Krievijas prezidenta vietas izpildītājs, kā arī potenciālais nākamais troņa «aizpildītājs» Vladimirs Putins nācis klajā ar atklātu vēstuli saviem nākamajiem vēlētājiem un vienkārši interesentiem laikrakstā «Izvestije».
Krievijas prezidenta vietas izpildītājs, kā arī potenciālais nākamais troņa «aizpildītājs» Vladimirs Putins nācis klajā ar atklātu vēstuli saviem nākamajiem vēlētājiem un vienkārši interesentiem laikrakstā «Izvestije». Putins nav izticis arī bez apzelētām frāzēm, kurām būtu jāielīksmo nogurušās līdzpilsoņu dvēseles, tādām kā, piemēram, «bagātās valsts nabadzīgajiem ļaudīm», «asiņojošo Krievzemi», demokrātiju, «likuma diktatūru», «čečenu bandītu» sakaušana utt. Līdz Krievijas prezidenta vēlēšanām – trīs nedēļas, un šāda veida atklātās vēstules dažādos valsts nostūru laikrakstos Krievijas iedzīvotāji «atlasīsies» atliku likām, tomēr Putins, kā jau galvenais kandidāts, neapšaubāmi pievērsīs sev vislielāko uzmanību, galvenokārt no Rietumu puses.
Krievu ļaudīm, kas ikdienas dzīvē jau ir norūdīti, filmu skati no karadarbības zonas Čečenijā, kas pagājušās nedēļas beigās satrieca Rietumu pasaules sabiedrību, diez vai liks vilcināties par Putina kandidatūras izvēli. Katrā ziņā tas nebūs noteicošais vēlēšanu rezultātos. Skandāli un to satriekti politiķi – tas viss pagaidām attiecas uz Rietumu demokrātijas pieredzi. Visticamāk, ka Krievijas vēlētāji nesaistīs Čečenijā notiekošo spīdzināšanu un mierīgo iedzīvotāju slepkavības ar pašreizējo veiksmīgo politiķi Vladimiru Putinu, kas satvēris vadības grožus valstij grūtā laikā un spodrina tēlu sava skolotāja un ievadītāja politiskajās aprindās Anatolija Sobčaka bērēs. Labākajā gadījumā kāds no politiskajiem grupējumiem atģidīsies pēc pieciem gadiem, ierosinot viņu atstādināt no amata vai «izvērtēt» viņa darbību. Borisa Jeļcina atstādināšanas procedūras uzsākšanai pietrūka balsu, lai apsūdzētu viņu kaut vai par iepriekšējās Čečenijas militārās kampaņas neveiksmēm.
Vācu žurnālista pagājušajā nedēļā izplatītais materiāls par Čečenijā veiktajiem noziegumiem pret cilvēktiesībām no krievu politiķu puses izraisījis lielākoties agresīvus ziņojumus par «bandītu propagandu», «falsifikāciju», politisko pasūtījumu, kas celtu neslavu Krievijai un ļautu realizēt vēl lielāku spiedienu pret to. Pat Krievijas Domes atbildīgais par cilvēku tiesībām Oļegs Mironovs pasteidzies paziņot, ka žurnālista materiāli ir «provokācija» un «falsifikācija». Acīmredzot Mironovs vienā mirklī spēj atšķirt viltotus videomateriālus no īstiem, ja jau tik droši varējis apsūdzēt žurnālistus falsificētu materiālu tiražēšanā. Skatoties uz cilvēku līķiem, kuriem rokas un kājas bija sasietas ar dzeloņdrāti, bet vairākiem arī nogrieztas ausis, Krievijas tieslietu ministrs Čaika komentējis starptautisko cilvēktiesības sargājošo organizāciju sašutumu par Černokosovas filtrācijas nometnē ieslodzīto spīdzināšanu īsi un kodolīgi: apstākļi Čečenijas nometnē ir tieši tādi paši, kādi ir visos Krievijas iepriekšējās izmeklēšanas cietumos…
Pēc šādiem paziņojumiem cilvēktiesību organizācijas «Human Rights Watch» darbības lauciņš varētu paplašināties. Pagaidām viņu skatiens pirmām kārtām vērsts uz Čečenijā notiekošo, un pasaules sabiedrību «pārskalo» ierastie ziņojumi par vesela ciemata iedzīvotāju noslepkavošanu, kur piedzērušies karavīri tik ilgi «attīrījuši» vietējo iedzīvotāju sastāvu no bandītiem, līdz neviens vairs nebija palicis. Tomēr ziņojumi ir viens – rakstītais vārds uz cilvēka televīzijas nodeldēto psihi tik precīzi neiedarbojas kā Homēra «Iliādas» cienīgi skati, kuros līķus velk ievīstītus tepiķos un piesietus pie tankiem. Rietumu politiķi kārtējo reizi sarosījās, noskatoties asinis stindzinošas ainas ar masu kapavietām, it kā rodot tajā jaunu stimulu draudīgā balsī painteresēties «Nu, kas gan tajā Čečenijā notiek!?». It kā pirms tam tur nebūtu kara, kad vienas tautas pārstāvji tiek kataloģizēti kā bandīti vai teroristi. Varbūt Rietumu politiķi visu laiku domāja, ka karš Čečenijā līdzinās bruņinieku turnīram, kur viens otru nemitīgi izsauc uz godīgu divkauju? ASV Ārlietu ministrijas ikgadējā ziņojumā par cilvēktiesību stāvokli pasaulē par vienu no galvenajiem tiesību pārkāpējiem nosaukta Krievija. Bils Klintons no savas puses piemetinājis, ka Krievijai vajadzētu ļaut starptautiskajām cilvēktiesību organizācijām brīvi pārvietoties pa Čečenijas teritoriju. Kā jau bija gaidāms, dzirdīgas ausis šādam paziņojumam neatradās ne EDSO galotņu tikšanās laikā pagājušā gada rudenī, ne arī tagad, bet Rietumu politiķi, izņemot paziņojumus par ekonomiskām un/vai (iespējamām) militārām sankcijām, pagaidām nav spējuši nonākt pie kādiem citiem risinājumiem.
