Meli labi vai slikti, vajadzīgi vai lieki, glābjoši vai gremdējoši. Melu jēgu kaut reizi mūžā ir izvērtējis katrs.
Meli labi vai slikti, vajadzīgi vai lieki, glābjoši vai gremdējoši.
Melu jēgu kaut reizi mūžā ir izvērtējis katrs. Ir bijuši brīži, kad sev esam solījuši vairs nekad nemelot, vienmēr teikt taisnību, lai kas arī būtu noticis vai notiks.
Centos noskaidrot melu nozīmi dažādu cilvēku dzīvē, lai rastu atbildi uz jautājumu melot vai nemelot.
Kristīne: Melo parasti tad, ja tā ir izdevīgāk. Slimības gadījumā nevajadzētu teikt taisnību, ne katrs to var izturēt.
Ieva: Bet varbūt labāk ir pateikt? Cilvēks tam būs gatavs. Zinās, ka ir pēdējais laiks uzrakstīt testamentu.
Kristīne: Par ikdienas sīkumiem nevajadzētu melot, jo meliem ir īsas kājas. Pieļauju arī mazus, nekaitīgus melus skolā starp skolēnu un skolotāju. Ja vecāki nevēlas, lai bērns viņiem melo, bērnam ir jāuzticas.
Elīna: Melot, manuprāt, nevajag pat tad, ja cilvēks ir smagi slims. Neatzīstu, ka ārsti noklusē smagu diagnozi. Lai nemelotu, es vienkārši nesaku neko.
Valdis: Ir labi mācēt melot, ja jāaizstāv citi. Ja sekas skar tikai mani, saku taisnību. Ar meliem nevēlos nodrošināt labklājību citiem. Manuprāt, melot skolotājiem liek viņu vēlēšanās jaukties citu lietās. Ģimeni meli grauj. Vecāku neuzticēšanās bērnam rada tādu situāciju, ka bērns ir spiests melot.
Daina: Meliem nav jēgas. Labāk noklusēt nekā samelot. Pastāv arī nenozīmīgi meliņi. Taču cilvēkam ir jāspēj atzīties. Ja meloju, es maskējos, es baidos no sava «es», sava viedokļa.
