Lauku inženieru fakultātes ēkā Akadēmijas iela 19 briest pārmaiņas: ainavisti gatavojas aiziet, bet būvnieki izvērsties.
Pārceļoties uz atjaunoto Valdekas pili, aprīlī LLU Lauku inženieru fakultātes (LIF) ēku Akadēmijas ielā 19 atstās ainavu arhitekti. Viņu vietā plāno izplesties pārējās specialitātes – zemes ierīkotāji, vides un ūdenssaimniecības speciālisti un jo īpaši būvnieki. Šajā profesijā strādājošajiem pēc Zolitūdes traģēdijas ar likumu liek paaugstināt kvalifikāciju. Par telpām Akadēmijas ielā interesi izrāda arī vairāki tagadējie nomnieki – privātfirmas un Valsts zemes dienests.
Jumta logu gaiši apspīdētajā divstāvu zīmētavā, kas, pārbūvējot laboratoriju telpas, izveidota LIF laboratoriju korpusā, vēl šoziem skatāmi topošo ainavu arhitektu darbi. «Mēs jūtamies kā bērns, kurš izaudzis pie mātes un kuram jāsāk patstāvīga dzīve,» saka ainavu arhitektūras studiju programmas direktore docente Natālija Ņitavska. Viņa skaidro, ka «ainavisti» kā atsevišķs studiju virziens izauguši tepat Akadēmijas ielā 19, atšķeļoties no būvniekiem. Savas studiju programmas 20 gadu jubilejas priekšvakarā pārceļoties uz Valdeku, tiem paveras iespējas izvērsties vairāk piemērotā vidē.
Atbrīvojas trīs kabineti
Bet kas paliks saules apspīdētajā zīmētavā «ar lielo caurumu griestos»? Fakultātes dekāne Daiga Zigmunde smaidot teic, ka būvnieki nevarot sagaidīt, kad tie 140 «ainavisti» beidzot aizies. Arī 270 būvniecības specialitātes studenti neiztiek bez zīmēšanas nodarbībām. Telpa ir piemērota arī semināriem, modernu celtniecības materiālu eksponēšanai un citām vajadzībām. «Līdz ar ainavu arhitektu aiziešanu mums paliek brīvi trīs pasniedzēju kabineti, katrs 18 kvadrātmetru platībā, kuros strādāja 11 studiju programmas mācību spēki,» saka D.Zigmunde. Divus kabinetus kaut tūlīt varētu nomāt saliekamo koka māju būvnieki Zemgales Tehnoloģiskais centrs, kas jau vairāk nekā divdesmit gadu izvietojies turpat kaimiņos. Uzņēmuma vadītājs Māris Avotiņš stāsta, ka ir viens no vecākajiem telpu nomniekiem. Viņš šajā ēkā strādāja vēl pirms uzņēmumu dibināšanas laikiem, kad tur atradās Studentu konstruktoru birojs. Visi Zemgales Tehnoloģiskā centra darbinieki, ieskaitot pašu M.Avotiņu, ir LIF absolventi.
Zemes dienests cer uz jauniem darbiniekiem
Zināma interese par telpām ir arī lielākajam LLU nomniekam Akadēmijas ielā 19 – Valsts zemes dienesta Zemgales reģionālajai nodaļai, ko vada Tālivaldis Zvaigznons un kas aizņem 854 kvadrātmetrus – visu 5. stāvu un vairākas telpas 1. stāvā. «Mums ir doma par vēl vienu laboratoriju telpu īrēšanu apmēram 50 kvadrātmetru platībā. Taču aktīvākai ar savu piedāvājumu vajadzētu būt arī LLU. Arī Rēzeknes Augstskola vēlas, lai šī laboratorija būtu pie viņiem,» saka T.Zvaigznons. Viņš piebilst, ka Valsts zemes dienests ir ciešs LIF sadarbības partneris, nodrošinot mērniecības un zemes ierīkošanas studiju programmas studentu praksi. «Mūsu nozarē jūtama paaudžu maiņas problēma,» piebilst T.Zvaigznons.
Nomnieki nav no ielas
«Esam centušies daudz ko paveikt saviem un savu absolventu spēkiem,» stāsta LIF profesore Silvija Štrausa un nosauc vairākus desmitus uzņēmumu, kuri piedalījušies ēkas labiekārtošanā. Īpaši piemeklēti arī deviņi nomnieki, kas atrodas fakultātes ēkā, piebilst profesors Juris Skujāns. Gandrīz visi (izņemot kafejnīcu un septiņus sakaru uzņēmumus, kas nomā fakultātes jumtu) ir saistīti ar studiju procesu. Tādi ir arī SIA «Ģeometrs», SIA «Latvijas mērnieks», projektēšanas uzņēmums «Arhitektūra un vide» u.c. Tiek plānots, ka no Rīgas uz fakultātes telpām pārcelsies arī SIA «Inženierekspertīžu centrs», kas darbojas būvekspertīžu jomā. «Ja parēķina, mūsu nomnieki sedz lielāko daļu no fakultātes ēkas uzturēšanas izmaksām,» saka dekāne D.Zigmunde. Viņa spriež, ka lieku telpu faktiski nav. Ziemā nepilnīgi noslogota ir vienīgi fakultātes zāle jeb Pētera Bušmaņa vārdā nosauktā auditorija. Lielo auditoriju noslogošana ir problēma visā LLU laikā, kad nenotiek konferences, ne arī citi lielāki pasākumi. Agrāk LIF zāli nomāja uzņēmums, kurš rādīja jelgavniekiem kino, tomēr tas projekts izplēnēja.
Plāno izaugsmi mūžizglītībā
«Sakarā ar izmaiņām Būvniecības likumā domāju, ka mums izdosies trīs gadu laikā Akadēmijas ielā 19 mītošo studentu skaitu uzaudzēt no 460 līdz 600,» spriež dekāne D.Zigmunde. Zolitūdes traģēdija rosinājusi ieviest likuma normu, ka, sākot ar 2020. gada 31. decembri gan būvdarbu vadītājiem, gan būvuzraugiem būs nepieciešama 1. līmeņa augstākā izglītība. Visā Latvijā speciālistu, kas šo darbu veic ar vidējo speciālo izglītību un kam kvalifikācijas paaugstināšana varētu būt aktuāla, ir aptuveni pusotrs tūkstotis. Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume atzīst, ka LLU iespējas iesaistīties šajā procesā ir ievērojamas. Uz to apmācību pretendē arī Rīgas Tehniskā universitāte un Rēzeknes Augstskola. D.Zigmunde stāsta, ka jau notiek studentu uzņemšana trīsgadīgajā studiju programmā un, iespējams, pirmā grupa sāks mācīties jau martā.
Ar melioratoriem viss sākās
D.Zigmunde uzsver, ka mūsdienās aizvien aktuālāka kļūst meliorācijas tēma, kā redzam, pavasaros un rudeņos, plūdu problēmas skar aizvien lielākas teritorijas. Tāpēc tuvāko gadu laikā arī šajā virzienā būs nepieciešams iesaistīt aizvien vairāk jauno zinātnieku, kas varētu šos jautājumus risināt.
Docents Kārlis Siļķe piebilst, ka 1976. gadā, kad būvei Akadēmijas ielā 19 lika pamatakmeni, tā bija domāta «tīri» Hidromeliorācijas fakultātei. Mūsdienās šis studiju virziens LIF ir pārstāvēts ar vides un ūdenssaimniecības studiju programmu, kurā mācās 110 studentu. Savulaik fakultātes ēkas būvniecībā studenti un mācību spēki nostrādājuši ap 50 tūkstošiem darba dienu. ◆
