2005. gadā Latvijas Paraolimpiskās komitejas paspārnē dibinātajai Latvijas stājhokeja komandai līdz šim pūrā ir Eiropas čempionāta sudrabs un bronza. «Šogad centīsimies cīnīties par zeltu,» teic komandas kapteiņa asistents, Latvijas Stājhokeja federācijas prezidents un Starptautiskās stājhokeja federācijas (ISIHF) valdes loceklis jelgavnieks Vjačeslavs Matvejevs.
«No sākotnēji čempionātam pieteiktajām četrām komandām līdzdalību diemžēl apstiprinājušas tikai trīs – Somija, Latvija un Eiropas apvienotā izlase, kuras sastāvā būs pārstāvēta Somija, Krievija, Čehija un Izraēla,» pēc rīkotāju sanāksmes vakar sporta centrā «Zemgale» «Ziņām» apstiprināja Latvijas Paraolimpiskās komitejas ģenerālsekretārs Andris Ulmanis.Viņš un brocēnieks Egils Žuks sargās vārtus Latvijas valstsvienībā, kuras sastāvā laukumā redzēsim arī piecus mūspuses stājhokejistus – V.Matvejevu, Jāni Janovski un Vilni Strazdiņu no Jelgavas, Igoru Grīvu no Līvbērzes un Uģi Cimmermani no Elejas.Līdz sestajai sezonai izaugsme jūtamaKad 1999. gadā aizsākusies stājhokeja kustība jau bija radusi interesi Krievijā, Somijā, ASV un Kanādā, ISIHF prezidents Marks Pitkins uzaicināja tajā iesaistīties arī Latviju. V.Matvejevs atceras, ka 2005. gadā ierosmei veidot hokeja komandu cilvēkiem ar invaliditāti atsaukušies septiņi drosminieki. «Pirmajā Eiropas čempionātā togad Insbrukā centāmies kaut ko izspēlēt, bet zaudējām visiem. Taču tā bija vērtīga pieredze. Gan spēles, gan sapulces, kur tikām uzņemti «komūnā»,» stāsta Vjačeslavs. Jau pēc šā notikuma komandai vārtsarga statusā pievienojies Andris Ulmanis, pazīstams ne vien kā Latvijas Paraolimpiskās komitejas amatpersona, bet arī ratiņbasketbolists un sēdvolejbola spēlētājs. «Hokejs man bijis mīļš no bērnības, bet nevarēju iedomāties, ka pats došos uz ledus,» tagad teic Latvijas izlases vārtu sargātājs, kas šajā postenī ir neaizvietojams jau sesto sezonu. Pamazām audzis ne vien komandas skaitliskais sastāvs, bet arī meistarība, ko vairojuši nopietnie un regulārie treniņi. Īpašs spēles popularizēšanas ziņā bija Jelgavā noorganizētais pasaules stājhokeja čempionāts 2006. gadā, kur gan mājinieki pieveica tikai čehus. Toties nākamajā gadā pārspēta arī Krievijas izlase un pagājušā gada pasaules čempionātā pirmoreiz svinēts panākums pār amerikāņiem.Gatavojušies nopietniKopš komandas dibināšanas tās mājvieta ir sporta centrs «Zemgale» un Krājbankas ledus halle Jelgavā. Tur reizi vai divas nedēļā spēlētāji ierodas uz treniņiem. Tur jau trešo sezonu stājhokejisti iesaistījušies Zemgales Amatieru hokeja līgas čempionātā un kausa izcīņā. Tur, gatavojoties Eiropas mačiem, Lieldienu brīvdienās bija noorganizēta arī četru dienu treniņnometne. «Trenējāmies divas reizes dienā, tā bija laba iespēja cilvēkiem, kas ikdienā aizņemti darbā,» V.Matvejevs spriež, ka noskaņojums komandā labs, jūtama pārliecība par savām spējām un arī sportiskais gars, kas ir priekšnoteikumi labai spēlei. «Bet laukumā galvenā loma būs disciplīnai un trenera norādījumu izpildei,» viņš papildina, ka svarīgi neļauties emocijām un pretinieka izaicinošai rīcībai, uz ko jo īpaši meistarīgi esot somi.Stājhokeja izlasi jau trešo sezonu vada treneris Nikolajs Grebņevs, kura vadībā, pēc abu sarunbiedru teiktā, spēlētāji ievērojami cēluši savu profesionālo meistarību.
