Kā jau lasītāji būs pamanījuši, Jelgavā populārā partija Latvijas Zemnieku savienība 8. Saeimas vēlēšanās startēs apvienotā sarakstā ar Latvijas Zaļo partiju partiju blokā «Zaļo un Zemnieku savienība».
Kā jau lasītāji būs pamanījuši, Jelgavā populārā partija Latvijas Zemnieku savienība (LZS) 8. Saeimas vēlēšanās startēs apvienotā sarakstā ar Latvijas Zaļo partiju (LZP) partiju blokā «Zaļo un Zemnieku savienība».
Viens no šīs savienības līderiem ir LZS priekšsēdētājs Augusts Brigmanis, kas politikā ienācis salīdzinoši nesen. A.Brigmanis ir dzimis un audzis Jelgavā un tur arī ieguvis agronoma – ekonomista izglītību. Viņš nodarbojas ar lauksaimniecību savā saimniecībā Pūres pagastā. A.Brigmanim izveidojusies pārliecība, ka arī zemniekiem ir nepieciešama pārstāvniecība Saeimā. Tas bija galvenais pamudinājums iesaistīties politikā.
Par «Zaļo un Zemnieku savienības» politiskajām nostādnēm un situāciju pirms vēlēšanām turpina stāstīt pats A.Brigmanis.
Kas pamudināja LZS pirms 8. Saeimas vēlēšanām apvienoties ar LZP?
Jāatzīmē, ka tas nebija spontāns lēmums, jo veidot apvienību ar mums izteica priekšlikumus gan Latvijas Pirmā partija, gan Sociāldemokrātu savienība. Pēc ilgstošām sarunām izšķīrāmies par LZP piedāvājumu, un tam bija vairāki iemesli. Pirmkārt, jau veicām socioloģiskās aptaujas, kuras atklāja, ka 15% respondentu būtu gatavi balsot par «Zaļo un Zemnieku savienību». Otrkārt, nevēlējāmies pieļaut kļūdu un startēt individuāli, jo, apvienojoties ar LZP, kas sevi apliecinājusi kā nopietns politiskais spēks, varam pretendēt uz noteiktu politisko nišu. Par partiju apvienību augošo nozīmi liecina kaut vai kreiso bloka, kas apvienojušies «Svētajā trīsvienībā» Jurkāns, Ždanoka un Rubiks, panākumi, bet labējās un centriskās partijas līdz šim darbojušās pārāk individuāli. Treškārt, būtisks jautājums bija ideoloģiskās nostādnes, kuras LZS un LZP bija visai līdzīgas un orientētas uz ilgtspējīgu sociālās, lauku un dabas vides attīstību. Svarīga bija arī vienprātība starp LZS un LZP par to, ka līdzvērtīgi jāattīsta visi Latvijas reģioni, veicinot decentralizētu valsts attīstības modeli.
Ar kādu komandu jūs plānojat startēt Saeimas vēlēšanās?
LZS pārstāvētajā sarakstā nebūs nejaušu cilvēku, jo par deputātu kandidātiem virzīsim reģionos pazīstamus cilvēkus, profesionāļus ar pieredzi pārvaldes darbā. Tie nebūs tikai profesionāļi lauksaimniecībā, jo no partijas 1300 biedriem 35% ir pilsētnieki, kuriem ar lauksaimniecību nav cieša sakara. Respektīvi, partijā ir pārstāvji no visām svarīgākajām nozarēm. Piemēram, mūsu sarakstā startēs ekonomiste Ingrīda Ūdre, Vilnis Edvīns Bresis, kas ir speciālists tautsaimniecības jautājumos, ārsts Jānis Strazdiņš un arī tādi Jelgavā pazīstami cilvēki kā Pils aptieku tīkla direktore Dina Kurzemniece un zemnieks Modris Jansons. Turklāt mēs jelgavniekiem varam apsolīt, ka ievēlētie LZS pārstāvji Andris Rāviņš, Voldemārs Strīķis, Dace Olte un Harijs Veģeris arī turpmāk pildīs savus deputāta pienākumus Jelgavas pašvaldībā un nestartēs Saeimas vēlēšanās.
Kā LZS plāno risināt sociālos jautājumus, kuri, pēc iedzīvotāju domām, ir visaktuālākie?
Nav šaubu, ka tieši sociālie jautājumi ir primāri, un esam gatavi tos risināt. Tie ir arī mūsu partijas prioritāte, un esam domājuši par cilvēkiem, kas būtu spējīgi risināt šīs problēmas. Pirmkārt, tie varētu būt pašvaldību vadītāji, kas praktiski nodarbojušies ar sociālajiem jautājumiem. Piemēram, Tukuma rajona Padomes priekšsēdētāja Dagnija Staķe. Nešaubīgi tā varētu būt Ingrīda Ūdre, kas nolēmusi iestāties LZS. Turklāt mūsu sarakstā piekritis startēt arī Bērnu fonda priekšsēdētājs Andris Bērziņš. Mūsu uzmanības centrā būs sociālās aprūpes, medicīnas un izglītības finansējuma jautājumi, kas skar visus Latvijas iedzīvotājus.
Kādi ir jūsu priekšlikumi izglītības jautājumu risināšanā?
Viens no smagākajiem jautājumiem ir studiju kreditēšana. Mēs pastāvam uz to, ka valstij jāuzņemas šā kredīta garants, jo tā ir pasaules prakse. Turklāt vajadzētu izšķirt valsts prioritātes: nozares, kurās jauni speciālisti visvairāk nepieciešami, kurās arī valstij vajadzētu finansēt studiju procesu. Tie noteikti būtu finansisti, ekonomisti, datorspeciālisti un skolotāji, kuru katastrofāli pietrūkst, īpaši laukos. Noteikti jāparedz mehānisms, kuros gadījumos studiju kredītu varētu dzēst par valsts līdzekļiem. Turklāt jācenšas panākt, lai katrs Latvijas iedzīvotājs iegūtu vismaz pamatizglītību iespējami tuvu savai dzīvesvietai. Piemēram, Zviedrijā šis princips jau ilgstoši tiek ievērots. Tur katrā mazākajā pagastā ir nodrošinātas iespējas iegūt pamatizglītību. Šāda sistēma veido saikni ar vietu, kur katrs ir dzimis un audzis, un tas ir pamatā tādām vērtībām kā patriotisms un nacionālā identitāte. Ne jau velti mūsu partijas lozungs pirms Saeimas vēlēšanām ir «Mēs gribam dzīvot Latvijā». Patiešām vēlamies nodrošināt apstākļus, lai, dzīvojot Latvijā, tas nevienam nebūtu jānožēlo.
Vai nacionālais jautājums būs svarīgs jūsu partijas programmā pirms Saeimas vēlēšanām?
Jā, noteikti, bet mēs nevēlamies to pasniegt sakropļoti un populistiski, kā to dara ne viena vien partija. Būtībā tas ir jautājums par mūsu pašlepnumu, patriotismu un nacionālās piederības apziņu. Politiski LZS noteikti ir labēji orientēta partija, kurai svarīgi saglabāt nacionālās vērtības, ieskaitot, sakoptu lauku sētu.
Mūsu izpratnē politiski centrālie jautājumi ir valsts valodas un pilsonības politika. Latvietības saglabāšana LZS ir ļoti būtiska. Turklāt no lauku vides nāk latvietības saknes. Lai arī par kādu eiropeiskumu mēs runātu, vēl joprojām tieši zemniecība veido nacionālo identitāti mūsu izpratnē.
Kāpēc tādā gadījumā LZS sevi uzskata par centrisku partiju?
Tādēļ, ka labēji esam orientēti tikai nacionālās politikas jautājumu kontekstā, bet ekonomiskās politikas sadaļā mums ir visai kreisa nostāja. Savienības «Latvijas ceļš» realizētā liberālā ekonomiskā politika brīvā tirgus apstākļos neaizstāv valsts intereses. Noteikti ekonomikā būtu jāpastiprina valsts loma. Tai ir jāizdala prioritātes tautsaimniecībā un aktīvāk jāiesaistās jaunu uzņēmumu dibināšanā, piedaloties ar valsts kapitālu, jo pēc iespējas ātrāk jāveicina lielo ražošanas uzņēmumu renovācija, lai cilvēkiem būtu darbs. Jelgavniekiem noteikti svarīgākais būtu atjaunot RAF rūpnīcas darbību jaunā kvalitātē, iespēju robežās piesaistot ārvalstu investīcijas, kas arī valstiski būtu nozīmīgs solis. Nedrīkst arī pieļaut situāciju, ka ražotājam nav kur realizēt savu produkciju. Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ pagrimst mazie un vidējie uzņēmēji.
Kādu redzat Latvijas zemniecības nākotni, kas turpmāk sagaida zemniekus ES kontekstā?
Par piemēru noteikti būtu jāņem Zviedrija, kur situācija ir līdzīga mūsējai. Tur līdzās lielajām saimniecībām ir arī mazās un līdzīgi kā Latvijā liela daļa zemnieku apsaimnieko mazās (10 – 25 hektāri) saimniecības. Protams, ir grūti izdzīvot, ja vienīgais ienākumu avots ir tradicionālās lauksaimnieciskās produkcijas ražošana. Tādēļ LZS iestājas par decentralizētu valsts attīstības modeli, kurā prioritāte būtu jaunu darba vietu radīšana tieši laukos. Svarīgākais jau nav tas, cik lielas platības apsaimnieko katrs zemes īpašnieks, bet gan tas, lai lauku vide būtu sakopta un zemnieks pārticis.
Noteikti būtu jāpalielina dotācijas lauksaimniecībai līdz četriem pieciem procentiem no kopbudžeta, jo pretējā gadījumā arī lielo saimniecību īpašniekiem, pastiprinoties brīvā tirgus konkurencei būs grūti izdzīvot. Arī tiešo maksājumu apmērs būtu jāpalielina vismaz līdz 50 latiem par hektāru, jo Eiropas prakse rāda, ka tieši šie maksājumi dod vislielāko atbalstu lauksaimniekiem. Tieši tādēļ ES nevēlas piešķirt kandidātvalstu zemniekiem tiešos maksājumus pilnā apmērā, un arī solītie 25% atkarībā no ražas Latvijas laukos svārstās no 17 līdz 60 latiem par hektāru. LZS arī turpmāk ļoti rūpīgi sekos sarunām ar ES par tiešajiem maksājumiem kandidātvalstīm lauksaimniecībā, un, ja tiks atbalstīti Latvijas zemniekiem diskriminējoši noteikumi, LZS referendumā aicinās balsot pret iestāšanos ES.
Kā jūs redzat Jelgavas attīstības iespējas?
Manā skatījumā tieši Jelgava ir pilsēta, kurai ir lielas attīstības perspektīvas, kas lielā mērā izskaidrojamas ar Rīgas tuvumu.
Domājams, ka tuvākajā laikā Jelgava attīstīsies strauji, jo šai sakarā cerības dod vietējo speciālistu darbs pie ES finansētajām programmām, un turpmāk ES finansējums tikai palielināsies. Vairāk būtu jāstrādā pie ārvalstu investīciju piesaistes, un Jelgavā tas tiek darīts: ir izveidots Investīciju birojs.
Mēs gan esam pret lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārdošanu ārvalstniekiem, bet noteikti esam par ārvalstu kapitāla piesaisti ilgtermiņa attīstības perspektīvā. Ārvalstu investīciju piesaiste ir svarīga arī tādēļ, ka, ieguldot savu naudu Latvijā, investori netieši kļūst par mūs valsts patriotiem, jo viņiem ir svarīgi, lai šeit tiktu nodrošināta uzņēmējdarbībai labvēlīga vide.
Ko LZS ir darījusi Jelgavas labā, nu jau vairāk nekā gadu strādājot Jelgavas Domes pozīcijā?
Man kā bijušajam un daļēji arī esošajam jelgavniekam pilsētas jautājumi vienmēr ir bijuši acu priekšā. Un, ja neskatos pārāk rožaini, man liekas, ka tieši pēdējā laikā Jelgava sākusi sakopties. Par to liecina kaut vai atjaunotie tilti un pilsētainavas sakārtošanas darbi. Turklāt tieši Andra Rāviņa vadībā pilsētas Dome ir sākusi risināt sociālos jautājumus, izveidojot pašvaldības īres namu mazturīgajiem iedzīvotājiem Pasta ielā 44, palielinot finansējumu sociālajiem pabalstiem. Ir samazināts arī siltumtarifs par 10%, bet Siltumtīklu uzņēmuma problēmas atrodas pozitīvā risināšanas stadijā. Ir saņemts finansējums PHARE programmā ūdenssaimniecības jautājumu sakārtošanai. Savukārt, domājot par iedzīvotāju ērtībām, Dome izveidojusi Vienas pieturas aģentūru, kas atvieglo komunikāciju starp pašvaldību un iedzīvotājiem.
Protams, minu tikai galvenos paveiktos darbus, jo Dome jau vēl nav nostrādājusi pat pusi sava pilnvaru laika.
Nobeigumā gribu izteikt pārliecību, ka tikai kopīgiem spēkiem, izvēloties pareizās prioritātes, spēsim veidot ilgtspējīgu valsts attīstības modeli, par kuru nebūs jākaunas nākamajām paaudzēm.
