Lai arī ļoti tālu, tomēr daudz stabilāki eksporta tirgi par Krieviju ir Meksika un Brazīlija. Turklāt abas valstis strauji attīstās, kas nozīmē viņu pieprasījuma un mūsu iespēju palielināšanos.
Pēc Krievijas ieviestā importa embargo virknei pārtikas preču no ES valstīm Latvijas uzņēmēji neapjuka un nesēdēja ilgās pārdomās «kā dzīvot tālāk?». Ekonomiskajai agresijai pretī tiek likts veselais saprāts un pragmatiska pieeja, izmantojot jau esošās iespējas jaunu eksporta tirgu apgūšanai.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras rīkotajā izbraukuma seminārā «Eksporta rīts» Jelgavā uzņēmēji tika informēti par biznesa iespējām Meksikā un Brazīlijā.
Meksika aug visstraujāk
Seminārā dažādu Latvijas uzņēmumu, kuri daļu savas produkcijas eksportē, pārstāvji ar interesi klausījās pieaicināto ekspertu stāstījumu par biznesa iespējām minētajās Latīņamerikas valstīs, kā arī aktīvi iesaistījās diskusijās. Meksika ir viena no tām valstīm, kas attīstās visstraujāk. Par biznesa iespējām Meksikā uzņēmējiem stāstīja a/s «Brīvais vilnis» pārdošanas speciāliste Irma Arrendodo, kas dzimusi Meksikā slavena diplomāta, zinātnieka un Meksikas goda konsula Latvijā Karlosa Arrendodo Martinesa ģimenē. Latvijā konsuls ir izveidojis divus uzņēmumus – SIA «Sacco Corporate Strategy», kas īsteno šeit dažādus Latīņamerikas valstu projektus, un SIA «Equantia Latvia», kas realizē Spānijas un citu Eiropas valstu projektus. I.Arrendodo «Ziņām» pastāstīja, ka viņas māte ir latviete, bet tēvs meksikānis, tādēļ viņa ļoti labi izprot situāciju abās valstīs – gan Latvijā, gan Meksikā.
«Visveiksmīgākais Latvijas tirdzniecības projekts Meksikā bija saldējuma «Jungl pop» realizācija. Šis produkts ar lielisku garšu bija īpaši iecienīts, tomēr Latvijas ražotājam nepietika jaudu, lai nodrošinātu meksikāņu pieprasījumu pēc saldējuma. Taču esmu pārliecināta, ka arī daudzi citi Latvijas produkti būtu iecienīti Meksikā, kur ir aptuveni 121 miljons iedzīvotāju, no kuriem 39 miljoni ir ļoti turīgi un pērk luksusa klases preces un pakalpojumus. Viņus interesē jauni produkti, kurus tie iegādājas, apceļojot pasauli. Pēc pieredzes zinu, cik grūti ir iekarot jaunus eksporta tirgus. Piemēram, Latvijas šprotes – ļoti specifisks produkts, un mums nācās ļoti pūlēties, lai Francijā patērētāji tās pieņemtu un atbilstoši novērtētu. Meksikā ir daudz pašu ražotu kvalitatīvu zivju produktu. Vienu šprotu partiju pamēģinājām Meksikā realizēt – projekts nebija veiksmīgs, bet tas nenozīmē, ka reiz tomēr šprotes neparādīsies Meksikas veikalu plauktos,» stāstīja I.Arrendodo.
Lai Meksikā veiksmīgi īstenotu biznesu, ļoti svarīgas ir labas personiskās attiecības ar sadarbības partneriem, ko iespējams izveidot, apmeklējot šo valsti. Protams, attālums ir liels, taču ir iespēja sākotnēji Rīgā uzzināt par tirdzniecības tradīcijām un darījumu attiecību niansēm Meksikā.
Pēc I.Arrendodo teiktā, šajā valstī ir ļoti liels pieprasījums pēc modernajām telekomunikāciju un medicīnas tehnoloģijām, jaunās paaudzes kosmētikas, kas izgatavota no dabiskām izejvielām.
«Pazīstu vienu latviešu ģimeni, kura Meksikā veiksmīgi īsteno dizaina un foto biznesu. Vispār par biznesa īpatnībām Meksikā pastāv savdabīgs stereotips, kuru gribu kliedēt. Meksikas uzņēmēji ir ļoti punktuāli un ļoti rūpīgi gatavojas ikvienām darījumu sarunām. Taču atšķirībā no rietumu kolēģiem viņi nesaka, ka īsteno biznesu biznesa dēļ, bet ka strādā, lai dzīvotu. Meksikāņi pārvalda angļu valodu, tādēļ nepastāv nekādas komunikācijas problēmas,» uzsvēra speciāliste.
Kāds no semināra dalībniekiem jautāja, vai meksikāņu biznesu nekontrolē narkomafija. I.Arrendodo uzsvēra, ka «attiecības» ar narkomafiju kārto valsts policija un armija, kā arī norādīja, ka Meksikā nav pieņemts ar biznesa partneriem runāt par tādām tēmām kā nabadzība, nelegālā imigrācija uz ASV, militārie konflikti un katastrofas.
Ja esi meksikāņa draugs
«Izvēloties biznesa partnerus Meksikā, ir vērts lūgt padomu valsts struktūrās, nevis akli uzticēties nezināmiem starpniekiem. Meksika ir ļoti liela – tāpēc, ja atrodaties Latvijā un jums nav drošu kontaktu, ir grūti pārbaudīt, vai jūsu jaunais sadarbības partneris ir tas, par ko uzdodas,» piekodina I.Arrendodo.
Meksikā ļoti būtisks ir darījumu partnera amats un personiskie kontakti. Ja rodas nesaskaņas – kas gan ir reta parādība –, tās tiek risinātas savstarpējās pārrunās. Saistības un draudzība – šie vārdi ir svēti meksikāņiem, un atbilstoši audzināšanai un raksturam viņi cenšas izvairīties no agresijas. Pat Meksikas konstitūcijā ir punkts, ka viņiem ir tiesības nevis uzbrukt, bet aizstāvēties,» skaidroja I.Arrendodo.
Lai arī Meksikā nav ierobežojumu brīvai tirdzniecībai arī Latvijas biznesam, mūsu uzņēmējiem trūkst zināšanu par šīs valsts reģioniem. Par Meksiku, tās tradīcijām un kultūru vairāk zina vecākā paaudze, kas skolā mācījās pasaules ģeogrāfiju. Bet meksikāņiem Latvija pagaidām ir «terra incognita» – lielās Eiropas daļa, taču mūs vairs nejauc ar Lietuvu un Igauniju, stāstīja eksperte.
Jelgavas uzņēmējs Arnis Krūmiņš seminārā pauda, ka labprāt uz Brazīliju eksportētu sava uzņēmuma produkciju – mazgāšanas līdzekļus, kas ražoti no dabiskām izejvielām. Iespēja ir, un to ir vērts izmantot, negaidot Latvijas un Krievijas attiecību uzlabošanos. «Pasaule ir liela. Mūsu ražojumiem noteikti atradīsim savu nišu,» viņš piebilda.
Brazīlijā grūtāk
Brazīlijā lielākais klupšanas akmens uzņēmējdarbībai ir vietējo biznesa tradīciju nezināšana, mentālās atšķirības un portugāļu valodas neprasme, seminārā stāstīja uzņēmuma «Biosan» pārstāve Katrīna Djačenko. «Kādā izstādē Brazīlijā mūsu speciālistiem nācās lūgt palīdzību kādai japānietei, kas prata portugāļu valodu, un tulkiem. Tiem uzņēmējiem, kuri vēlas attīstīt biznesu ar šo valsti, būtu vērts palīdzību lūgt Latvijas Ārlietu ministrijai.» Brazīlijā liela ietekme ir privātajam un valsts patēriņam, ko veicina pieejamā un plaši attīstītā banku sistēma. Izsniegto kredītu apmērs Brazīlijas ekonomikā veido 50 procentu no IKP. Meksikā šis rādītājs ir 20 procentu. ◆
