Jau vairākus gadus ar Vācijas Karā kritušo karavīru kapu kopšanas savienības atbalstu Jelgavas rajonā turpinās apbedījumu zondēšanas un kritušo pārapbedīšanas darbi. Šovasar lielāka vērība ir veltīta apbedījumiem pilsētas teritorijā.
Jau vairākus gadus ar Vācijas Karā kritušo karavīru kapu kopšanas savienības atbalstu Jelgavas rajonā turpinās apbedījumu zondēšanas un kritušo pārapbedīšanas darbi. Šovasar lielāka vērība ir veltīta apbedījumiem pilsētas teritorijā.
Joprojām tiek saņemta informācija par abu armiju kritušo karavīru apbedījumiem Jelgavā pie SIA «Latvijas keramika A» un 2. ģimnāzijas, Cenu pagastā pie Rapām, Stūriem, Ozolniekos LLU mežniecības teritorijā pie Aizupēm, Līvbērzes pagastā, Platones pagasta Dimzās un Lietuvas šosejas malā. Ir ziņas, ka Sidrabenes pagastā pie Emburgas tautas nama akā tika samesti pieci gūstā saņemtie un nošautie vācu armijas karavīri, iespējams, latviešu leģionāri. Svētē divu vācu karavīru apbedījumu vietu zina Aina Tone. Gribētu precīzāk uzzināt par apbedījumiem Bērzes pagasta Kuiļos, Irlavas Snapjos un Auzājos, kā arī Džūkstes Priedniekos, kur starp 17 leģionāriem apbedīts Kalna Būriņu māju saimnieka Imanta Freidenfelda tēvs Pēteris Freidenfelds. Grūtības sagādā trīs vācu lidotāju apbedījuma atrašana Bērzes pagasta Mucenieku laukā Jelgavas – Dobeles šosejas malā, kur, starp citu, bieži notiek autoavārijas. Trīs dienu darbs rezultātus nav devis. Nav atrodami arī apbedījumi Jaunpilī Lauku muižas apkaimē, kas redzami 19. divīzijas leģionāra Arnolda Sproģera 1945. gada pavasarī tapušajā fotogrāfijā.
Ievērību pelna no Vācijas saņemtais saraksts, kurā nosaukti pie Dambjiem kritušie karavīri. Ir zināmi 13 apbedījumi pie Valgundes pagasta Dambjiem, blakus Kalnciema – Klīves baznīcai. Tas gan nesaskan ar to laiku fotogrāfijām, kā arī ar kritušo sarakstu, kurā minēti 55 uzvārdi. To vidū ir latviešu leģionārs Valdis Masaļsks (03.10.1920. – 18.12.1944.). Acīmredzot šie Dambji varētu būt meklējami citā pagastā Kurzemē.
Daudz rūpju un pūļu prasa apbedījumu apzināšanas un zondēšanas darbi. Mazie apbedījumi ekshumēti, zondēšanu veicot ar rokām, bet lielākos atrok ar traktoru. LLU absolventa Aināra Vēja vadībā traktorists Modris Andersons un pārapbedītājs Andris Badovskis kopš 1994. gada ekshumējuši ap 7500 kritušo karavīru mirstīgo atlieku. Pēc atrastajām pazīšanas zīmēm noskaidroti uzvārdi, līdz ar to arī karavīru sūrie likteņi, kas ir viens no galvenajiem pārapbedīšanas uzdevumiem. Kritušo pīšļi nodoti pārapbedīšanai svētītā zemē brāļu kapos Saldus rajona Novadniekos. Krustos iekalti kritušo vārdi un uzvārdi, saglabājot viņu piemiņu mūžībai.
Pērn no Jelgavas rajona uz Novadnieku kapsētu aizvestas 141 kritušā karavīra mirstīgās atliekas.
Šogad meklējumi sākti Jelgavas Miera kapos pie baltā krusta aiz baznīciņas. Pirmajā rindā izrakti 16 karavīri, to vidū viens latviešu leģionārs ar pazīšanas zīmi. Līdz ar to piederīgie varēs nolikt ziedus latviešu leģionāru Lestenes brāļu kapos leģionāram, kura liktenis līdz šim nebija zināms. Tā ir atbilde daudziem, kas neizprot šā svarīgā darba nozīmi un nevēlas palīdzēt noskaidrot kritušo likteņus. Vācu karavīri, kas krituši un apbedīti Jelgavā (pēc informācijas no Vācijas, tādu ir ap 500), rudenī tiks pārapbedīti līdzās Miera kapiem atjaunotajos Pirmā pasaules kara vācu kapos. Tur paredzēta brīva platība arī Otrā pasaules kara apbedījumiem. Līdz ar to Jelgava iegūs vēl vienu tūrisma objektu.
Jau vairāk nekā nedēļu Jelgavā strādā pārapbedītāju grupa no Saldus. Miera kapos, kur kapu sargi bija saglabājuši neskartu karavīru apbedījumu vietu, izrakti 104 kritušo pīšļi. Iespējams, karavīri miruši Jelgavas kara lazaretē, jo vēl līdz šim trūkst informācijas par viņu apbedīšanas vietu.
Nav izprotama padomju laika Bērzu kapu sardzes un Jelgavas pilsētas Kapu saimniecības, izpildkomitejas, sakaru darbinieku rīcība, kuru dēļ iznīcināti vairāki karavīru apbedījumi. Bērzu kapos 67 vācu mirušo karagūstekņu mirstīgajām atliekām virsū izveidotas civilo iedzīvotāju kapuvietas. Vēl mūsdienās, tur rokot kapus, uzduras sekli apglabātiem pīšļiem. Ozolpils vācu gūstekņu kapi tagad atrodas zem ceļa uzbēruma. Daudziem kaujās kritušajiem, kas apglabāti Rīgas – Jelgavas šosejas malā aiz SIA «Latvijas keramika A», pāri likti kabeļi. Tur raktas četras tranšejas – gan ar rokām, gan mehanizēti.
Ozolpils Iecavās arī nav ļauts mierā dusēt senajos kapos apglabātajiem, iespējams, Napoleona franču armijas kritušajiem karavīriem.
Ar dziļu nožēlu un kaunu jātaisnojas Vācijas karā kritušo karavīru Tautas savienības darbiniekiem. Visiem tīk sacīt: «Bija tādi laiki…» Bet kur tad ir to cilvēku sirdsapziņa un gods, kas atļāva šādu necilvēcību?
Pēc darba Miera kapos paredzēts strādāt Svētbirzī, Ģintermuižas kapos, Rīgas – Jelgavas šosejas malā Cenu pagasta teritorijā, kur atrodas novada lielākie apbedījumi. Nepieciešami zondēšanas darbi Bērzu kapos, pie SIA «Latvijas keramika» un arī pie Sv.Annas baznīcas gar Pulkveža Fr.Brieža ielu, kur gar gājēju celiņiem, kā liecina virsējā zondēšana, atrodas liels apbedījums, par kuru savās atmiņās rakstījis Jelgavas Neatkarības rotas komandieris Jelgavas aizstāvēšanas kaujās 1944. gada vasarā. Ļoti vajadzīgs vietējo iedzīvotāju atbalsts un palīdzība kritušo karavīru piemiņas apzināšanā un saglabāšanā, vienalga, kādā formā viņi bija ietērpti. Noderīga ir katra vissīkākā informācija. Lūdzu to iesniegt redakcijā, adresējot Brāļu kapu komitejas Jelgavas nodaļai.
