Notikumi risinājušies tik strauji, ka dažbrīd licies – visam līdzi izsekot nebūs iespējams.
Notikumi risinājušies tik strauji, ka dažbrīd licies – visam līdzi izsekot nebūs iespējams. Protams, kas vēl (arī šodien) tā priecē ikviena Latvijas iedzīvotāja sirdi kā mūsu futbola izlases sensacionālā uzvara pār pasaules pērnā gada pasaules čempionāta trešās vietas ieguvēju Turciju?
Būs taisnība tiem, kas jau sen ir atzīmējuši, ka šādi panākumi starptautiskajās sporta arēnās (ieskaitot arī tik daudzu nemīlēto Eirovīzijas festivālu) valsts tēlu spodrina simtreiz vairāk nekā vislielākie ieguldījumi nenosakāmai mērķauditorijai paredzētos propagandas pasākumos. Var jau žēloties par to, ka skatītājiem vairāk prātā paliek izpriecas un sporta panākumi, nevis Latvijas institūta rūpīgi gatavotie bukleti, plakāti un videoklipi par mūsu valsti, tomēr jāpieņem, ka šādiem sasniegumiem vienmēr bijusi gaišāka un tālāka slava. Arī pētījumu centra SKDS aptaujas rezultāti liecināja, ka pēdējo trīs gadu laikā diezgan būtiski palielinājies to Latvijas nepilsoņu īpatsvars, kas uzskata sevi par patriotiem. Nenoliedzami, Latvijas sportistu sasniegumi starptautiskajās sporta arēnās jo īpaši vieš cilvēkos lepnumu par piederību šai mazajai, bet ņiprajai zemei.
Uz šā fona gandrīz garām paslīdēja kāda pavisam dīvaina ziņa, kas lieku reizi atgādināja par politiķu tieksmi savā labā izmantot jebko. Par vīģes lapu plikumam tiek ķerta pat sportistu meistarīgā spēle. Saeimas deputāti vakar nepiekrita Zaļo un zemnieku savienības priekšsēdētāju un parlamenta priekšsēdētāju Ingrīdu Ūdri izdot saukšanai pie administratīvās atbildības par politiskās organizācijas nelikumīgi saņemto ziedojumu nepārskaitīšanu Finanšu ministrijas kontā. Gluži kā kronis visam bija šīs savienības Saeimas frakcijas vadītāja Augusta Brigmaņa paustās bažas, vai tik minētā akcija kārtējo reizi nav īpaši organizēts politisks pasūtījums. Izrādās, šādi speciāli tiekot atstāti ēnā Latvijas futbolistu sensacionālie panākumi abās spēlēs ar Turciju.
Nu jau nevienam cita komentāra vairs nevajag – katru reizi, kad uzmanības krustpunktā ne tajā svētākajā gaismā nonāk kāda politiskā partija vai apvienība, arvien iespējams pateikt, ka tā, lūk, esot pretinieku vērpta politiskā atriebība. Bez šīs atziņas neiztiek arī bijušais politiķis, tagad “tikai” biznesmenis Andris Šķēle. Viņš Jāņa Dombura vadītajā raidījumā “Kas notiek Latvijā?” trešdienas vakarā visās savās nelaimēs digitālās televīzijas sakarā arī saskatīja tikai un vienīgi politisko oponentu pasūtījumu.
Tiklīdz par tevi sāk izrādīt interesi saistībā ar kāda krimināla satura nodarījumu, vari mierīgi sevi pievienot politiskā pasūtījuma upuru pulkam. Šajā sakarā varam arī atcerēties bēdīgi slaveno atgadījumu, kas notika ar vienu no Jelgavas Domes deputātiem. Domniekam, esot kunga dūšā, vēlā vakara stundā uzbruka krimināli noskaņoti elementi un atņēma mobilo telefonu, turklāt vēl krietni iebukņīja. Arī toreiz neiztika bez politisko pretinieku atriebīgās rokas piesaukšanas. Vēlāk gan izrādījās, ka iemesls bija pavisam prozaiskāks – pārlieku dzerts un iets pa tumšiem pagalmiem.
Acīmredzot tā būs arī šoreiz ar vakardienas deputātu balsojumu. Gan futbolistu uzvara, gan pašu vaina likuma neievērošanā salikta vienā rasola bļodā skan kā aiz matiem pievilkta taisnošanās. Nav patīkami, ka tiec pieķerts pie rokas ne pārāk godprātīgā rīcībā ar priekšvēlēšanu laikā saziedoto sponsoru un atbalstītāju naudu. Ir arī saprotams, ka bez šāda grēka ir reti kura partija. Par to liecināja tik daudzu pretēju uzskatu deputātu vienprātīgais vakardienas balsojums par Ūdres kundzes neizdošanu saukšanai pie administratīvās atbildības.
