Kāds īrs, pētīdams sava novadnieka gaitas, atklājis ne tikai tā īpašo lomu Eiropas vēsturē, bet arī faktu, ka viņš apglabāts Jelgavā. Kapa gan vairs nav, tas ticis iznīcināts.
Kāds īrs, pētīdams sava novadnieka gaitas, atklājis ne tikai tā īpašo lomu Eiropas vēsturē, bet arī faktu, ka viņš apglabāts Jelgavā. Kapa gan vairs nav, tas ticis iznīcināts.
Janvāra beigās «Zemgales Ziņu» redakcijā pa starptautiskā datortīkla elektronisko pastu saņēmām vēstuli no īru kunga Džona Makgera (John McGerr), kas atradis saistību starp Īrijas pilsētiņu Edžvērtstaunu un mūsu Jelgavu.
«Cenšos atrast informāciju par cilvēku, kas vienojis manu pilsētu Edžvērtstaunu un Jelgavu Latvijā,» raksta Makgera kungs. «Viņa vārds ir Henrijs Esekss Edžvērts.»
Tālāk vēstīts, ka šis vīrs pavadījis Francijas karali Luiju XVIII, līdz Mītavā 1807. gadā nomiris. Karalis viņa kapa plāksnei uzrakstījis epitāfiju.
«Vai ir kāda informācija par viņa gaitām Latvijā?» vaicā Dž. Makgers. «Vai viņa kaps vēl ir atrodams?»
Vēstule rosināja mūs ieskatīties Henrija Edžvērta liktenī un Jelgavas prasmē saglabāt vēstures pieminekļus.
Francijas karaļa Luija XVIII vārds daudzos latviešu avotos minēts kā Ludviķis XVIII. Līdzīgi arī Henriju Eseksu Edžvērtu de Firmonu (angliski Henry Essex Edgeworth Abbe de Firmont) vairāki latviešu vēsturnieki min kā Edžvortu de Firmontu. Vārdus lietojam atbilstoši tam, kā tie rakstīti izmantotajos avotos. Sekojot notikumiem pēc Andreja Johansona esejas «Trimdas karalis Jelgavā», tāpat kā tās autors rakstām Luijs XVIII un Edžvērts de Firmons.
Pateicamies Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja darbiniekiem par palīdzību.
