Lai sadarbotos un perspektīvā, izmantojot mentoringu, veicinātu jaunu uzņēmēju rašanos, Jelgavas Reģionālajā pieaugušo izglītības centrā tikties ar vairākām mūsu uzņēmējām bija ieradušās sieviešu uzņēmēju sabiedriskās organizācijas «Līdere» pārstāves.
Lai sadarbotos un perspektīvā, izmantojot mentoringu, veicinātu jaunu uzņēmēju rašanos, Jelgavas Reģionālajā pieaugušo izglītības centrā tikties ar vairākām mūsu uzņēmējām bija ieradušās sieviešu uzņēmēju sabiedriskās organizācijas “Līdere” pārstāves.
“Līdere”, kā uzsver valdes priekšsēdētāja Aiva Vīksna, jau kopš izveides pagājušā gada sākumā pievērsusies sieviešu uzņēmējdarbības analīzei Latvijā, iepazinusi citvalstu sieviešu uzņēmēju organizāciju pieredzi, organizējusi diskusijas un konferences. Pētījums par sievieti uzņēmējdarbībā apliecinājis, ka Latvijā sieviešu uzņēmēju īpatsvars ir 32 procenti un atbilst Eiropas labākajiem rādītājiem. Tomēr, lai sasniegtu ES līmeni, darāmā ir daudz. Latvijā ir maz vidēju un mazu uzņēmumu, pēc Ekonomikas ministrijas datiem, – 18 uz 1000 iedzīvotājiem (ES ir 51 uzņēmums). Bet tieši mazie un vidējie uzņēmumi balsta tautsaimniecību. Valsts programma desmit gados to īpatsvaru paredz dubultot. Tātad būtu jāstiprina arī sieviešu uzņēmējdarbības tradīcijas un jāpalielina viņu skaits biznesā. Turklāt ik gadu aug bezdarbnieču pulks, it sevišķi pirmspensijas vecuma sieviešu grupā. Bet citvalstu (Somijas, Francijas, Igaunijas) uzņēmējas sapratušas, ka šā vecuma sieviešu pieredzi, zināšanas, iemaņas un prasmes var izmantot, jo tur slēpjas jauns uzņēmējdarbības potenciāls. Sievietes ir jāiedrošina, jādod viņām pieredzējušu uzņēmēju padomi. Tāpēc šopavasar “Līdere” sadarbībā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju un Somijas Sieviešu uzņēmēju aģentūru organizēja konferenci “Dalīsimies pieredzē”. Tās nolūks bija veicināt sieviešu uzņēmēju aktīvu dalību ekonomiskajos un sociālajos procesos, sieviešu uzņēmēju skaita palielināšanu, kā arī Latvijas un citu valstu sieviešu uzņēmēju savstarpēju diskusiju un pieredzes apmaiņu.
Līdzšinējās aktivitātes apliecinājušas, ka arī Latvijā uzņēmējdarbībā nepieciešams ieviest un aktivizēt mentoringa kustību. Proti, ilglaicīgas attiecības starp mentoru (pieredzējušu uzņēmēju) un mentu (jaunu uzņēmēju), kur mentors brīvprātīgi un bez maksas dalās savā pieredzē, zināšanās un kontaktos, bet ments attīsta savas profesionālās iemaņas un meklē risinājumus biznesa problēmām. Somijā šo modeli veiksmīgi izmanto jau kopš 1989. gada. Pērn Eiropas Komisija (EK) Somijas Sieviešu uzņēmēju aģentūrai par mentoringa programmu piešķīrusi nosaukumu “Labas prakses modeļa uzņēmējdarbības veicināšanai”, lai to pārņemtu arī citviet.
Kā mentorings izpaužas praksē? Tas tiek raksturots kā abu pušu mācīšanās un attīstības process, kas prasa laika un enerģijas ieguldījumu. Tādējādi jaunais uzņēmējs ir izvērtējis sava biznesa iespējas, resursus, attīstības ceļus, kā arī guvis uzmundrinājumu un jaunas ierosmes, prasmes un kontaktus. Mentors izvērtē arī savu pieredzi. Lai noskaidrotu mentora svarīgākās īpašības, tika veikta mentu aptauja, kurā norādīts uz spēju klausīties, iedziļināties menta problēmā, uz konfidencialitāti. Mentors nerisina problēmu, viņš diskutējot uzvedina uz pareizā ceļa. Mentors uzdod jautājumus, iesaka, bet lēmumus pieņem jaunais uzņēmējs jeb ments.
Mentoringa process sākas ar to, ka jaunais uzņēmējs ir identificējis savu problēmu un vēlas to risināt. Viņš vēršas pēc palīdzības pie organizācijas, kas piedāvā mentoringa programmu, un piesaka dalību, atklāj savu problēmu, raksturo, kādu mentoru vēlētos. Jo precīzāk definēta problēma, gaidāmais rezultāts un mentora profesionālās iezīmes, jo vieglāk izdodas sameklēt piemērotu mentoru, tāpēc arī rezultāti būs labāki.
Kad atrasts piemērots mentors (var piesaistīt arī vairākus), sākas sadarbība. Abas puses iepazīstas, pārrunā menta identificēto problēmu, vēlamo rezultātu, vienojas, cik bieži tiksies un sazināsies. EK pētījumi liecina, ka 70 procentu mentoringa pāru tiekas vai sazinās vismaz reizi nedēļā, 20 procentu – reizi mēnesī (galvenokārt starptautiskā mentoringa programmas dalībnieki, kas dzīvo dažādās valstīs). Pēc noteikta laika gan mentoram, gan mentam programmas vadībai jāiesniedz pārskats par rezultātiem. Parasti programma ilgst gadu. Tas gan nenozīmē, ka savstarpējā divu uzņēmēju sadarbība, ja tāda izveidojusies, nevar turpināties arī pēc programmas beigām. Dažkārt abi kļūst par biznesa partneriem.
Mentoringa programmas ir gan nacionālas (vienā valstī), gan starptautiskas. Dažās gan mentori, gan menti ir sievietes, bet pēdējos gados arvien biežāk par mentoriem kļūst arī vīrieši. Līdztekus menta un mentora tiešajai sadarbībai mentiem tiek piedāvāti semināri un kursi. Organizācijas, kas piedāvā programmas, nodrošina arī konsultācijas, diskusijas, informāciju un palīdzību uzņēmumu izveidē. Dažos gadījumos jaunajām uzņēmējām pieejama finansiāla palīdzība.
Latvijā pagaidām nav nevienas mentoringa programmas. “Jārēķinās, ka vispirms nāksies skaidrot, kas ir mentorings. Pat ekonomikas ministram Jurim Lujānam to stāstījām. Esam vienojušās ar Somijas Sieviešu uzņēmēju aģentūru par projektu Latvijā. Igaunijā viņas strādā jau sešus gadus, bet Lietuvā un Kaļiņingradā sākusi darboties tikai pirmā programma. Tā kā vairākas galvas ir labāk nekā viena, dodamies pie uzņēmējām reģionos, jo nepieciešams plašāks redzējums,” stāsta A.Vīksna, norādot, ka pagaidām programmas izveide ir “Līderes” sabiedriskā iniciatīva. Lai gūtu plašāku priekšstatu, ieinteresētajām uzņēmējām paredzēts organizēt mācības par mentoringu. Jādomā arī par ES Sociālā fonda līdzekļu piesaistīšanu, jāmeklē līdzfinansējums. Somijā to piešķir valsts, bet Igaunijā valsts maksā tikai par pieredzes apmaiņas braucieniem uz kaimiņvalstīm.
Jelgavnieces apliecināja interesi par jauno programmu. Vienošanās par turpmāko sadarbības formu ir tikai laika jautājums. Izglītības centra speciālistes Daina Kanaška un Astra Vanaga izklāstīja ieceri ar projekta palīdzību izstrādāt rokasgrāmatu biznesa konsultantiem, kurā iekļautu arī dažādu atbildīgo institūciju informāciju par uzņēmēju prasībām. Rokasgrāmatā iecerēts atklāt uzņēmējdarbības praksi, jo Rīgas Ekonomikas augstskolas akadēmiski sagatavotās programmas nesniedz pilnvērtīgas atbildes uz uzņēmējdarbības praktiķu jautājumiem. Taču uzņēmējus interesē tieši prakse, nevis akadēmiskais kurss.
Uzņēmēju diskusijas liecināja, ka mentoringā jārēķinās ar psiholoģiskajiem šķēršļiem – bailēm no konkurences, atbildības, daloties pieredzē ar jaunajām uzņēmējām u.tml. Taču laika gaitā tie mazināsies un izzudīs pavisam. Uzņēmējas savas iespējas – pieredzi, kontaktus, sadarbības tīklus (informācija, kas pieejama programmas organizatoriem, pieejama visiem tās dalībniekiem) un citus labumus – novērtēs kā pārākus.
***
Ko tas nozīmē
Vārds “mentorings” atvasināts no grieķu vārda “mentors”, kas Homēra eposā “Odiseja” apzīmē Odiseja dēla Tēlemaha audzinātāju – sirmgalvi, kas dalās savā dzīves gudrībā.
Par mentoru var kļūt pieredzējis uzņēmējs, kam ir vairāku gadu sekmīga biznesa pieredze un kas ir gatavs dalīties zināšanās un kontaktos.
Ments ir jauns uzņēmējs, kas vēlas attīstīt savu potenciālu, rast apstiprinājumu savai biznesa attīstībai, risināt kādu biznesa problēmu un izvērtēt biznesa resursu izmantošanas efektivitāti.
