Oktobrī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās politiskā piedāvājuma dažādība solās būt lielāka nekā līdz šim.
Oktobrī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās politiskā piedāvājuma dažādība solās būt lielāka nekā līdz šim. Sevi pie pašmāju politikas horizontiem ir pieteikusi nesen nodibinātā Einara Repšes partija «Jaunais laiks» un arīdzan no Jura Bojāra vadītās LSDSP Saeimā «atšķēlusies» frakcija, kas līdz šim bija pazīstama ar nosaukumu Sociāldemokrātu savienība. Topošā partija jau paguvusi izziņot dibināšanas kongresu marta beigās, un visā Latvijā, tostarp arī Jelgavā un tās apkaimē, ir sākusies topošās partijas atbalsta grupu veidošana. Jaunā sociāldemokrātiskā spēka tapšanu un politisko piedāvājumu sarunā ar
Modri Sprudzānu iezīmē tā orgkomitejas priekšsēdētājs, LLU Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns Arnis Mugurēvičs.
Cik aktīvi pašlaik norit jaunās partijas veidošanās visā Latvijā? Vai var sacīt, ka topošā politiskā spēka kodolu veido līdzšinējie J.Bojāra vadītās LSDSP biedri?
Šīs jaunās partijas veidošanās sākās šā gada janvārī. Kad daļa LSDSP Saeimas frakcija bija atdalījusies, izskanēja doma par to, ka tiks veidota jauna politiskā partija. Frakcijas nosaukums pašlaik ir Sociāldemokrātu savienība, bet, iespējams, ka jauno partiju dēvēs citādi. Pašlaik par šiem jautājumiem intensīvi diskutējam, un iespējamais nosaukums acīmredzot būs vienkārši «Latvijas sociāldemokrāti». Pašlaik Rīgā ir izveidots un darbojas topošās partijas centrālais birojs, kuru vada Mārīte Rukmane – Teivāne, un ir izveidota organizācijas komiteja, kas nodarbojas ar partijas dibināšanas kongresa rīkošanu. Esmu tās priekšsēdētājs. Partijas kongress ir paredzēts 24. martā Rīgas Latviešu biedrības namā.
Kodolu veido sociāldemokrāti. Jāizdara neliela vēsturiska atkāpe – LSDSP, ko pašlaik vada J.Bojārs, kā vienota partija izveidojās tikai pēc 7. Saeimas vēlēšanām, saplūstot trim dažādām partijām (LSDSP, priekšsēdētājs J.Ādamsons; LSDP, priekšsēdētājs J.Bojārs, un Latgales Demokrātiskajai partijai). Šķelšanās notiek ļoti interesanti, jo cilvēki nenodalās pēc iepriekšējās piederības LSDSP. Pašlaik no LSDSP aiziet cilvēki, kuriem ir citādi uzskati par to, kurp jāvirzās Latvijai. Šis mūsu valstij ir viens no izšķirošajiem gadiem, pēc 1940. gada – viens no svarīgākajiem. Vai būsim Austrumu, vai Rietumu pusē. Atdalās cilvēki, kas domā, ka ir jāveido moderna sociāldemokrātiska partija, kādas ir pie varas lielākajā daļā Rietumeiropas valstu.
Par Eiropas sociāldemokrātiju. Kā jūs vērtējat topošās partijas izredzes iegūt pārstāvniecību Sociālistiskajā internacionālē?
Sociālistiskajā internacionālē nevar tikt uzņemta vēl viena partija no valsts, kuru jau viena pārstāv. Līdz ar to, lai tur uzņemtu jauno partiju, būtu nepieciešama LSDSP atļauja. Taču iekļūšana sociālistiskajā internacionālē nav mūsu pašmērķis, jo pastāv daudzi citi veidi, kā varam sadarboties ar radniecīgajām partijām ārzemēs – izmantojot dažādas konferences, seminārus un fondus, kas noteikti tiks darīts. Šādus piedāvājumus izteikuši gan Zviedrijas, gan Vācijas sociāldemokrāti.
Kāds būs jūsu partijas politiskais piedāvājums, ejot uz Saeimas vēlēšanām? Vai jūs atbalstīsiet Latvijas integrāciju Eiropas savienībā (ES) un NATO? Kāda būs jūsu partijas ekonomiskā un sociālā politika?
Jebkurā gadījumā jaunā partija, kuru varam nosacīti saukt par «Latvijas sociāldemokrātiem», būs par Latvijas iestāšanos ES un NATO, taču mums par to ir mazliet cits viedoklis nekā valdošajām labējām partijām. Uzskatām, ka, iestājoties gan NATO, gan ES, Latvijai ir jāiegūst savai attīstībai labvēlīgi nosacījumi. Es domāju, ka to var panākt, jo pašlaik šādas sarunas notiek ar Poliju, kas ir lielākā ES kandidātvalsts. Tā nebaidās izvirzīt prasības no savas puses. Lai arī Latvija ir krietni mazāka, arī mums nevajadzētu kautrēties izvirzīt savas prasības un aizstāvēt savas intereses. Par to mēs arī iestājamies un to «liksim priekšā» mūsu vēlētājiem.
Cik liberāli jūs būsiet ekonomiskajā politikā?
Lai arī esam labējais sociāldemokrātu spārns, kas ir atdalījies, un atbalstām lielāku liberālismu, neesam par to mežonīgo liberālisma izpratni, kāda pašlaik valda Latvijā. Tā kā mūsu partijas programma vēl tikai top, pašlaik es varētu runāt tikai savā vārdā, un, manuprāt, Latvijā var pastāvēt gan valsts, gan pašvaldību īpašums, gan privātīpašums. Nav jāuzskata, ka valsts vai pašvaldību īpašums tikai piederības pēc uzreiz ir nerentabls. Cita lieta, ka jebkuram īpašumam ir nepieciešama efektīva pārvalde, un tātad ir jārunā par to, kādā veidā tiek nodrošināts katra uzņēmuma menedžments, nevis par pārvaldes formu. Visā pasaulē un arī Latvijā ir visai maz gadījumu, kad uzņēmumu pārvalda pats tā īpašnieks. Tiek izmantoti algoti profesionāļi, kas ar to nodarbojas, un nav lielas atšķirības, vai tas ir valsts uzņēmums vai privāts. Pašlaik ar valsts īpašumā palikušajiem lielajiem uzņēmumiem tiek veiktas dažādas politiskas manipulācijas, un problēma ir tā, ka laiku pa laikam parādās informācija par pazudušajiem simtiem tūkstošu vai pat miljonu latu.
Bet kas tad būtu jādara ar «Latvijas kuģniecību» (LK)? Atstāt neprivatizētu?
LK šis process jau ir aizgājis pārāk tālu. Man nav īstas pārliecības, ka ir skaidrība par LK patieso vērtību, jo tās kuģus nekontrolē Latvija. Pašlaik šī problēma ir jāatrisina līdz galam, bet paliek vēl citi uzņēmumi. Teiksim, «Latvenergo», kam, manuprāt, būtu jāpaliek kā valsts uzņēmumam.
Par potenciālajiem politiskajiem partneriem. Centriskās partijas Latvijas Zemnieku savienība nesen Jelgavā notikušajā kongresā varēja dzirdēt zināmu šīs partijas gatavību sadarboties ar jūsu partiju. Lai arī politiskā konjunktūra lielā mērā būs atkarīga no Saeimas vēlēšanu rezultātiem, vai jums ir skaidrs, ar kurām partijām jūs būtu gatavi sadarboties nākamajā Saeimā?
Jūs savā jautājumā pats daļēji atbildējāt, jo tas tiešām lielā mērā ir atkarīgs no Saeimas vēlēšanu rezultātiem. Turklāt jāizvērtē, kādas politiskās idejas būs katrai partijai, kāds būs piedāvājums priekšvēlēšanu kampaņas laikā. Protams, nevarēsim vienoties ar tiem politiskajiem spēkiem, kuri būs kategoriski pret Latvijas iestāšanos ES un kuriem būs tikai «Austrumu ievirze». Ar visiem pārējiem varam diskutēt un vienoties. Jūs jau saprotat, ka pirms šīm vēlēšanām izskatās, ka nākamā Saeima būs sadrumstalota – šādu viedokli ir pauduši arī vairāki politologi, līdz ar to, acīmredzot, būs nepieciešama vienošanās starp vairākiem politiskajiem spēkiem. Jebkurā gadījumā esam gatavi vienoties un strādāt, jo, sēžot opozīcijā, ir ļoti maz iespēju kaut ko panākt un īstenot savas idejas. Tāpēc, protams, savas programmas ietvaros esam gatavi vienoties.
Cik aktīvi jaunās partijas veidošanās norit Jelgavā?
Jelgavā pašlaik tiek izdalītas anketas cilvēkiem, kas vēlas piedalīties partijas dibināšanā, jo tās vēl nav, nav arī partijas biedru. Pašlaik, cik man ir zināms, apmēram cilvēki 20 ir izteikuši vēlēšanos iestāties šajā partijā un vēl apmēram pieci seši man ir zvanījuši un izteikuši vēlēšanos piedalīties.
Atgriežoties pie mana pirmā jautājuma otrās daļas – vai var apgalvot, ka topošās partijas kodolu veido līdzšinējie J.Bojāra vadītās LSDSP biedri?
Es domāju, nebūtu īsti korekti runāt par LSDSP kā par J.Bojāra partiju. Uzskatu, ka LSDSP joprojām ir partija ar sociāldemokrātisku ievirzi, tikai mums atšķiras idejas, kā risināt vienu vai otru problēmu. Taču, jā, sociāldemokrāti no LSDSP veido topošās partijas kodolu, tostarp arī Jelgavā, bet mums nāk klāt arī jauni cilvēki, arī tādi, kas nekad nav bijuši nevienā partijā. Protams, ir arī cilvēki, kas kādreiz ir bijuši kādās citās partijās. Tuvākās divas trīs nedēļas rādīs, cik un kādi cilvēki vēl mums pievienosies, iespējams, arī, ka vēl kāds Saeimas deputāts vai redzams politiķis. Jebkurā gadījumā nav tā, kā propagandējusi «Diena», ka mēs vienkārši salasām labējo partiju «atbirumu», kaut kādu otro vai trešo etalonu. To nevienu mirkli neesam darījuši. Ja cilvēki jūt, ka šīs idejas ir pieņemamas, tad iesaistās.
