu salu, tad steigšus zvanīju darbiniekiem, lai pārtrauc darbu. Dēstus uz četrām dienām ievietojām pagrabā, bet iestādītie apsala,” stāsta saimniece, norādot uz pāris tukšākām vietām kāpostu laukā. Šogad Latvijā kāpostu iestādīts par 160 hektāriem mazāk, tas ļaujot cerēt, ka izaudzēto varēs realizēt par labu cenu. Saimniecības ražīgāko un ilgāk glabājamo šķirņu klāstā iekļuvuši “Skandix” un “Scanner” hibrīdi. Jūnija sākumā bijis pat tā, ka tirgoti pagājušā gada un jaunās ražas kāposti.
Mālainā augsne sausās vasarās pamatīgi plaisājusi, traumējot dārzeņu sakņu sistēmu. Šovasar mitro laika apstākļu ietekmē augsne sakņaugiem ļāvusi netraucēti pieņemties apjomā.
Stāstot par galda bietēm, Tamāru Bisnieci pārņem īpašs lepnums. “Super!” viņa priecīgi iesaucas un ar pārliecību teic, ka biešu lauks esot īpaši skaists. Stādījums divreiz rušināts, vienreiz, to kaplējot, pārstaigājušas strādnieces, tāpēc tagad cilindriskās un apaļās bietītes došot labu ražu. Saimnieki lēš, ka šogad nebūšot problēmu realizēt arī bietes, jo pēc pagājušā gada pārprodukcijas šogad to valstī iesēts par 100 hektāriem mazāk.
Sīpoli un burkāni vienādās platībās
Gan sīpoliem, gan burkāniem “Meistaros” atvēlēts ap pusotra hektāra. Agro burkānu ražas ieguvei par labāko atzīta šķirne “Siriuss”, bet glabāšanai ziemā nepārspējami pagaidām ir “Nantes” tipa burkāni “Bolero”, kas pārliecina arī ar savām garšas un sulas īpašībām. Sīpolus mazāk nekā pusē platību audzē no sīksīpoliem, bet pārējie tiek iegūti no sēklām. T.Bisniece teic, ka Latvijā nav herbicīdu jeb ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu nezāļu ierobežošanai, tāpēc tas nedaudz apgrūtinot šo dārzeņu izaudzēšanu.
Tagad sīpoli pilnā sparā tiek vākti. Jau noražojušās siltumnīcās izžuvušos sīpolus ar kartupeļu šķirojamo ierīci strādnieki sadala pa frakcijām. Aija “Meistaros” strādā tikai sezonas laikā. Jau četri Elejas vidusskolas mācību brīvlaiki pavadīti zemnieku saimniecībā, un meitene secinājusi, ka darbs nav īpaši grūts.
Ražu realizē visu gadu
Jau piecus sešus un pat desmit gadus “Meistaru” produkcija nopērkama daudzos Jelgavas pilsētas un rajona veikalos. Katru dienu dārzeņi tiek vesti uz tirdzniecības centru “Pērnava”, SIA “Alis”, SIA “Polans” un SIA “Juro” veikaliem. Klientu vidū ir arī vairākas ēdnīcas un kafejnīcas. “Ziņu” viesošanās laikā saimniecei atkal piezvana kāds jauns klients. Pēc telefonsarunas beigām T.Bisniece atzīst, ka pieprasījums pēc “Meistaros” izaudzētā ar katru gadu aizvien palielinās. Tajā pašā laikā vairāk esot jādomā par ražības paaugstināšanu un kvalitātes nodrošināšanu, lai saimniecībā izaudzētais varētu konkurēt ar citu zemnieku piedāvājumu.
Lai produkciju veikaliem piedāvātu visu gadu, jānodrošina arī labas dārzeņu glabātuves. Kartupeļiem saimniecībā iekārtots liels pagrabs, daļu uzglabā arī kooperatīvās sabiedrības “Tupenis” noliktavās. Pēc pēdējo tomātu ražas novākšanas galda bietes un burkānus ievieto siltumnīcās, kur tos apklāj ar agrotīklu un uzber kūdras slāni. Šādi glabājot, dārzeņi neapžūst, bet pavasarī gan uz pāris mēnešiem atlikušie sakņaugi jāievieto pagrabā, no kura šajā laikā jau izvesti kartupeļi.
Sargs sagaida nelūgtus viesus
Kopā ar Tamāru Bisnieci staigājot pa saimniecības laukiem, var just, ka “Meistaros” saimnieko pārliecināti ļaudis. Tur nopietni domā par augu sekas jeb maiņas ievērošanu, katrai kultūrai tiek sastādīts individuāls audzēšanas plāns. Saimniece no augsnes droši izrauj milzīgu saldo sīpolu, leknus puravus un brangus kartupeļus. Šovasar speciāli algots arī sargs, lai dārzeņu platības pasargātu no nelūgtu ražas novācēju ierašanās diennakts tumšajā laikā. Tas attaisnojies, jo nereti apsargam ar palīgu suni viesus nācies iztraucēt pat četras reizes vienā naktī.
Uzturoties “Meistaros”, tā vien šķiet, ka esam atbraukuši ciemos pie īsteniem dārzeņu audzēšanas meistariem. Laikam gan tieši tāpēc tur paraugdemonstrējumiem stādījumus iekārto arī firmas, lai ik vasaru “Lauku dienās” pulcētu zemniekus no visas Latvijas.
