Zemnieku saimniecības «Laukgaļi» vadītājas Mērijas Vilūnas veselīgās vistas, sagaidot ciemiņus, nemaz nelikās tramīgas, tās bija draudzīgas un pļāpīgas. Cita par citu skaļāk mēģināja pateikt: «Mēs esam laimīgas un dējam laimīgas oliņas!».
Zemnieku saimniecības «Laukgaļi» vadītājas Mērijas Vilūnas veselīgās vistas, sagaidot ciemiņus, nemaz nelikās tramīgas, tās bija draudzīgas un pļāpīgas. Cita par citu skaļāk mēģināja pateikt: «Mēs esam laimīgas un dējam laimīgas oliņas!»
M.Vilūna teic, ka daudzo čiepiņu krusttēvs ir populārais pavārs Mārtiņš Rītiņš. Tieši viņš iedrošinājis izveidot lielu bioloģisko saimniecību. «Es gan iepriekš viņu nepazinu. Liktenīgā sastapšanās notika tā: kad vēl Vilis Krištopans bija premjerministrs, viņš izsludināja akciju «Latvijas prece 21. gadsimtam». Kādā vakarā skatījos televizoru, kad tolaik vēl korespondenta amatā strādājošais Oskars Kastēns no Briseles ziņoja, ka lauku ļaudis izpirkuši vistas no saimniecībām, kur tās turēja būros, un tagad audzē brīvi aplokos, ganībās. Viņš vēstīja, ka tās tagad ir laimīgās vistas, kas dēj laimīgās olas (smejas). Nolēmu, ka arī man jāpiedalās šai akcijā, arī es audzēšu laimīgas vistas. Mani uzaicināja uz Ministru kabinetu. Pārējie dalībnieki kaut ko nesa, visapkārt smaržoja. Bet man vistas un cāļi vēl auga, tālab līdzi biju padusē iespiedusi tikai fotoalbumu. Rīkotājas pienāca man klāt un jautāja, cik galdu vajagot. Samulsu. Domāju, varbūt jāiet prom, jo neesmu kārtīgi sagatavojusies. Taču rīkotājmeitenes pierunāja palikt, jo par mani interesējies Mārtiņš Rītiņš. Stāvēju ar savu albumu, gaidīju. Paskrēja Rītiņš garām vienu, otru reizi: «Nu kur tas tantuks no laukiem palicis?» Piegāju klāt, sakot, ka laikam mani viņš meklē. Pētot līdzi atvesto albumu, viņam viss bija skaidrs: «Jā, jā, tas ir tieši tas, kas man vajadzīgs! Mēs pie jums aizbrauksim.».» Kādā vasaras rītā nudien M.Rītiņš pieteica savu vizīti. Pagaršojis «Laukgaļu» olas, novērtējis to garšu, pārliecinājies, ka vistas dzīvo ārā, tātad redzējušas sauli, saņēmušas C vitamīnu, apēstas sliekas un kukaiņi, M.Rītiņš bija sajūsmā.
«Latvietis nav slinks, bet gan kautrīgs un lepns pēc savas dabas. Neba ar savu zosi pati būtu gājusi pie «Vincenta» durvīm klauvēt!» pārdomā M.Vilūna.
Jelgavā neesot pirktspējas
«Laukgaļi» ir vienīgā lielā bioloģiskā putnu audzētava Latvijā. «Daudzi droši vien domā, kur es tās olas lieku. Man tās iznāk dārgākas, lielāka pašizmaksa. Olai vajadzētu maksāt 12 santīmu, bet piedāvāju par astoņiem līdz desmit santīmiem,» stāsta M.Vilūna. Viņa dzīvo ar saukli «Laimīgās vistas, laimīgās olas!», lai varētu pievērst pēc veselīga, vērtīga un garšīga produkta alkstoša patērētāja uzmanību.
Ziemas periodā bioloģisko vistu dējība ir 75 procenti. Kā zināms, normālajās saimniecībās dažādu stimulatoru ietekmē – 99 procenti. «Bet mēs par to nepārdzīvojam, ekonomiski man vienalga tas ir izdevīgi, jo vistas paliek arī uz nākamo gadu, nav jāaudzē no maza cālīša.» Vasarā dējība palielinās līdz 90 procentiem.
«Laukgaļu» bioloģiskās olas labprāt iepērk lieliskais pavārs M.Rītiņš, taču tās tiek realizētas arī Jūrmalā veikalā «Kalnakrasti», kurā tirgo ekopārtiku.
Lai patērētāji iepazītos ar bioloģisko olu unikālajām garšas īpašībām, tiek rīkotas degustācijas. Saimniece vairākkārt piedalījusies izstādē «Riga Food». «Jelgavā iesāku tirgot olas «Rondo» un «Arkā», bet veikalu vadība apgalvoja, ka pirktspēja ir maza un tas neesot izdevīgi, jo manas olas aizņem plauktā vietu un diemžēl ir dārgas.» Tomēr M.Vilūna pieprasījumu pēc bioloģiskajām olām vērtē pozitīvi. Informācijas patērētājiem netrūkstot. Saimniece tirgojusies arī Zaļajā tirdziņā Rīgā, Līvu laukumā.
«Kopumā mana nodarbošanās nav gluži entuziasms vien. Redziet, nauda vajadzīga attīstībai. Jāsakārto māja. Man pašai ir prasības, lai būtu tualete un vannas istaba, gribas uzlabot sadzīves apstākļus. Bez peļņas nudien nestrādātu. Varētu jau vēlēties vairāk. Broilercālim optimāli vajadzētu maksāt 2,80 latu kilogramā, savukārt vienai pērļu vistai – sešus latus.»
Olu kaujās uzvara garantēta!
M.Vilūna ir juriste pēc izglītības, bet bioloģiskās lauksaimniecības pamatprincipi apgūti pašmācības ceļā, izmantojot zinošu, palīdzēt gribošu konsultantu padomus, ļoti daudz palīdzējis M.Rītiņš. «Esmu gandarīta, ka nesen Horvātijas prezidents ēda manus broilercāļus. Kad britu vēstniecībā mainījās vēstnieki, viņi ļoti vēlējās nobaudīt ēdienus no bioloģiskiem produktiem. Atkal izlīdzēju,» atceras M.Vilūna. Viņa jau stāstīja, ka ir pieprasījums pēc bioloģiskajām olām, taču tagad, tuvojoties Lieldienām, tas ir ļoti liels. «Daudzi zvana, interesējas par pērļu vistām, jo to olas ir ar ļoti cietu čaumalu. Laikam grib olu kaujās uzvarēt! Prasa baltas, bet tādas vistas nav, kas reizi gadā dētu baltas olas! Vispār cilvēki neizvēlas audzēt vistas, kas dēj baltas olas, jo pieprasījums pēc tādām nav liels,» klāsta saimniece. Uz svētkiem viņa pati gatavojas krāsot olas ar sīpolu mizām, lapiņām, bet, pieliekot klāt grūbas, tās kļūst punktainas, raibas.
Viducītis gan «Laukgaļu» oliņām ir dzeltens, jo ziemas apstākļos vistām dod kliņģerīšu ziedus, burkānus, ķirbjus, galda bietes. Vēl vistām garšo kāposti, skujas, minerālvielas, kas nāk no dabas – gliemežvāki, mieži, kvieši, griķi, ziemā – kaltēta lucerna, āboliņš, nātres, ko saimniece vasarā savāc pie pamestām mājām.
«Vista ir ļoti stresains radījums. Tā vienmēr ir jāuzrunā, jo vistas, kā viss dzīvais, ir personības. Ganāmpulkā ir priekšnieces, kas ieņem vietu blakus gailim. Lai gūtu panākumus, putni ir jāmīl, arī to mēsli,» stāsta M.Vilūna. Par daudzajām cipiņām viņa gādā viena, taču neatsverama palīdze ir algotā strādniece. «Radagabali paši aizņemti savā saimniecībā. Viņi mazlietiņ mani uzskata par dīvainu, jo te ir citāda saimniekošana – bioloģiskā…»
Palielināt savu vistu ganāmpulku M.Vilūna negrasās, bet dažādot gan. «Pirmkārt, domāju atvest citas šķirnes vistas, lai būtu jaunas asinis. Otrkārt, gribu audzēt karaliskos fazānus. Zinu, ka viņi ir ļoti lieli kanibāli.»
Dabas dziednieciskais spēks
Saimniece klusītiņām «Ziņām» atklāj, ka līdz jūlijam viņas māja pārtaps par veselības māju. Tur varēs baudīt veselīgus produktus, zāļu tējas un pērties pirtī ar zāļu slotiņām. «Esmu iestājusies kursos, izmācījos pirts ētiku, par augiem, nākamreiz – par tējām. Diemžēl man pašai klibo veselība. Arī meitai augot parādījās nezināmas izcelsmes alerģija. Vēlāk gan secināju, kas varēja būt tās iemesls. Proti, kādreiz staigājām pa pilsētas ielām, un uz katra stūra varēja nopirkt augļus, vīnogas. Bērnam līdzi vienmēr bija pudelīte ar ūdeni, lai uzlietu uz gardajām ogām, noskalotu pirms ēšanas, bet cik pelēka tā oga bija pirms mazgāšanas, tikpat pelēka arī pēc. Varbūt alerģija radās no tās ķīmijas, ko ēdam un elpojam?
Cilvēku noteikti dziedē dabas veltes. Ja visu laiku mēs profilaktiski lietotu zāļu tējas, pasargātu sevi no daudzām slimībām. Piemēram, ir speciāls augs pret gripu un vīrusiem – eihenācija. Bet cilvēki ir pieraduši ne par ko nedomāt, noniecina visas tās vērtības, kas viņiem ir blakus. Daba daudz mums var dot.»
***
Zemnieku saimniecība «Laukgaļi»
Vadītāja Mērija Vilūna.
Saimnieko kopš 1996. gada. Audzējusi cūkas un govis, taču, «kad tas nevienam nebija vajadzīgs, operatīvi pārorientējos».
Audzē 1000 bioloģisko vistu (pērļu vistas, araukāna, «Lohmann brown» u.c.), broilercāļus, tītarus. Bioloģiskā vista ēd tikai dabīgu, bioloģiski audzētu, pārtiku.
Olas – bioloģiski ražoti produkti ir marķēti ar preču zīmi «Latvijas ekoprodukts». To piešķir tām zemnieku saimniecībām, kuras saņēmušas atbilstošu sertifikātu.
Palīdz viena algota strādniece.
***
Sastāvs; Konvencionāli audzētu vistu olās; «Laukgaļu» vistu olās
Holesterīns – 20 mg%
Linolēnskābe (polinepiesātinātā taukskābe) + 0,66%
Organoleptiskās īpašības (garšīgākas olas) +1,11 balles
Linolēnskābes saturs olu dzeltenumā 1,38% 2,04%
Holesterīna saturs olu dzeltenumā 450 mg% 430mg%
Olas ir vērtīgākas, ja tās satur vairāk linolēnskābi, bet mazāk holesterīnu.
ZC «Sigra» pētījumu dati
