Ceturdienas Domes sēdē deputāti iecerējuši lemt par 10 sabiedriskā transporta pieturvietu un apgaismotas reklāmas vitrīnu izbūves tiesību piešķiršanu SIA «Euro AWK».
Ceturdienas Domes sēdē deputāti iecerējuši lemt par 10 sabiedriskā transporta pieturvietu un apgaismotas reklāmas vitrīnu izbūves tiesību piešķiršanu SIA «Euro AWK». Lēmumprojekts, ko sagatavojis pilsētas galvenais arhitekts Kaspars Riekstiņš un iesniedzis Domes priekšsēdis Uldis Ivans, tiek pamatots nevis ar iepriekš izsludināta konkursa rezultātiem, bet gan ar firmas iesniegumu.
K.Riekstiņš «Ziņām» pauda, ka pēdējo divu gadu laikā Jelgavas Domi ir apsēdušas vairākas firmas, kas līdzīgi kā Rīgā vēlētos arī Jelgavā izvietot «Eiropas formātiem» un gaumei atbilstošus reklāmas palagu turētājus, kuros izvietotā reklāma «aiziet» pa visu Eiropu. Proti, vienas un tās paša reklāmas varam ieraudzīt Rīgā, Antverpenē, Berlīnē un Helsinkos. Arī Jelgava šādā veidā varētu «ieiet» Eiropā.
Lēmumprojekta sagatavotājs, kas vienlaicīgi ar pilsētas galvenā arhitekta pienākumiem uzņēmies pildīt arī pilsētas galvenā mākslinieka funkcijas, skaidro, ka viņam šāda veida standartizētu lielformāta reklāmas nesēju izvietošana Jelgavā nav pieņemama.
K.Riekstiņš uzskata, ka tas ir «firmas bizness uz pilsētas rēķina, piesolot pašvaldībai burkānu». Galvenais arhitekts pauda, ka esot sagatavojis un iesniedzis Domes lēmumprojektu, kas paredzēja atteikumu SIA «Euro AWK», taču tas neesot «paticis» Domes priekšsēdim U.Ivanam. Tādējādi var noprast, ka K.Riekstiņš lēmumprojektu, kas paredz «atļaut SIA «Euro AWK» uzstādīt 10 sabiedriskā transporta pieturvietas nojumes, integrējot tajās apgaismotas reklāmas vitrīnas «City-Light»», izstrādājis pret savu gribu, pārliecību un principiem.
Nu ko, atliek vienīgi pieņemt, ka strādāt Jelgavas Domē K.Riekstiņam nav viegli, ja reiz jāpilda šādi pasūtījuma darbi. Cilvēks, kuram būtu svarīgi, ka viņa viedoklis tiek respektēts (runa ir par konkrētu jomu, kuru viņš pārzina), šādu attieksmi nebūtu pieļāvis un pret savu gribu nevienu lēmumprojektu nesagatavotu. Protams, ja vien Riekstiņa kunga paustais atbilst patiesībai.
Arhitekts uzskata, ka ir gluži vienalga, vai konkurss šajā gadījumā tiek rīkots, vai ne. Iespējams, atsevišķai pašvaldības amatpersonai vai arī mūsu varonīgajiem deputātiem tiešām tas ir vienalga. Taču pašvaldībai kopumā šāda darījumu noformēšana nav izdevīga.
Ko piedāvā firma? Par tā saukto «City-Light» reklāmas vitrīnu uzstādīšanu pieturvietās maksāt pašvaldībai 8% no reklāmas laukumu izīrēšanas neto ienākumiem. Maksāt… pēc pieciem gadiem! Piecus gadus firma apņemas «iekāst» naudu par reklāmas izvietošanas tiesībām (nemaksājot pašvaldībai ne santīma!) un pēc tam, kad četri metāla stabi būs sarūsējuši, piesola pašvaldībai, K.Riekstiņa vārdiem izsakoties, burkānu… Ja deputāti šādu lēmumu pieņems, to varēs pielīdzināt Rīgas Domes lēmumam atļaut izbūvēt pazemes auto stāvvietas pilsētas centrā, prasot smieklīgu zemes nomas maksu.
Ne jau pašvaldības vai iedzīvotāju intereses šādos darījumos tiek respektētas, bet lēmuma «bīdītāju» un pieņēmēju. Šādi darījumi smird pēc korupcijas, taču, tā kā firmas gūst iespēju labi nopelnīt, mēsli (lasi – kukulis) virs ūdens neparādās.
Kā apliecināja Jelgavas galvenais arhitekts (viņš arī mākslinieks), vēl ne reizi Dome nav izsludinājusi konkursu sabiedriskā transporta pieturvietu izbūvei, kas konkursa uzvarētājam dotu reklāmas izvietošanas tiesības (par noteiktu samaksu). K.Riekstiņš pauž, ka šāda konkursa organizēšanā jāiegulda liels darbs. Tas, protams, būtu liels varoņdarbs, ko no Domes nevarētu prasīt. Vienkāršāk ir bez konkursa, bez argumentācijas atbalstīt vienas firmas biznesa intereses, tām pakļaujot Jelgavas iedzīvotāju un pašvaldības intereses.
K.Riekstiņš atzīst, ka «nav mums Jelgavā kārtības ar reklāmu». Šķiet, tam piekristu vairums jelgavnieku. Bet kur tad ir problēma? Atzīstot, ka nav kārtības viņa pārraugāmajā jomā, pilsētas galvenais mākslinieks (viņš arī arhitekts) apšauba savu kompetenci. Vai varbūt ir kādi nepārvarami šķēršļi, kas traucē K.Riekstiņam ieviest kārtību «ar reklāmu»?
SIA «Euro AWK» vēstulē Domei neslēpj, ka vēlētos visu Jelgavu piegānīt ar standartizētām reklāmas vitrīnām un stendiem – kopumā mūsu pilsētas arhitektonisko vidi ar «krāsu, gaismu un dzīvīgumu» atsvaidzinātu simts trīsdesmit 3 x 6 metru vai 5,04 x 2,36 metru reklāmas monstri, kuros iedzīvotāji un viesi tiktu izglītoti par intīmo vietu kopšanas līdzekļiem un metodēm. Firma neslēpj arī potenciālo peļņu no labdarības: vairāk nekā 600 000 vācu marku gadā…
U.Ivans deputātiem iesniegtajam lēmumprojektam nav uzskatījis par vajadzīgu pievienot firmas piedāvāto līguma projektu. Acīmredzot Domes priekšsēža attieksme pret deputātiem ir kā pret auniem – kā liks, tā arī blēs. Process, spriežot pēc deputātiem izsniegtajiem dokumentiem, noris mērkaķa ātrumā: 25. februārī SIA «Euro AWK» izsūtījusi Domei savu priekšlikumu, 30. jūnijā – pēc «telefonsarunas» ar U.Ivanu nosūtīts atkārtots priekšlikums, 20. jūlijā tapis K.Riekstiņa «izstrādātais» lēmumprojekts, 21. jūlijā to parakstījis U.Ivans. Šodien vai rīt par to spriedīs Pilsētsaimniecības komiteja, ceturtdien – deputāti balsos.
