Arī nākotnē redzam iespēju raidīt vietējā kanālā, uz Latvijas TV pusi vairs neraujamies – tā atzīst Zemgales novada Televīzija (Dobelē) un Zemgales Televīzija (Jelgavā).
Arī nākotnē redzam iespēju raidīt vietējā kanālā, uz Latvijas TV pusi vairs neraujamies – tā atzīst Zemgales novada Televīzija (Dobelē) un Zemgales Televīzija (Jelgavā).
Zemgalē ir kopīgas sāpes un prieki
Zemgales novada Televīzija darbojas jau piecus gadus. Aizvadītajos ir gājis dažādi, taču programmu vadītāja Olga Dzelme atzīst, ka šis gads ir tas smagākais. Pašlaik televīzija piedzīvo reorganizāciju – no piektā metru kanāla nu jau ir pāriets uz astoto, tomēr vēl netiek veidoti raidījumi.
Jaunais raidīšanas kanāls paplašinās uztveršanas zonu – nu Zemgales novada Televīziju var redzēt visā Dobeles rajonā, kā arī daļā Tukuma, Jelgavas un Saldus rajona.
Par savas televīzijas uzdevumu tās vadītāji uzskata trīs lietas – skatītāju informēšanu, izglītošanu un izklaidēšanu. Ar oktobri iecerēts raidīt ziņas latviešu valodā pirmdienās, trešdienās un piektdienās, bet krievu valodā otrdienās un ceturtdienās. Būs arī autorraidījumi, bet pārējā laikā vēl tiek translēts Krievijas kanāls KTV, taču drīzumā to varētu nomainīt arī cits kanāls.
Par saviem skatītājiem TV atzīst visus Dobeles un kaimiņu rajonu iedzīvotājus. Olga Dzelme teic, ka televīzijai ir lieliska iespēja salīdzināt norises dažādos Zemgales nostūros. Piemēram, Tukuma rajona Zantes pagastā nesen atklāts jaunais kultūras nams, bet Dobelē tas kā neceļas, tā neceļas. Varbūt šāda informācija skatītājiem ļauj izvērtēt situāciju – kāpēc citur lietas iet uz priekšu, bet pie mums – nekā.
Olga Dzelme atzīst, ka saziņas līdzekļi darbojas kā virzītājspēks: ar to palīdzību sabiedrībai ir vieglāk izprast problēmas un notikumus.
– Viena lieta ir laikraksti, taču ne katrs trūcīgais lauku iedzīvotājs tos var pasūtīt. Televīzija uzrunā ikvienu – bagāto un nabago, gudro un ne tik izglītoto, – tā O.Dzelme.
Savdabīgs risinājums televīzijā bija aizsāktās ziņas krievu valodā.
O.Dzelme skaidro, ka arī krievu valodā runājošajiem ir jāzina par notikumiem vidē, kurā viņi dzīvo. Šādas ziņas veic arī izglītojošo funkciju – ja cilvēks vienreiz ir noklausījies un redzējis to pašu ziņu krievu valodā, bet vēlāk to izdzird arī latviski, tad gribot negribot viņam rodas kādas asociācijas.
Televīzijas vadība pašlaik ir pārliecināta, ka jāattīstās tikai uz augšu – paplašinot raidījumu apjomus un uztveršanas zonu. Ar Latvijas TV viņi gan savu nākotni nesaistot, jo uzskata, ka konkurss par iespēju raidīt LTV 2 neesot bijis objektīvs. Viņi nespēj izprast, kā Zemgalē var orientēties «VTV grupa», kas patiesībā strādā Rīgā.
– Notikumus patiesi var atspoguļot tikai tad, ja pats esi tajos iekšā. Nevar atskriet no Rīgas un domāt, ka zini, kas notiek Zemgalē, – teic Egons Dzelme.
Darbs televīzijā ir galvenokārt entuziasms, jo ar ziņu veidošanu nopelnīt nav iespējams. Tāpēc arī nākotnes idejas var izplēnēt kā pelni, ja nav naudas. E.Dzelme skaidro, ka katrs sižets maksā dārgi – tehnika, transports, darbinieku algas. Tāpēc pašlaik vēl ir pāragri domāt, ka visas labās ieceres īstenosies un darbs sāks ritēt gludi.
– Ja mums neizdosies mūsu un arī kaimiņu rajonu pašvaldības un iestādes pārliecināt par to, ka televīzija pati nevar sponsorēt ziņu izgatavošanu, tad var izveidoties situācija, ka mums raidīšana jāpārtrauc vispār, – tā spriež Olga Dzelme.
Ziņas pilsētniekiem
Zemgales Televīzija, kas atrodas Jelgavā un raida 33. decimetru kanālā, šādā komandā strādā tikai no marta.
Reizi nedēļā skatāmas ziņas un raidījumi tiešraidē, taču pārējā laikā redzamas filmas, seriāli un iepirktie autorraidījumi krievu valodā. Menedžeris Andrejs Karamiševs tādu programmas izveidi skaidro ar to, ka Jelgavā un it īpaši RAF masīvā ir vairākums krievvalodīgo iedzīvotāju, kam šāda programma ir pa prātam.
Perspektīvā Zemgales Televīzija paredz paplašināt savu skatītāju loku – jau pašlaik raidījumi redzami 15 kilometru rādiusā ap Jelgavu. To viņi iecerējuši panākt ar autorraidījumu apjoma palielināšanu un ziņu translēšanu katru dienu.
Ziņās tiek atspoguļots tas, kas visvairāk varētu interesēt pilsētniekus: notikumi pašvaldībās, kriminālā informācija un nedaudz arī ziņas no pagastiem.
Lai darbs ritētu gludi, televīzija cer piesaistīt sponsorus, kas papildinātu reklāmdevēju ieguldījumu.
