Ap simtu melioratoru un viņu ģimenes locekļu Ozolniekos pulcēja atceres sarīkojums “Ozolnieku meliorācijai 70”, tiekoties dažādu paaudžu melioratoriem. Daudzi no viņiem vēl joprojām dzīvo Ozolniekos, kas pagājušā gadsimta 50. un 60. gados izauga galvenokārt kā melioratoru ciemats.
No studenta līdz priekšniekam
“Pēc savas inženiera izglītības esmu tīrs mehāniķis, bet dzīve ir tā sakārtojusi, ka kopš 1963. gada strādāju meliorācijā,” stāsta Jānis Melders, ilggadējs un arī pēdējais Ozolniekos bāzētā meliorācijas uzņēmuma PMK-13 vadītājs. J.Melders ir piebaldzēns, kuru jaunībā uz Jelgavu atveda vēlēšanās kļūt par inženieri mehāniķi. Studējot Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā (tagad LLU), lai nopelnītu iztiku, viņš sāka piestrādāt Ozolniekos meliorācijas celtniecības pārvaldē, uzņēmumā, kura nosaukums ir vairākkārt mainījies. Augstskolu pabeidzot, Ozolnieki kļuva par J.Meldera vienīgo dzīves un darba vietu. Divpadsmit gadu viņš vadīja Ozolnieku Remonta mehānisko rūpnīcu, kas visas Latvijas mērogā remontēja melioratoru tehniku.
“Pēckara gados melioratori uzsāka cīņu ar pārlieko mitrumu, kā arī sīko lauku apvienošanu un piemērošanu mehanizētai apstrādei. Zemes ielabošana bija jāsāk no nulles,” paskaidro J.Melders. Latvijā klimatu nosaka Atlantijas okeāna ziemeļu daļas cikloni un tiešais Baltijas jūras tuvums. Gada nokrišņu daudzums ievērojami pārsniedz iztvaikošanu, kas veicina pārpurvošanos. Vairāk nekā divas trešdaļas Latvijā lauksaimniecībā izmantojamās zemes ir nepieciešams meliorēt, un PSRS laikos tam tika atvēlēto ievērojami līdzekļi.
“Mūsdienās Ozolnieki ir plaši pazīstami ar savu labiekārtoto ciematu, ar iespējām sportot un lieliski atpūsties, strādāt un mācīties, bet ne vienmēr tā ir bijis. Pirms simt gadiem, kad tika izveidots Ozolnieku pagasts, tagadējā ciemata teritorijā atradās vien dažas viensētas,” J.Melders uzsver, ka liela nozīmē Ozolnieku ciemata tapšanā bija melioratoriem. Ziedu laikos PMK-13 strādāja 850 darbinieku. Uzņēmumā tika pieņemti darbā politiski represētie, un tajā valdīja nacionāli patriotisks gars.
Ekskavatoru pārtaisīja Ozolniekos
Lasot vēstures materiālus, J.Melders uzsver, ka 1951. gadā Ozolniekos bāzētā Jelgavas meliorācijas mašīnu stacija saņēma pirmo tehniku – traktorus S-80, DT-54, vienkausa ekskavatorus, grāvju arklus un citu tehniku. Lauku nosusināšana tika veikta ar grāvju arkliem, ierīkojot atklāto nosusināšanas sistēmu. 1952. gadā Ozolniekos tika saņemts pirmais daudzkausu ekskavators ET-141, tomēr tā konstrukcija nenodrošināja ražīgu darbu. “Mūsu mehanizatori direktora Jāņa Ieviņa vadībā pārbūvēja šo mašīnu. Pārbūvētais ekskavators bija vairākkārt ražīgāks. Vēlākos gados pēc pārbūvētā parauga Tallinas rūpnīca sāka ražot modernus un ražīgus drenāžas daudzkausu ekskavatorus,” ar lepnumu teic J.Melders. Viņš piebilst, ka toreizējā direktora J.Ieviņa senči arī ir piebaldzēni.
Gadu gaitā Ozolnieku melioratoru darbības zonā Jelgavas, Dobeles, Bauskas, Tukuma, Cēsu un Limbažu rajonā, kā arī Kašinas rajonā Krievijā lauksaimnieki saņēma plašus, nosusinātus un sakārtotus laukus, noregulētas upītes, jaunus tiltus, augstākā labuma pakaišu kūdru, bet mežsaimnieki – nosusinātus mežu masīvus un meža ceļus.
Tagadējos Jelgavas un Ozolnieku novados tika nodrenēti 92 procenti lauksaimniecības zemes, izbūvēti 120 dzelzsbetona tilti un 100 kilometri ceļu, vairāki polderi, Kaigu kūdras purvā apgūti kūdras lauki ap 1000 hektāru platībā.
Pirmie 1991. gada barikādēs
J.Melders priecājas, ka sarīkojumā “Ozolnieku meliorācijai 70” viņam izdevās satikt daudz laiciņu neredzētu darbabiedru. Agrāko melioratoru darba vadītāju un pēc Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas uzņēmuma “Eko osta” attīstītāju Andreju Laškovu viņš nebija sastapis vairākus desmitus gadu. Uz pasākumu bija atnācis arī iecirkņa mehāniķis tagadējais uzņēmuma “HCT Automotive” direktors Ilgvars Lecis. Sarunā ar “Ziņām” viņš atcerējās savu tēvu buldozeristu Leonu Leci, kas, viņaprāt, pirmais no Ozolnieku vīriem kopā ar treilera vadītāju Juri Babčuku 1991. gada 13. janvārī devās aizstāvēt Latvijas valsti barikādēs. L.Lecis bija arī līdzgaitnieks pērn aizsaulē aizgājušajam Ozolnieku melioratoru šoferim un atslēdzniekam Voldemāram Birzniekam, kurš ar darbabiedru atbalstu izveidoja latviešu strēlnieku Ziemassvētku kauju piemiņas parku.
Ieviņš atguva savu uzvārdu
Vienīgais sarīkojuma “Ozolnieku meliorācijai 70” dalībnieks, kas atceras uzņēmuma izveidošanas laiku, ir savulaik vecākais Jelgavas uzņēmējs Imants Lielaisramans. Lai arī viņam ir apritējuši deviņdesmit gadu, melioratoru veterāns skaidri atceras jaunībā pieredzēto. “Sāku strādāt kā traktorists. Vēlāk strādāju gan par inženieri, gan mehāniķi, gan iecirkņa priekšnieku,” stāsta I.Lielaisramans. Agrā jaunībā 1945. gadā, strādājot ar kuļmašīnu, viņš bija zaudējis labo roku, taču, neskatoties uz to, direktors J.Ieviņš centīgo jaunekli pieņēma darbā un vēlāk vēl palīdzēja nokārtot autovadītāja tiesības. “Ieviņš bija atbraucis no Krievijas un sākumā sevi lika saukt par Evinu. Taču mēs viņu ātri nolikām pie vietas, liekot saprast, ka viņš patiesībā ir latvietis Ieviņš. Kaut arī viņš bija komunists, viņa ģimene daudz cietusi komunistu represijās,” piebilst I.Lielaisramans. Viņš ar lielu cieņu atceras ražošanas daļas vadītāju un uzņēmuma hronikas veidotāju Kārli Ūderu, galveno inženieri Gunāru Barupu, direktoru Jāni Bedeici un citus darbabiedrus. I.Lielaisramans atminas melioratoru pūtēju orķestri, kurā viņš sitis bungas un kuru “dresējis” diriģents Alberts Mucenieks.
■ Ar 1950. gada 20. janvāra Latvijas PSR Ministru padomes lēmumu izveidotajai Jelgavas meliorācijas mašīnu stacijai (Jelgavas MMS – vēlāk Jelgavas PMK-13) ierādīja bijušā Ozolnieku pagasta nama pirmo stāvu un trīs viensētas.
■ Jelgavas MMS 1955. gadā apkalpoja Jelgavas, Dobeles, Tukuma, Baldones, Bauskas, Elejas rajonu un Rīgas rajona Daugavas kreisā krasta dienvidu daļu.
■ Melioratoriem Ozolniekos tika uzbūvētas 30 daudzdzīvokļu mājas ar 490 dzīvokļiem, divi bērnudārzi, plaša un moderna sporta bāze, daudz citu sadzīves objektu, kā arī tika sekmēta privātmāju ciematu būvniecība.
■ Par darba rezultātiem ar ordeņiem apbalvoti 32, bet ar medaļām 514 darbinieki.
■ Barikāžu dienās 165 melioratori ar atbilstošu tehniku bija galvenajās Rīgas sargu vietās un aktīvi iestājās par Latvijas valstiskuma atjaunošanu.
