Pirmdienas pēcpusdienā priecīgi skumja noskaņa valdīja Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centra ļaužu pilnajā zālē.
Pirmdienas pēcpusdienā priecīgi skumja noskaņa valdīja Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centra ļaužu pilnajā zālē. Prieks bija par Eiropas Savienības PHARE projekta «Atbalsts lauku ekonomikas dažādošanai» ietvaros padarīto. Skumjas – par to, ka jaukā projekta ekspertu grupa ar Vinfrīdu Brakhanu priekšgalā dodas atpakaļ uz mājām. Nepilnu divu gadu laikā tik ļoti sarasts, ka dažam, puķes un piemiņas veltes dāvinot, šķiet, pat asara skropstās pamirdzēja.
Bet tas nu ir izdarīts – piecos Latvijas pagastos dzīve iekustējusies attīstības virzienā.
Kā zināms, projekta mērķis bija veicināt lauku attīstību, palielinot lauksaimnieciskā sektora efektivitāti, izveidojot alternatīvas nodarbinātības iespējas, radot jaunus ienākumu avotus un mācot iedzīvotājus. Pašlaik projekts atbalsta vairāk nekā 30 uzņēmumu un zemnieku saimniecības, kas nodarbojas ar tradicionālo un netradicionālo lauksaimniecību, pārtikas pārstrādi, lauku tūrismu, kokapstrādi, pakalpojumiem (mašīnu ringi u.c.).
Taču, kā atzina pagastu ļaudis, tas nebūt nav nācis kā pats no sevis. Pirmām kārtām tā bijusi uzdrīkstēšanās kā lauciniekiem, tā arī Lauksaimniecības konsultāciju centram, kas uzņēmās atbalstīt visu lielo darbu. Tā bijusi arī sevis pārvarēšana, mācīšanās ieklausīties citos, tie bijuši pirmie vēl nevarīgie patstāvības solīši, līdz beidzot mērķis ir sasniegts.
Par to runāja visu piecu projekta demonstrējumu pagastu pārstāvji. Bet laikam gan visprecīzāk situāciju raksturoja Dundagas pagasta Padomes priekšsēdētājs Gunārs Laicāns. Viņš uzsvēra trīs ieguvumus. Pirmais – sadarbība ar pagastu, kas notika dažādos līmeņos ar visām trim projekta realizācijā iesaistītajām ministrijām – Zemkopības, Ekonomikas un Vides un reģionālās attīstības – un ar Lauksaimniecības konsultāciju centru. Otrais ieguvums – pieredze. Un tajā dundadznieki var dalīties ar visiem Ziemeļkurzemes pašvaldības sadarbības apvienības dalībniekiem kā Talsu, tā Ventspils rajonā. Bet trešais ieguvums ir vāveres ritenis – uzņēmējdarbība pagastā. Taču, lai uzņēmējdarbība attīstītos, kādam tā visu laiku jāorganizē, citiem vārdiem, jābūt vāverei, kas to riteni nemitīgi griež. Līdz šim vāvere bijis Vinfrīds Brakhans. Bet nu vāvere ir prom, un Gunārs Laicāns saka, ja pagasts ar šo lietu tiks galā, tad viss ies uz priekšu un attīstīsies. Ja ne, laikam gan būs jāliek sludinājums avīzē.
Rušonas un Andrupenes pagasta pārstāvji savukārt uzsvēra, ka projekts lauku cilvēkam devis ticību saviem spēkiem, iemācījis domāt ekonomiski ne tikai sava uzņēmuma, bet visa pagasta ietvaros. Nirzas un Veclaicenes pagastļaudis atzina, ka grūtais sākums tomēr nevienu nav nobaidījis un atmodinājis cilvēkos interesi par apkārtējiem procesiem, devis pārliecību, ka arī tālā nomalē kaut ko var izdarīt.
Inese Vaidere, Reģionālās attīstības padomes priekšsēdētāja, vērtēdama padarīto, uzsvēra, ka projekta ideja dzīvo un tā ir iniciatīvas atbalstīšana no apakšas uz augšu.
– Šis ir projekts, kurš deva cilvēkiem tieši to, ko viņi no tā gaidīja,– sacīja Inese Vaidere.– Tā eksperti, īpaši Vinfrīds Brakhans, sekmīgi ir integrējušies Latvijā, izpratuši mūsu problēmas. Tāpēc arī atdeve ir gaidītā.
Gandarīti par projekta realizāciju bija arī Eiropas Savienības eksperti.
– Ja ticat sev un uzklausāt, ko citi jums saka, tad viss izdosies, – teica ekspertu grupas vadītājs Vinfrīds Brakhans.– Mēs esam priecīgi, ka atradām Latvijā draugus. Ne vienmēr tas izdodas Eiropā.
Punktu skumji priecīgajam sarīkojumam pielika Laimdota Straujuma, Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centra direktore:
– Labs tas, kas labi beidzas!
Taču, kas zina, gan jau atkal radīsies kāds cits labs projekts…
