Jelgavā bez darba šā mēneša vidū ir 10,2 procenti no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita. Rajonā bezdarba līmenis ir vēl lielāks – 11,8 procenti.
Jelgavā bez darba šā mēneša vidū ir 10,2 procenti no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju
skaita. Rajonā bezdarba līmenis ir vēl lielāks – 11,8 procenti.
Valsts Nodarbinātības dienesta Jelgavas nodaļas vadītājas vietniece Irēna Vilciņa «Ziņām» apliecina, ka arī Jelgavā vērojamas tādas pašas tendences kā kopumā valstī, kur bezdarba līmenis sasniedzis desmit procentu no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita. Tas ir augstākais bezdarba līmenis Latvijā, kopš šis rādītājs vispār tiek reģistrēts.
15. marta dati liecina, ka valstī reģistrēti 119 tūkstošu bezdarbnieku. No tiem Jelgavā – 3985, rajonā – 1641.
Premjerministrs Vilis Krištopans uzskata, ka bezdarba situācija nav traģiska un tuvākajos mēnešos varētu uzlaboties. Viņš vēlas arī noskaidrot, cik no oficiāli reģistrētajiem bezdarbniekiem neoficiāli strādā.
1196 Jelgavas un 380 rajona iedzīvotāju ir ilgstošie bezdarbnieki, kas nodarbošanos nav atraduši ilgāk nekā gadu. Savukārt aktīvo darba meklētāju ir vēl vairāk nekā bezdarbnieku – 4126 pilsētā un 1675 rajonā.
Pēdējā pusgadā Jelgavā dominē neliela bezdarba pieauguma tendence. Salīdzinājumā ar februāri bezdarbnieku skaits pilsētā palielinājies par 84 iedzīvotājiem, bet rajonā saglabājies iepriekšējā līmenī. Nodarbinātības dienesta Jelgavas nodaļas vadītāja Anastasija Lipšāne atzīst, ka pēdējā laikā visaktīvāk bezdarbnieku rindas papildinājuši abos šogad par maksātnespējīgiem atzītajos uzņēmumos strādājošie – 19 kādreizējie Jelgavas Lauksaimniecības mašīnu rūpnīcas strādnieki, kā arī vairāki Konservu fabrikas darbinieki. Sakarā ar kārtējās sezonas nobeigumu agrāk nekā parasti atbrīvoti vairāki sezonas strādnieki Cukurfabrikā.
Nodarbinātības dienests saņēmis informāciju, ka tuvākajā laikā 22 pārdevēju atlaišanu plāno «Jelgavas maiznieks». Tādējādi pilsētā bezdarba pieauguma tendence saglabājas.
I.Vilciņa prognozē, ka līdz ar lauku darbu sezonas sākumu bezdarbnieku skaits kaut nedaudz samazināsies – zināma daļa pilsētnieku dosies «peļņā» uz laukiem.
