Šodien sveiksim Alīnas (Jelgavā un rajonā reģistrētas 114), Sandrus (61) un Rūsiņus (1).
Šodien sveiksim Alīnas (Jelgavā un rajonā reģistrētas 114), Sandrus (61) un Rūsiņus (1).
Alīna Botkova pazīst sešas vārda māsas. Ar pēdējo iepazinusies pirms pāris dienām internetā. Internets kļuvis par vienu no Alīnas izklaidēm. Viņa gan to visai augstu nevērtē. Tā ir izklaide, kas paņem laiku, bet maz ko dod. Agrāk, kad meitene mācījusies mūzikas skolā, tādām lietām laika nav atlicis. “Mazliet baidos no šā dīkā dzīvesveida,” atzīst Alīna, kurai ļoti patīk savs vārds. “Elīnu ir daudz, bet Alīnu ne. Vecāki man sākumā gribēja likt vārdu Ērika. Tas būtu šausmīgi. Es nevaru sevi iedomāties kā Ēriku.”
Gaviļniece dzied korī, viņai patīk dejot un pastaigāties. “Pastaigāties un nesēdēt mājās man ļoti tīk, bet saprotu, ka tā izniekoju daudz laika. Man pietrūkst slodzes, pie kuras biju pieradusi, kad mācījos mūzikas skolā.”
Sevi viņa raksturo kā izpalīdzīgu un draudzīgu cilvēku, kas neprot melot. “Nemāku samelot. Agrāk vēl kaut kā varēju, tagad – nemaz. Ja mēģinu, tad sarkstu, smejos, un citiem viss kļūst skaidrs. Domāju, ka tas ir labi – nav jāaizpiņķerējas un jāuztraucas par to, ka varētu nākt gaismā patiesība. Bet sliktā īpašība ir tā, ka esmu slinka. Ļoti, ļoti slinka. Arī mūzikas skolu pabeidzu, pateicoties saviem vecākiem un vecvecākiem, kaut arī muzicēšana padevās,” atzīstas Alīna. Viņa domā, ka mūzika ir papildiespēja izaugt vispusīgam un interesantam cilvēkam. Citos cilvēkos visaugstāk tiek vērtēts godīgums. Par lielu vērtību savā dzīvē meitene uzskata iepriekšējo klases kolektīvu un audzinātāju Māru Vilmani.
Nākotnes nodomi, kā jau lielākajai daļai “desmito”, vēl nav skaidri. Iespējams, varētu mācīties biznesa augstskolā “Turība”, jo tur studē vecākā māsa un ir sajūsmā par mācību iestādi. Pateicoties pie klavierēm vingrinātajiem pirkstiem, Alīna māsai Kristīnei ir labs palīgs garāku referātu un citu darbu pārrakstīšanai datorā. “Pagājušajā nedēļā biju ļoti aizņemta, jo palīdzēju māsai pārrakstīt tekstus. Man tas padodas ļoti ātri.”
Vasarā, kā jau daudzi jaunieši, sevi par slinku raksturojošā meitene gribētu strādāt, bet diemžēl līdz šim nav izdevies atrast darbu. Viņa labprāt pieskatītu bērnu, būtu gatava strādāt arī par apkopēju. Bet kur?
