Jā, kādu to redz tie, kam turpmākos četrus gadus būs jālemj par pilsētas apgādi ar siltumu?
2005. gada Jelgavas pašvaldības vēlēšanās savus sarakstus izvirzījušas 15 partiju un partiju apvienību. Lai arī to skaits ir nedaudz mazāks, nekā tas bija 2001. gadā, domājams, jelgavniekiem šāgada priekšvēlēšanu notikumi paliks vēl ilgi atmiņā. Protams, arī “Zemgales Ziņas” vēlas informēt savus lasītājus par deputātu kandidātu sarakstiem un partiju redzējumu uz tālāko Jelgavas attīstību. Tāpēc laikraksta redakcija aicināja atsaukties tās partijas un partiju apvienības, kas ar “Ziņu” starpniecību informētu jelgavniekus par saviem plāniem. Aicinājumam atsaucās 13 deputātu kandidātus izvirzījušo partiju.
Jautājumu loks, kas interesē pilsētniekus, ir ļoti plašs, tāpēc izvēlējāmies tās tēmas, kas, pēc redakcijas domām, jelgavniekus interesētu visvairāk. Pirmām kārtām tie ir jautājumi, kas saistīti ar siltumapgādi. Lūdzām deputātu kandidātus izklāstīt savu nākotnes redzējumu arī par Jelgavas infrastruktūras attīstību, pasažieru pārvadājumiem. Interesējāmies, ko partiju izvirzītie kandidāti iecerējuši, lai uzlabotu mazturīgo Jelgavas iedzīvotāju dzīves apstākļus, kas un kā turpmāk apsaimniekos mūsu mājokļus.
Deputātu kandidātu viedokļi par katru minēto jomu bija dažādi. Tikpat dažādi, cik esam mēs visi. Šī nav sarunu stenogramma. Citādi ar vienu avīzes pielikumu būtu par maz, jo runas ilga vairākas stundas. Redakcija, nesagrozot būtību, centās pēc iespējas precīzāk atspoguļot deputātu kandidātu viedokļus par katru tēmu.
Kādu saskatāt siltumenerģijas jomas tālāku attīstību Jelgavā?
Jā, kādu to redz tie, kam turpmākos četrus gadus būs jālemj par pilsētas apgādi ar siltumu? Tieši šī pašvaldības funkcija ir viena no tām, kas noteikta Latvijas likumdošanā. Vai nākamie deputāti to saredz kā centralizētu siltuma piegādes uzņēmumu? Varbūt priekšroka dodama nelielām katlumājām?
Jurijs Strods, TB/LNNK
Jāpārskata alternatīvās apkures izvēles un izveides iespējas. Ja vēlamies, lai katrā pilsētā kā normālā sabiedrībā ir zināmi reglamentējoši noteikumi, ko pilsēta nosaka, tad, iespējams, centrālajā daļā būs daži stingri aizliegumi, nevis pilnīgi brīvs tirgus. Bet iespēju robežās veicināsim brīvo tirgu. Vairāk pievērsīsim uzmanību māju siltināšanai.
Māris Narvils, LPP
Pirmkārt, gribētos sagaidīt, kā tiks izvērtēta pašreizējā situācija ar “Jelgavas koģenerācijas” izveidošanos. Tas gan vairāk būs jelgavnieku sirdsmieram, nevis situācijas uzlabošanai. Tāpēc no jauna jāizvērtē pašreizējie siltuma patērētāji, jāapzina, cik to palicis, kāds ir tīklu stāvoklis. Jāatsakās no tiem siltumapgādes zariem, kur palicis maz patērētāju, dodot viņiem iespēju attīstīt alternatīvus apkures veidus. Pēc iegūtās informācijas jāizstrādā jauns biznesa plāns, lai varētu atvērt jaunas kredītlīnijas. Radikāls solis, lai samazinātu tarifus, – piedāvāt pieslēgties atpakaļ pie centralizētās siltumapgādes.
Sergejs Stoļarovs, Sporta un veselības partija
Patlaban nav skaidrs, kas notiek ar Jelgavas Siltumtīklu uzņēmumu. Tāpēc vispirms jānoskaidro visas nianses, lai varētu plānot, ko darīt tālāk.
Līga Lapinska, “Jaunais centrs”
Uzņēmuma maksātnespējas statuss nav izdevīgs, jo pašvaldība nevar pilnībā kontrolēt tajā notiekošo. Taču Siltumtīklus nedrīkst arī pārvērst par peļņas uzņēmumu – tam jābūt pašvaldības dotētai bezpeļņas aģentūrai. Tuvākajā laikā solīt tarifu kritumu nav normāli, bet pēc parādu nomaksas un dotācijas – tad gan. Par atslēgšanos no centralizētās apkures sistēmas – nopietni jāizvērtē valsts likumi un ES standarti, lai neizrādītos, ka vēlāk šī apkure neatbilst standartiem un par bargu naudu jāpārtaisa.
Māris Bušs, “Jaunais laiks”
Centralizēto siltumapgādi pilsētā izmanto 65 procenti iedzīvotāju. “Jaunais laiks” nāk ar uzstādījumu, ka domes darba pamatvērtības un prioritātes ir atklātums un darba caurspīdīgums. Iedzīvotājiem ir jārada izvēles iespējas, un tikai konkurence to var veicināt. Mēs piedāvājam, pirmkārt, izanalizēt noslēgto līgumu ar “Jelgavas koģenerāciju”; otrkārt, jāizstrādā sistēma, kā nodrošināt iedzīvotājiem ekonomiski pamatotas siltumenerģijas cenas; treškārt, jārada apkures veidu izvēles iespējas.
Andris Rāviņš, ZZS
Četru gadu laikā maksa par siltumu pilsētā ir noturēta vidēji 48 santīmi par kvadrātmetru. Tarifu stipri samazināt vairs nav iespējams, tāpēc jāmeklē jauni risinājumi.
Piedāvājam izvērtēt izstrādāto projektu Pārlielupes siltumapgādes sakārtošanai. Jau esam vienojušies ar Vācijas Vides ministriju par Berlīnes Enerģijas aģentūras iesaistīšanos mūsu izstrādātā projekta izvērtēšanā. Projekts paredz izveidot divas jaunas koģenerācijas katlumājas, kas mazinās siltuma zudumus un nodrošinās lētāku siltumapgādi. Noteikti turpināsim aktīvi strādāt pie māju siltināšanas programmas, jo tā iespējams uz pusi samazināt maksu par patērēto siltumenerģiju.
Einars Grigors, “Latvijas ceļš”
Pašreizējais apkures tarifs pilsētā nav pats augstākais valstī, taču tas nenozīmē, ka to nevar samazināt. Es ieteiktu veikt detalizētu, profesionālu, neatkarīgu komerciāli juridisko un nodokļu auditu Jelgavas Siltumtīklu uzņēmumā. Padziļināt tehnisko ekspertīzi par Jelgavas Siltumtīklu darbību, noslodzi, izmaksām, tehnisko stāvokli, veikt aprēķinus par tarifu pazemināšanas iespējām pie noteikta ražošanas apjoma. Iepazīties ar pieredzi citās valstīs. Veidot pilsētas siltumapgādes stratēģiju ar mērķi liberalizēt siltumražošanu Jelgavā, apzinot nepieciešamās investīcijas un modelējot vairākus attīstības scenārijus. Paralēli jāsāk labā un kreisā krasta savienošana.
Andrejs Garančs, LSDSP
Mūsu priekšlikums ir izvērtēt Jelgavas Siltumtīklu finansiālo darbību vairāku gadu garumā. Kad būs redzami rezultāti, varēs izdarīt secinājumus, ko nepieciešams darīt finansiālajā jomā. Jāveic tehniskā ekspertīze – galvenokārt tajos posmos, kur ir lieli siltumzudumi, – Pārlielupes siltumtrasē, 4. līnijā. Tad varēs redzēt, cik lieli tie ir, un izvērtēt, vai patērētājiem, kas atrodas trases galā, nevar piedāvāt citu apkures veidu. Jāizvērtē situācija, lai mazinātu monopolstāvokli. Katrs ierosinājums detalizēti jāapspriež ar iedzīvotājiem.
Jānis Laizāns, “Tēvzemes savienība”
Ja Jelgavas Siltumtīkliem maksātnespējas statuss paliks, tad arī pirms nākamajām vēlēšanām varēsim diskutēt par šo jautājumu. Tāpēc, pirmkārt, jāpanāk šā statusa maiņa. Maksātnespējīgs uzņēmums nevar piesaistīt investīcijas. Nepieciešams arī nomainīt siltumtrases Pārlielupē, 4. līnijā, Rūpniecības ielā. Tikai tad, ja tiks samazināti siltumzudumi, būs iespējams samazināt tarifus. Jāsāk domāt arī par mājām – to siltināšanu.
Aigars Egle, Sporta partija
Vispirms jāizvērtē nosacījumi, ar kādiem uzņēmums iedots nomā. Tagad, saņemot rēķinu, iedzīvotājiem ik mēnesi jāmaksā divi lati par siltummezgla uzturēšanu. Gribētu, lai atklāti tiek publicēts, kam šī summa tiek izlietota, vai tas ir lietderīgi. Noteikti nepieciešams radīt konkurenci, kas, iespējams, ļaus pazemināt tarifus. Vēl uzskatām, ka ikvienam ir tiesības izvēlēties – būt vai nebūt Jelgavas Siltumtīklu klientam.
Viktors Liepiņš, Darba partija
Samazināt siltumenerģijas tarifus par 25 – 30 procentiem – lai to izdarītu, Siltumtīkli jāpārņem savā pārvaldījumā pašvaldībai. Jārīko konkursi katrā mikrorajonā par lētākās siltumenerģijas ražošanu. Līgumi ar lētākajiem siltumenerģijas ražotājiem varētu būt noslēgti uz 10 – 15 gadiem. Ražotāju kontroli veic Siltumtīklu uzņēmums un Dome. Lētās siltumenerģijas piegādei varētu būt divi varianti – ražotājs noslēdz tiešu līgumu ar patērētāju vai arī ražotājs slēdz līgumu ar Jelgavas Siltumtīklu uzņēmumu, kas tālāk pārdod siltumenerģiju patērētājiem.
Irēna Škutāne, Zemgales partija un SDS
No tehniskā viedokļa, patīk tas kādam vai ne, mūsu Siltumtīkli ir vieni no modernākajiem valstī – uzbūvēta ļoti moderna katlumāja, daļēji nomainītas trases, izveidoti siltummezgli katrā mājā, sistēma tiek sakārtota. Taču katlumāju jauda netiek pilnībā izmantota, tas pats attiecināms uz siltumtrasēm. Nepieciešams nodrošināt maksimālas jaudas, un tas ir iedzīvotāju interesēs – jo lielāks noslogojums, jo lielāks patēriņš, jo ekonomiskāk. Galvenais mērķis ir samazināt ražošanas pašizmaksu: labs risinājums – koģenerācija. Gribu atgādināt, ka pirms četriem gadiem tarifs bija 23,56 lati par megavatstundu, bet šodien – 21,51 lats.
Arnis Razminovičs, Tautas partija
Atcelt noslēgto līgumu ar “Jelgavas koģenerāciju”. Paralēli tam veikt padziļinātu revīziju, lai izvērtētu līdzekļu izlietošanas likumību. Pēc iespējas ātrāk veikt pētījumu, vai pilsētai ir izdevīgi saglabāt centralizēto siltumapgādi vai arī vajag to decentralizēt. Kad zināms, kurā virzienā attīstīties, jārīko konkurss par investoru piesaisti vai uzņēmums jāsadala. Par pamatu visam jāņem tas, lai fiziskām un juridiskām personām samazinātu tarifus.
Infrastruktūra Jelgavā. Ko darīt ar ielām, pagalmiem, sporta un kultūras objektiem?
Ielas, iekšpagalmi, kā arī izglītība un kultūra ir tikai dažas no jomām, kas ietver sevī plašo infrastruktūras jēdzienu deputātu kandidātu izpratnē.
Valdis Labanovskis, TB/LNNK
Jelgavas centrs ir daudzmaz sakārtots, tagad skatiens būtu jāpievērš pilsētas nomalēm. Ņemot vērā to, ka Jelgavas administratīvajās robežās ir 110 kilometri ielu bez cietā asfalta seguma un vairāk nekā 50 kilometriem ielu vispār nav nekāda seguma, paveras plašs darba lauks. Protams, tas nav izdarāms ne divos, ne četros gados. Taču ik gadu daļu resursu šim mērķim var novirzīt. Jelgavā pēc iespējas ātrāk nepieciešama estrāde, jāatjauno Uzvaras parks, pilsētas stadions. Jādomā par gājēju un riteņbraucēju celiņiem Ozolnieku, Elejas, Kalnciema un Tērvetes virzienā.
Māris Narvils, LPP
Mūsu partija iestājas par ielu tālāku rekonstrukciju, atsakoties no ierastās bedrīšu lāpīšanas metodes, kam ir īslaicīgs efekts. Izvērtējot pilsētas kompleksu attīstību, jāizbūvē velo un skrejceliņi pašvaldības teritorijā, kas ir brīva no apbūves. Noteikti nepieciešami bērnu rotaļu laukumi un iekšējo pagalmu sakārtošana. Kā to izdarīt? Jāorganizē konkurss par to labiekārtošanu, piesaistot privātuzņēmējus. Taču sadarbībai jābūt elastīgai, jo šie projekti nenesīs lielu naudu. Noteikti var veidot arī projektus, lai piesaistītu ES līdzekļus. Tas pats attiecas uz parkiem un skvēriem.
Sergejs Stoļarovs, Sporta un veselības partija
Mēs arī iestājamies par to, ka pilsētas ielas jālabo uzreiz, nevis pa nelieliem posmiem. Taču nezinu, cik tas ir iespējams, ņemot vērā pilsētas gada budžetu. Uzmanību gribu pievērst arī bērnu rotaļu un sporta laukumiem Jelgavā. Pašlaik bērniem nav kur palikt. Viņi varētu spēlēt futbolu, basketbolu, bet nav kur to darīt. Varbūt mazāk taisīt ielas, bet katrā mikrorajonā izveidot spēļu laukumu, jo mums vajag audzināt veselu jauno paaudzi.
Līga Lapinska, “Jaunais centrs”
Mūsu prioritāte ir ielas, ceļi un apgaismojums. Pašvaldības aģentūra “Pilsētsaimniecība” patlaban strādā veiksmīgi, un ielu remontdarbi virzās uz priekšu. Taču klāt nāk jauna problēma – ielu apgaismojums. Savukārt pagalmu sakārtošana jārisina kopīgi ar māju padomēm, dzīvokļu īpašnieku kooperatīviem. Pagalmos ļoti trūkst bērnu rotaļu laukumu, veļas žāvētavu. Protams, mēs neesam tik turīgi, lai tos visur sakoptu ļoti grezni, bet gribētos.
Sports – priecājos par Jelgavas profesionālajiem sportistiem un viņu sasniegumiem, bet uzskatu, ka svarīga ir masu sporta aktivitāšu attīstības finansēšana, lai visiem būtu iespēja pavadīt brīvo laiku sportojot. Jārekonstruē Uzvaras parks, cik drīz vien iespējams.
Māris Bušs, “Jaunais laiks”
Jāizdala divi galvenie jautājumi – ielu un māju pagalmu stāvoklis, kā arī sporta un kultūras objekti. Pēdējos gados Jelgavas Dome veikusi apsveicamas lietas sporta un kultūras jomā – mākslīgā ledus halle, Valsts ģimnāzijas sporta halle, arī sporta bāzes, kas tiek izmantotas vēl no padomju laikiem, var just, ir pārdzīvojušas krīzi. Kultūrā ļoti liela loma atvēlēta kultūras namam. Visām šīm lietām, esot Jelgavas Domē, “Jaunais laiks” pievērsīs neatslābstošu uzmanību un centīsies veicināt attīstību. Ļoti nopietns stāvoklis ir ar pilsētas ielām un pagalmiem. Ceļu būve ir finansiāli visietilpīgākā nozare, tāpēc to sakārtošanai jāizmanto visi pieejamie līdzekļi – Autoceļu fonds, pašvaldības budžets, valsts un ES fondi, var izmantot arī banku kredītus, taču jāskatās, lai aizdevumu procenti būtu ekonomiski pamatoti.
Andris Rāviņš, ZZS
Prioritāte – četru gadu laikā rekonstruēt 40 procentu no ielām un ietvēm. Pērn atjaunota Tērvetes iela, gandrīz pabeigta Mātera ielas rekonstrukcija. Šogad plānota Rūpniecības ielas rekonstrukcija, kur darbu veikšanai tiek izmantoti ES fondu līdzekļi. Izmantojam arī kredītlīdzekļus Rīgas ielas tālākai sakārtošanai. Iesniegts projekts “Drošs ceļš uz skolu” – 4. pamatskolu –, tātad tiks rekonstruēta O.Kalpaka iela. Paralēli ielas rekonstrukcijai tiks izbūvētas arī ietves un apgaismojums, lai bērni justos drošībā, ejot uz skolu. Otra prioritāte – pilsētas apgaismojuma tīklu pārņemšana no “Latvenergo”, lai sāktu tos modernizēt ar daudz ekonomiskākiem apgaismes ķermeņiem. Turpināsim pilsētas ievērojamāko objektu izgaismošanas programmu. Attīstīsim infrastruktūru arī pilsētas rūpnieciskajā zonā, piesaistot jaunus investorus. Atjaunosim Sv.Trīsvienības baznīcas torni, muzeja ēkas fasādi. Rekonstruēsim Uzvaras un Raiņa parku, vienlaikus sāksim pagalmu labiekārtošanu, ierīkojot tur bērnu spēļu laukumus. Kā prioritāri objekti vēl jāmin pilsētas stadions un Hercoga Jēkaba laukums.
Einars Grigors, “Latvijas ceļš”
Nepieciešamību ir 10 reižu vairāk nekā gada pilsētas budžets. It sevišķi ielu infrastruktūras atjaunošanai – grants seguma ielas, sliktais tranzīta un maģistrālo ielu tehniskais stāvoklis. Intensīvā transporta plūsma caur centru prasa to novirzīt pa vienu vai otru pusi. Tās ir ārkārtīgi kapitālietilpīgas inženierbūves, kas prasa ilgtermiņa plānošanu un problēmu risināšanu. Neaizmirsīsim arī par kultūras objektiem – tādiem kā bibliotēka, kam nepieciešama jauna ēka. Pilsētā jāuzbūvē izstāžu zāle. Arī moderns kinoteātris Jelgavai būtu nepieciešams. Tas viss prasa lielas investīcijas vai vismaz pilsētas līdzdalību problēmu risinājumā. Aktuāla problēma ir arī stadions, kas ļautu popularizēt masveida sportu. LC ir gatavs piedalīties šajā darbā.
Andrejs Garančs, LSDSP
Ne visiem mūsu pilsētas uzņēmējiem ir radīti vienādi apstākļi. Mazajiem un vidējiem praktiski nav iespējas startēt lielajos projektos, viņi ir atstāti novārtā. Māju pagalmi jāsakārto atbilstoši stāvoklim. Bērnu rotaļu laukumi – bērniem jārada apstākļi dzīvot tādā vidē, lai viņi nepievērstos negatīvajām tendencēm. Daudz tiek runāts par pilsētas centru, un tas ir labi, bet vecpilsētas daļa atstāta pusnovārtā. Mūsuprāt, jāvelta pietiekami liela uzmanība, lai arī šo pilsētas daļu sakārtotu. Par sporta aktivitātēm – jārod risinājums, lai arī mazturīgo ģimeņu bērni ar atlaidēm varētu piedalīties dažādos sporta maksas pasākumos.
Jānis Laizāns, “Tēvzemes savienība”
Infrastruktūru varētu sadalīt vairākos blokos, par ko mēs iestājamies, – ielu, ietvju un arī pagalmu sakārtošana. Dome jau sākusi šos jautājumus risināt – Rīgas, Tērvetes, Rūpniecības iela –, bet nevajadzētu apstāties. Jāpievērš uzmanība tam, ka galvenajām maģistrālēm – Dobeles virzienā un citos – nav ne ietves, ne veloceliņu. Jāsāk sakārtot nomaļās ielas, pašlaik galvenokārt skatāmies uz centrālajām. Pagalmu sakopšana ir smags jautājums, jo tā ir māju piegulošā teritorija. Tas jāveic māju īpašniekiem, piesaistot investīcijas. Par atpūtas un sporta bāzu celtniecību – Lielupe ir tā “atveseļojusies”, ka vajadzētu izskatīt jautājumu par peldvietu ierīkošanu Pasta salā vai arī Svētes krastā. Iestājamies arī par Uzvaras parka rekonstrukciju.
Aigars Egle, Sporta partija
Pirmais uzdevums – padzīt visus azartspēļu klubus no Jelgavas. Tā mazināsim jauniešu skaitu, kas nonāk šajā atkarībā. Otrs uzdevums – slimnīca ir neapskaužamā situācijā – tā ir pārpildīta. Pagalmi – tur bieži redz bedres, peļķes. Liels akcents – tirgū nepieciešama rekonstrukcija. Jāsaglabā šis uzņēmums, kas dod darba vietas, maksā nodokļus. Pilsētā nepieciešams atpūtas parks – skeitparks –, lai jauniešiem būtu kur nodarboties. Attīstība nepieciešama Uzvaras parkā, tur var uzbūvēt estrādi. Jelgavā vajadzīgi arī jauni bērnudārzi, lai nav jāstāv rindās.
Viktors Liepiņš, Darba partija
Savlaicīgi jāsagatavo projekti ES un valsts fondiem finansējuma saņemšanai ielu un pagalmu sakārtošanai. Pilsētai jāpiedalās sporta un kultūras objektu infrastruktūras attīstīšanā. Māju apkalpošanas kooperatīvu izveidošana ļaus ātrāk un kvalitatīvāk sakārtot namu un pagalmu teritorijas. Aktīvi jāpiedalās vecpilsētas atjaunošanā, saglabājot senlaicīgās kultūrvērtības. Jāatjauno Uzvaras parks, izbūvējot estrādi. Pasta salā jāierīko bērnu un pieaugušo atpūtas zona. Jāatjauno Sv.Trīsvienības baznīcas torņa smaile.
Irēna Škutāne, Zemgales partija un SDS
Pateicoties veiksmīgai pašvaldības finanšu politikai šajos četros gados, Jelgavas kredītsaistības no 18,3 procentiem, kad pilsētai draudēja finanšu stabilizācija, ir samazinājušās līdz 12,7 procentiem, tāpēc ir rezerves attīstībai. Mūsu mērķis ir ekonomiskās aktivitātes palielināšana pilsētā un uzņēmējdarbības veicināšana. Mums jau ir pieredze, tāpēc turpināsim veidot arī jaunas rūpnieciskās zonas – Slokas, Viskaļu, Langervaldes un citās ielās. Iesniegti projekti par vairāku lielo ielu rekonstrukciju, bet pilsētnieku vēlme ir mazās ielas – sastādīta programma četriem gadiem, un šajā laikā tiks noasfaltēta virkne mazo ieliņu.
Arnis Razminovičs, TP
Pilsēta viena diezin vai spēj nodrošināt to, kas nepieciešams infrastruktūras sakārtošanai, tāpēc nepieciešama laba sadarbība ar valdību. Jāuzsver, ka nepieciešams sakārtot ne tikai centru, bet arī citus rajonus. Svarīgi ir vērtēt iedzīvotāju intereses, attīstot Jelgavu nevis kā tirdzniecības lielpilsētu, bet kā kultūras pilsētu, kur Latvijas iedzīvotājiem patīkami atbraukt, apskatīt kultūras objektus. Pašlaik nav izstrādāta skaidra perspektīva kultūras, sporta un tūrisma attīstībai. Tāpēc tuvāko gadu laikā esam gatavi sadarbībā ar ministrijām izstrādāt koncepciju. Kultūras dzīvē nepieciešams vairāk iesaistīt Latvijas Lauksaimniecības universitāti. Ja Jelgavā izdotos integrēt studentus, pilsēta iegūtu papildu līdzekļus nodokļu veidā.
Kādu jūs saskatāt sabiedriskā transporta attīstību Jelgavā?
Ar autobusu pārvietojamies gandrīz visi. Gan tie, kas dodas darīšanās tepat Jelgavā, gan tie, kas brauc uz darbu galvaspilsētā. Ko piedāvā deputātu kandidāti, lai pārvietošanās pa mūsu pilsētu būtu patīkama un ērta visiem?
Jurijs Strods, TB/LNNK
Jau ir beidzies konkurss par desmit jaunu “Mercedes” markas autobusu iegādi. Tie būs ar zemu grīdu, kas pasažieriem atvieglos iekāpšanu un izkāpšanu. Domāju, ka būs nepieciešama papildu pasažieru plūsmas izpēte, lai optimizētu autobusu maršrutus. Precīzi jānosaka pasažieru plūsma uz jauno rūpniecisko zonu Aviācijas ielā. Jau esam uzvarējuši tūrisma attīstībai veltītajā konkursā, tuvākajā laikā Jelgavā tiks izvietotas sešas jaunas transporta satiksmes shēmas planšetes. Tas noteikti ļaus daudz labāk orientēties, izvēloties, ar kādu transportu pārvietoties. Tuvākajā laikā būs jāveic nopietni aprēķini, kas varētu noteikt, cik vieglo taksometru mūsu pilsētā nepieciešams. Var gadīties, ka līdzšinējo piecdesmit licenču vietā to skaits būs jāpalielina.
Māris Narvilis, LPP
Mēs uzskatām, ka nepieciešams uzlabot sabiedriskā transporta maršrutu tīklu un noteikti arī informatīvo nodrošinājumu. Sabiedriskais transports pilnībā nespēj pats sevi atpelnīt, tāpēc uzskatām, ka arī turpmāk būs nepieciešams to dotēt no pašvaldības budžeta, vienlaikus izpētot, vai iespējams sabiedriskā transporta liberalizācijas process. Tas varētu notikt, organizējot konkursus uz noteiktiem transporta pakalpojumu veidiem – taksometriem un taksobusiem. Noteikti jāturpina autobusu maršrutu optimizācija, variējot dažādas ietilpības transporta veidus.
Sergejs Stoļarovs, Sporta un veselības partija
Mēs uzskatām, ka jāiepērk tāds sabiedriskais transports, kas atvieglotu pārvietošanos veciem cilvēkiem un invalīdiem. Šajā jomā jāveic nopietni pētījumi, jo, iegādājoties nepiemērotu transportu, pašvaldība cietīs zaudējumus.
Līga Lapinska, “Jaunais centrs”
Autotransporta tālākajai attīstībai no šāgada pašvaldības budžeta jau piešķirta ievērojama naudas summa, kas ir aptuveni 4,9 procenti no jaunā Jelgavas budžeta. Uzskatām, ka tas jau tagad ļauj iegādāties tādu autotransportu, kas atvieglotu pārvietošanos invalīdiem un veciem cilvēkiem. Daudz nopietnāka uzmanība būs jāpievērš autobusu remontam. Precīzu summu, protams, neminēšu, tas būtu jādara Jelgavas Autobusu parkam. Pirmais darbs, kas jāveic, – informatīvo plāksnīšu par autobusu kustības grafiku uzstādīšana visās autobusu pieturās. Turklāt tur būtu jānorāda, vai autobuss ir piemērots invalīdu pārvadāšanai. Jāatceļ ierobežojumi autopārvadājumu konkurences palielināšanai. Īpaši tas sakāms par pasažieru pārvadājumiem ar taksometriem. Ja tirgus būs pārpildīts, nebūs iemeslu sūdzībām par augstām cenām un konkurences trūkumu. Rīkosim sabiedriskās apspriešanas par to, kādi maršruti un kustības grafiki nepieciešami Jelgavas iedzīvotājiem.
Māris Bušs, “Jaunais laiks”
Priekšplānā jāizvirza galvenie jautājumi, kas interesē jelgavniekus – pārvadājumu cenas un pakalpojumu kvalitāte. Jelgavā pasažierus pārvadā SIA “Jelgavas Autobusu parks”. Tā attīstība savulaik sākās ar “Otoyol” markas autobusu iegādi 1997. gadā, kas tolaik bija labs risinājums. Vēlāk tika iegādāti lielāki autobusi – “Mercedes”, “Neoplan” un “Volvo”. Tomēr jāpiebilst, ka autobusu iegādei nebija izstrādāta atbilstoša attīstības koncepcija. Tādas nav arī tagad. Pēdējos gados JAP augušas administrācijas uzturēšanas, autobusu ekspluatācijas izmaksas. Protams, tas daļēji izskaidrojams ar inflāciju, degvielas cenas palielināšanos un citiem objektīviem faktoriem. Taču jāuzsver, ka pēdējos gados audzis arī JAP administrācijas skaitliskais sastāvs. Jāizvērtē, cik šāds process bijis pamatots, kāpēc parkā ir tāds plašs lietotu un jaunu autobusu spektrs. Tas prasa atsevišķu un neitrālu pētījumu. JAP apkalpo maršrutu Jelgava – Rīga, un tajā pasažieru plūsma ir pietiekami liela, lai izmantotu jaunus autobusus, kas būtu pietiekami rentabli. Pilsētas maršrutos ir citādi, jo jūtams, ka nav izstrādāta zinātniska un tehniski pamatota koncepcija autobusu maršrutu optimizācijai. Bieži vien maršrutos ar lielu pasažieru skaitu brauc mazas ietilpības autobusi un otrādi. Mēs piedāvājam samazināt JAP administrācijas izdevumus, autobusu apkopju un remontu izmaksas – remontēt pašiem vai, izsludinot konkursus, šādus pakalpojumus pirkt. Turklāt konkursiem jābūt atklātiem. Piedāvājam arī veikt autobusu maršrutu optimizāciju, lai tie būtu maksimāli nodarbināti. Jelgavā neviens nav pētījis, vai Autobusu parks vispār ir nepieciešams. Varbūt lētāk ir autobusus nomāt – kā to dara Jelgavas rajona Padome.
Andris Rāviņš, ZZS
Jautājumu par sabiedriskā transporta pakalpojumiem ir jāsadala trijās daļās. Pirmkārt, tas ir JAP, kas nodrošina pasažieru pārvadājumus. Otrkārt, “Latvijas dzelzceļš”. Treškārt, pasažieru pārvadājumi ar taksobusiem. Ja runājam par JAP pakalpojumiem, tie jādala divās daļās. Pirmkārt, starppilsētu maršruti, ieskaitot satiksmi uz Rīgu. Šajos maršrutos pēdējos gados iegādāts četrdesmit autobusu, kas spējis uzlabot pārvadājumu kvalitāti un drošību. Otrkārt, tie ir Jelgavas pilsētas maršruti. Pagājušajā gadā tajos pasažieru skaits auga vairāk nekā par 800 tūkstošiem cilvēku. Tagad Jelgavas Dome pieņēmusi lēmumu iegādāties desmit “Mercedes” autobusu pilsētas maršrutiem, lai nodrošinātu pārvadājumu kvalitāti. Par dzelzceļa stacijas remontu mums bijušas sarunas ar akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” vadītāju Andri Zorgevicu. Panākta vienošanās, ka budžetā tam būs paredzēti gandrīz 120 tūkstoši latu.
Pagājušajā gadā JAP nav izdevies apmierināt aptuveni tūkstoš izsaukumu taksometru pakalpojumiem. Tas nozīmē, ka taksometru skaits JAP būs jāpalielina. Pasažieru apkalpošanas kvalitātes uzlabošanai jau tuvākajā laikā noteikti jāuzbūvē jauna autoostas ēka. Uzskatām, ka jāpievērš uzmanība autobusu vadītāju apmācībai – kvalifikācija, attieksme pret pasažieriem. Būs nopietni jāraugās, kā nepalielināt pasažieru pārvadājumu tarifus, kaut arī degvielas cenas nepārtraukti kāpj.
Einars Grigors, “Latvijas ceļš”
Sabiedriskā transporta pārvadājumu attīstībai jānotiek tā, lai pasažieriem būtu ērta pārsēšanās no viena maršruta citā. Tas nozīmē, ka jānotiek tālākai maršrutu un kustības grafiku optimizācijai. Piekrītu Rāviņa kungam jautājumā par jaunas autoostas būvniecību. Patlaban autoostas teritorija ir privātīpašums, kas ierobežo tās nākotnes attīstības iespējas. Uzskatu, ka nākamajai Domei būs jālemj par jaunas būvniecību tuvāk dzelzceļa stacijai. Tas varētu optimizēt pasažieru pārsēšanos no viena transporta veida uz otru. Līdz galam nav izpētīts pasažieru plūsmas sezonālais raksturs.
Andrejs Garančs, LSDSP
Mēs vadāmies pēc galvenā principa – šodien jāuzlabo pasažieru drošība un apkalpošanas kultūra. Būtu arī jāsaglabā braukšanas maksa vismaz pašreizējā līmenī. Noteikti nākotnē jāpievērš uzmanība darba devēju un ņēmēju juridisko attiecību sakārtošanai.
Uzskatām, ka jau tuvākajā laikā būtu jāizvērtē autobusu maršrutu sakārtošana, tos optimizējot atbilstoši pasažieru plūsmai. Tikai pēc tam varēsim izdarīt tālejošākus secinājumus. Atbilde uz jautājumu, kam būtu jāpievērš uzmanība, uzlabojot pasažieru pārvadājumus ar sabiedrisko transportu, ir – ielu stāvoklis ārpus centra. Ja to neatrisināsim, turpināsies problēmas ar autobusu satiksmi. Noteikti nākotnē jābūt atklātiem konkursiem par autobusu tehnisko apkopi. Runājot par līdzekļu racionālu izmantošanu, uzskatām, ka nebija pareizi ieķīlāt tik daudz autobusu, lai iegūtu papildu finanšu līdzekļus.
Jānis Laizāns “Tēvzemes savienība”
Uzskatām, ka regulāri būtu jāatjauno autobusu parks. Šajā jomā nepieciešama nopietna prognozēšana. Tikai tā varēsim ieplānot vajadzīgās naudas plūsmas. Autotransportam jābūt drošam pasažieru pārvadāšanai, pielāgotam arī invalīdu vajadzībām – ar zemām grīdām. Ziemā un vasarā pasažieru plūsma atšķiras, tas noteikti būtu jāņem vērā, veicot prognozes. Iespējams, būs nepieciešams atklāt jaunus maršrutus un veikt korekcijas līdzšinējos. Noteikti būs jāpalielina autobusu ietilpība. Pašlaik tiek sakārtotas pieturas pilsētā, taču netiek pievērsta uzmanība pieturām ārpus Jelgavas. Īpaši pasažieriem tas ir nepatīkami tad, kad autobuss jāgaida sliktos laika apstākļos. Noteikti būtu jāizvērtē, cik licenču Jelgavā vēl vajadzīgs. Darāmā šajā jomā daudz, lai taksometru skaitu varētu pielāgot pieprasījumam.
Aigars Egle, Sporta partija
Sākšu ar to, ka jau tiek iegādāti autobusi, kas piemēroti invalīdiem. Problēma ir tā, ka viņiem ir grūtības nokļūt līdz pieturai. Tam būtu jāpievērš uzmanība pirmām kārtām. Noteikti pārskatīsim autobusu ietilpību, kas pārvadā pasažierus no dzelzceļa stacijas. Līdz šim tam pievērsts pārāk maz uzmanības. Jāizpēta, vai taksometru skaits Jelgavā ir pietiekams. Naktīs bieži vien tie ir aizņemti, iznāk, ka mēs lobējam nelegālos taksometru pārvadājumus. Iespējams, vajadzēs papildus iegādāties vieglās automašīnas pasažieru pārvadāšanai. JAP finanšu līdzekļu ekonomijai būtu jāsabalansē autobusu skaits dienā un taksometru skaits naktīs. Daudzos Jelgavas ielu krustojumos ir apgrūtināta satiksme. Jāveic nopietna izpēte, lai to caurlaidību varētu palielināt, vienlaikus veicinot satiksmes drošību.
Viktors Liepiņš, Darba partija
Ņemot vērā, ka sabiedriskais transports tiek dotēts no pašvaldības budžeta, tam būtu jāatrodas daudz stingrākā uzraudzībā. Noteikti jāpārskata visa JAP infrastruktūra, jo tai būtu jābūt pašvaldības īpašumā un pārvaldījumā. Ar autobusu vadītājiem un pārējiem JAP darbiniekiem noteikti jāslēdz darba līgumi. Tas nostiprinās kadru politiku un nodrošinās sociālās garantijas.
Irēna Škutāne, Zemgales partija un SDS
Pašlaik SIA “Jelgavas Autobusu parks” veic pašvaldības noteiktās funkcijas, turklāt tā uzdevums ir nodrošināt augstu pārvadājumu servisa līmeni pilsētas maršrutos. 2004. gadā apkalpojamo JAP klientu skaits bija ievērojams – gandrīz 8,5 miljoni pasažieru. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu kāpums bijis 12 procentu. Atzīstam, ka atsevišķās rīta un vakara stundās iekļūšana autobusā ir apgrūtinoša. Tas nozīmē, ka arī turpmāk veicināsim mazas ietilpības autobusu nomaiņu pret daudz lielākiem. Šis darbs jau ir sākts, tuvākajā laikā pirmie desmit “Mercedes” autobusi sāks pārvadāt pasažierus. Noteikti pilsētas pasažieru pārvadājumi līdz 2007. gadam jāpārveido par pilsētas un piepilsētas maršrutiem. Tas nozīmē, ka pilsētas maršrutu attālums jāpalielina no 15 līdz 20 kilometriem rādiusā ap Jelgavu. Arī turpmāk būtu jāpievērš uzmanība vidējas ietilpības autobusu iegādei. Pievērsimies arī tādiem maršrutiem, kuros joprojām būs izdevīgi izmantot mazas ietilpības autobusus, ieskaitot mikroautobusus. Arī turpmāk JAP būtu saglabājamas subsīdijas no pilsētas budžeta. Tas ļautu kompensēt degvielas cenu sadārdzinājumu. Tad nebūtu jāpaaugstina autobusu biļešu cena, kas nav manījusies no 1998. gada. Arī turpmāk iestāsimies par to, ka jābūt dotācijām un atlaidēm skolēniem, invalīdiem, mazturīgajiem un pensionāriem. Obligāti mūsu atbalsts būs jaunas autoostas ēkas celtniecībai. Iespējams, tā varētu atrasties skvērā pie pašreizējās autoostas uz zemes, kas pieder pašvaldībai. Šajā jautājumā darīsim visu, lai projekta realizācijai varētu piesaistīt ES finanšu līdzekļus.
Raimonds Bergmanis, Tautas partija
Pirmkārt, jāsakārto pašreizējā autoostas un dzelzceļa stacijas teritorija. Paralēli šim darbam meklēsim iespējas jaunas autoostas būvēšanai. Tas ļautu atrisināt uzgaidāmo un tirdzniecības telpu problēmu, kā arī atvieglotu biļešu iegādi pasažieriem. Otrkārt, pievērsīsimies autobusu maršrutu optimizēšanai, analizējot pasažieru plūsmas. Tas ļaus šo pakalpojumu pieskaņot pasažieru vajadzībām. Treškārt, darīsim visu, lai pārvadājumu tarifi netiktu paaugstināti. Tajā pašā laikā galvenā uzmanība tiks pievērsta pārvadājumu drošībai un augstai kvalitātei. Ceturtkārt, sakārtosim darba attiecības Autobusu parkā. Tas nozīmē, ka darba līgumiem jābūt izdevīgiem darba ņēmējiem. Piektkārt, veicināsim konkurenci sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai ar JAP, kas nodrošinātu mūsu priekšlikumu nepaaugstināt pārvadājumu tarifus. To panāksim, izsludinot jaunu konkursu pasažieru pārvadāšanai. Uzskatām, ka jāturpina JAP dotēšana no pašvaldības budžeta sociālajā jomā.
Sociālo jautājumu risināšana
Par to runā visi. Tiek piedāvāts palielināt to darbinieku skaitu, kas risinātu jelgavnieku sociālos jautājumus. Varbūt tomēr attīstīt uzņēmējdarbību pilsētā, lai pēc iespējas vairāk iedzīvotāju atrastu sev piemērotu darbu?
R.Bergmanis, Tautas partija
Pašlaik Jelgavā ir nepietiekams skaits darbinieku sociālo jautājumu risināšanai. Vienīgā iestāde, kas ar to nodarbojas, ir Sociālo lietu pārvalde, kas, kā jau minēju, ir par maz. Daudzviet pasaulē uz tūkstoti iedzīvotāju ir vismaz viens sociālais darbinieks. Mēs pievērsīsimies sociālās palīdzības centra izveidei, kas ļaus nodrošināt atbilstošu sociālo darbinieku skaitu. Viņu pienākums būs nevis sēdēt un gaidīt, kamēr atnāk cilvēks, kam nepieciešama palīdzība, bet gan doties pie maznodrošinātajām un sociāli nelabvēlīgajām ģimenēm, pie cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un vienkārši slimniekiem, kas guļ mājās. Noteikti veicināsim sadarbību ar citām valsts pārvaldes iestādēm – Veselības, Izglītības un zinātnes, kā arī Labklājības ministriju.
Irēna Škutāne, Zemgales partija un SDS
Sociālajai politikai jāatrodas katra politiķa uzmanības lokā. Bet tai jābūt sabalansētai ar pašvaldības budžeta iespējām, jo sociālie jautājumi prasa lielu līdzekļu ieguldījumu. Mūsu prioritāte būtu paplašināt to iedzīvotāju skaitu, kam pieejama arvien plašāka sociālā palīdzība no pašvaldības. Ar to mēs domājam paplašināt iespējas visiem, kas vēlas un kam ir nepieciešams tikt pansionātā. Īpaši tas nepieciešams vientuļajiem pensionāriem un sociāli nelabvēlīgajām personām. Būs arī jāpievēršas tā saucamo grupu dzīvokļu izveidei personām ar garīgās attīstības traucējumiem. Tikko ir pieņemti sociālās palīdzības pabalstu saņemšanas noteikumi, kas jau paplašina personu loku, kam tie būs pieejami, – pensionāri, invalīdi un ģimenes, kurās kāds no locekļiem ir bez darba. Turpmāko četru gadu laikā nodrošināsim sociālo pabalstu izmaksu trūcīgajiem iedzīvotājiem no 95 latiem līdz 250 latiem gadā uz vienu personu. Pēdējos gados ievērojami audzis sociālās palīdzības budžets. Turpinoties labvēlīgai pilsētas ekonomiskajai attīstībai, mūsu solījumam ir finansiāls pamats. Noteikti panāksim, ka visiem, kam nepieciešams, tiks kompensēti primārās veselības aprūpes izdevumi. Jau tagad pašvaldība ieplānojusi atvēlēt simts tūkstošus latu, lai kompensētu veselības aprūpes sadārdzinājumu, kas notiks pēc 1. aprīļa. Turpināsim jau sākto vides pieejamības programmu cilvēkiem ar kustību traucējumiem.
V.Liepiņš, Darba partija
Pagājušajā gadā trūcīgas personas statuss piešķirts vairāk nekā četriem tūkstošiem Jelgavas iedzīvotāju. Ļoti daudzi invalīdi mūsu pilsētā ir bez darba. Tas nozīmē, ka maznodrošinātu cilvēku skaits aug. Viņi dzīvo apstākļos, kuros nav iespējams nodrošināt pat iztikas minimumu. Mūsu partija uzskata, ka jāpanāk tāda sociālā budžeta pieņemšana, kas nodrošinātu nepieciešamās piemaksas maznodrošinātajiem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, lai viņu ienākumi nebūtu mazāki par iztikas minimumu. Lai to īstenotu, noteikti samazināsim līdzšinējos pašvaldības administratīvos izdevumus vismaz par 500 tūkstošiem latu. Tas nozīmē, ka būs jāveic līdzšinējo štatu vietu optimizācija, atsakoties no dienesta autotransporta neefektīvas izmantošanas.
A.Egle, Sporta partija
Jelgavā daudziem nav pieejamas sporta nodarbības. Uzskatām – tas tādēļ, ka daudzviet par to tiek prasīta samaksa. Laikā, kad cilvēkiem trūkst naudas ēšanai, šāda situācija nav pieļaujama. Cilvēki nespēj iegādāties nedz sporta tērpu, nedz inventāru. Tas ir iemesls, kāpēc daudzi jaunieši iet uz ielas izrādīt savu spēku, sāk lietot narkotikas un citas apreibinošas vielas. Vēlāk, nonākot apcietinājumā, tiks tērēti valsts budžeta līdzekļi. Būtu nepieciešams no Jelgavas budžeta piešķirt līdzekļus un izstrādāt koncepciju, kā maznodrošinātie varēs nodarboties ar sportu bez maksas. Būtu nepieciešams organizēt invalīdiem regulārus sporta pasākumus. Tam jāizstrādā noteikts autobusu kustības grafiks, kas invalīdus aizgādātu uz šādām nodarbībām, piemēram, jaunajā sporta hallē. Tas novērstu viņu sociālo atstumtību. Nepieciešams arī izvērtēt visus līdzšinējos pašvaldības finanšu tēriņus, lai noskaidrotu nelietderīgos. Turpināsim izveidot sociālās mājas, kurās cilvēkus atbalstīs gan finansiāli, gan citādi. Pievērsīsim uzmanību psihoneiroloģiskās slimnīcas finansējumam, izvērtējot iespēju cilvēkiem ar nelieliem garīgās attīstības traucējumiem atvieglot atgriešanos sabiedrībā.
J.Laizāns, “Tēvzemes savienība”
Maznodrošināto problēmu risinājums būtu iekļaujams pašvaldības budžetā. Pirmkārt, tam būtu jāsedz komunālie pakalpojumi, veselības aprūpe, kā arī iztikas minimuma kāpums. Otrkārt, budžetā jāparedz jaunu darba vietu izveide cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Treškārt, centīsimies veicināt jaunu sociālo māju būvēšanu. Tas ļautu maznodrošinātajām ģimenēm tērēt daudz mazāk līdzekļu ikdienas vajadzībām. Lielāku uzmanību pievērsīsim sabiedrisko organizāciju iesaistīšanai sociālo jautājumu risināšanā. Pieredze liecina, ka tas ir īpaši efektīvs pasākums darbam ar sociāli nelabvēlīgajām ģimenēm.
A.Garančs, LSDS
Jāsāk ar noskaidrošanu, kāpēc maznodrošināto skaits valstī un Jelgavā ir palielinājies. Pirmkārt, tas saistīts ar šā jautājuma nepietiekamu risināšanu Latvijā. Otrkārt, pilsētas līmenī būtu daudz precīzāk jāizpēta darba iespējas un atalgojums. Reizē ar maznodrošināto skaita noteikšanu domājam pievērsties tiem jautājumiem, kas viņus līdz šādam stāvoklim ir novedis. Kaut arī Jelgavā izveidoti vairāki īres nami, uzskatām, ka tajos maksa ir pārāk augsta. Nav nepieciešams ierīkot jaunas īres mājas, drīzāk būtu jāpiemaksā maznodrošinātajiem par dzīvošanu viņu līdzšinējos dzīvokļos. Mūsuprāt, tas radītu mazāku finanšu līdzekļu patēriņu. Būs jāparedz lielāki līdzekļi transporta un veselības aprūpes izdevumu kompensēšanai. Visu minēto jautājumu risināšanai līdzšinējais sociālais budžets būtu jāpalielina.
E.Grigors, “Latvijas ceļš”
Sociālie jautājumi jau līdz šim tika risināti, varbūt ne tik aktīvi, tomēr pa nepārtrauktu augšupejošu līkni. Piemēram, jau tagad pilsētas budžetā apstiprināti simts tūkstoši latu veselības aprūpes pieejamībai. Pašlaik Jelgavā pieejami trīspadsmit sociālo pabalstu veidu. Piekrītam, ka tie vēl neaptver visas vajadzības, kam nākotnē pievērsīsim uzmanību. Situāciju varētu uzlabot, līdztekus sociālajām mājām uzbūvējot jaunus lētu dzīvokļu namus. Pievērsīsim uzmanību bērnu veselības profilaksei, kas ļautu nākotnē ietaupīt līdzekļus, jo nevajadzēs viņus ārstēt, kad viņi pieaugs. Daudz svarīgāk ir pievērsties tam, kā papildināt pašvaldības budžetu – jaunu darba vietu izveide un budžeta ieņēmumu palielināšana.
A.Rāviņš, ZZS
Pievienojos tam, ko sacīja I.Škutāne, jo tieši viņa izstrādāja nesen apstiprināto sociālo pabalstu piešķiršanas nolikumu. Dažiem jautājumiem vēlos pievērst lielāku uzmanību. Pirmkārt, tā kā pēdējos gados iedzīvotāju ienākuma nodoklis audzis par 65 procentiem, tas ļāva jau šā gada budžetā iestrādāt sociālās palīdzības palielināšanos. Atbalstām invalīdu sporta centru “Cerība”, ar kura sportiskajiem sasniegumiem varam patiesi lepoties. Turklāt jau šogad būs izveidots jauns centrs cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Pieejamību videi nodrošina gan jaunā sporta halle, gan atjaunotais kultūras nams. Turpmāk domājam vairāk veicināt sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām, jo tieši tās varēs būt mūsu labākais balsts palīdzībai sociālajā jomā. Pašlaik Jelgava veidojas par pilsētu ar attīstītu rūpniecību, tāpēc jau tuvākajā laikā būs jāķeras pie palīdzības jauno speciālistu ģimenēm risināt dzīvokļu jautājumu.
M.Bušs, “Jaunais laiks”
Mūsu lielākā bagātība ir iedzīvotāji, tomēr nav noslēpums, ka 70 procentu no viņiem ir trūcīgi. Vislielāko uzmanību grasāmies pievērst tieši viņu problēmu risināšanai. Pirmkārt, tā būs palīdzība mājokļu jautājuma risināšanā. Īpaši svarīga būs mūsu palīdzība daudzbērnu ģimenēm un vientuļajām māmiņām. Protams, bez uzmanības nepaliks vientuļie pensionāri un citi maznodrošinātie. Šādā situācijā mājokļu jautājumu risinājumu piedāvājam tālākā sociālo māju un atsevišķu dzīvokļu iegādē. Otrkārt, mūsu uzmanības lokā noteikti būs cilvēki arī īpašām vajadzībām. Līdz šim pašvaldība gandrīz 2000 invalīdu situācijas uzlabošanai ir maz ko darījusi. Protams, pēdējā laikā, ierīkojot ēkas un būves, uzmanība tiek veltīta arī invalīdu iekļūšanai tajās. Tomēr bieži vien speciālas iekļūšanas vietas ierīkotas formāli un nav izmantojamas. Šāda situācija vairs nedrīkstētu turpināties. Neapmierinoša situācija ir JAP, kam invalīdu vajadzībām pielāgots tikai viens autobuss. Tas ir nepiedodami maz, tādēļ domājam situāciju uzlabot. Daudz neatrisinātu jautājumu ir veselības aprūpē. Jelgavā ir rajona slimnīca, kas nevar lepoties ar augstām tehnoloģijām. Tas nozīmē, ka līdz šim trūcis dialoga starp rajona un pilsētas pašvaldību. šos jautājumus esam gatavi risināt iedzīvotāju interesēs turpmākajos gados.
L.Lapinska, “Jaunais centrs”
Vientuļie pensionāri daudzmaz ir nodrošināti ar palīdzību, bet tās trūkst citiem maznodrošinātajiem. Tas nozīmē, ka palīdzības saņemšana būtu jānosaka proporcionāla viņu ienākumiem. Nebūtu jābaidās ņemt kredītus jaunu dzīvojamo namu būvēšanai. Tas ļautu nodarbināt mūsu pašu būvniekus, samazināsies sociālā spriedze un attīstīsies infrastruktūra. Jaunuzbūvētajiem namiem būtu jāpiešķir sociālo māju statuss. Noteikti atstāsim arī dzīvokļus citās mājās, kam būtu jāpanāk sociālā dzīvokļa statuss. Domei būtu jānoslēdz līgumi ar uzņēmējiem, kas palīdzētu risināt bezdarbnieku skaita samazināšanu Jelgavā. Līdz šim situācija ar piedāvājumu darba biržā bijusi visai nevarīga. Jau ir notikusi medicīnas iestāžu dotēšana jaunas aparatūras iegādei, tam noteikti jāturpinās.
S.Stoļarovs, Sporta un veselības partija
Turpmākajos gados darīsim visu, lai palielinātu pilsētas sociālā budžeta daļu. Tas ļautu daudz lielākā apmērā nodrošināt maznodrošinātajiem komunālo pakalpojumu apmaksu. Uzskatām, ka ikvienam jānodarbojas ar kādu sporta veidu. Daudzviet citur pašvaldība apmaksā bērnu un jauniešu sporta nodarbības. Domāju, ka līdzīga prakse būtu jāievieš arī pie mums. Protams, jautājums jārisina kompleksi, nodrošinot bērnu darbošanos arī citās interešu grupās un pulciņos.
M.Narvils, LPP
Lai pilnvērtīgi risinātu sociālos jautājumus, mūsu prioritāte būs jaunu darbavietu radīšana. Vienlaicīgi būs jāveicina uzņēmēju iniciatīva šeit atvērt jaunus uzņēmumus. Visi šie priekšlikumi nākotnē dos nozīmīgu budžeta palielinājumu, kas savukārt ļaus vairāk līdzekļu atvēlēt sociālo problēmu risināšanai. Uzskatām, ka līdz šim nav apzināti visi, kam patiešām tas būtu nepieciešams. Iespējams, pabalstus pamanās saņemt tie, kam tie būtu mazāk nepieciešami. Diemžēl līdz šim Jelgava nav bijusi vieta, kas ir draudzīga invalīdiem un māmiņām, kas savus bērnus vizina ratiņos. Nākotnes rūpes par atbilstošu uzbrauktuvju iekārtošanu būs nākamā mūsu prioritāte. Veselības aprūpē domājam daudz lielāku uzmanību pievērst slimību profilaksei, īpaši akcentējot obligātās ikgadējās veselības stāvokļa pārbaudes.
J.Strods, TB/LNNK
Palielināt sociālās palīdzības bāzi būs iespējams, tikai radot jaunas darba vietas. Tas nozīmē, ka jau tuvākajā laikā jārada vēl labāki apstākļi labvēlīgas uzņēmējdarbības vides attīstībai. Tas ļaus samazināt bezdarba līmeni un palielināt nodokļu ieņēmumus. Piedāvājam izvēlēties prioritārās sociālās grupas, kam būtu nepieciešams saņemt palīdzību, – maznodrošinātās ģimenes ar bērniem, politiski represētās personas, invalīdi un maznodrošinātie pensionāri. Īpašu uzmanību pievērsīsim subsidēto darba vietu radīšanai jauniešiem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Vasarās nodrošināsim vismaz 50 sociālo darba vietu pusaudžiem no maznodrošinātajām ģimenēm. Uzskatām, ka jāturpina Jelgavas izveide par Zemgales veselības aprūpes centru. Pamazām nodrošināsim veselīgu brīvpusdienu programmu pamatskolu audzēkņiem.
Namu apsaimniekošana un komunālo pakalpojumu tarifi
Šajā jomā valda visai liela vienprātība deputātu kandidātu vidū. Vairums iesaka iedzīvotājiem pašiem daudz aktīvāk ķerties pie māju aprūpes. Ko darīt ar jau ierastajiem apsaimniekošanas veidiem? Lasām kandidātu viedokļus.
A.Razminovičs, Tautas partija
Pirmkārt, iestājamies par to, lai radītu reālu konkurenci nekustamā īpašuma tirgū – pašvaldības uzņēmumam SIA “Nekustamā īpašuma pārvalde”. Otrkārt, līdzīgi būtu jārada konkurence atkritumu apsaimniekošanā līdzšinējam monopolistam “KULK”. Tādējādi atkritumu apsaimniekošanas tirgū varētu ienākt jauns konkurents, piemēram, “Zaļais punkts”. Acīmredzot vēl jāizvērtē, vai vispirms bija jābūvē attīrīšanas iekārtas. Mēs uzsvaru būtu likuši uz to, lai pilsētas iedzīvotājiem piegādātu kvalitatīvāku ūdeni.
I.Škutāne, Zemgales partija un SDS
Namu apsaimniekošanas jomā mūsu prioritāte būs palielināt dzīvokļu īpašnieku atbildību par sava īpašuma apsaimniekošanu. Jau tagad viņi var organizēt apsaimniekošanas kooperatīvus un sabiedrības. Vairums dzīvojamo ēku apsaimnieko NĪP, tāpēc tās atbildību par ēku uzturēšanu iespējams noņemt tikai pēc jaunas apsaimniekošanas organizācijas izveides, kas pārņems iepriekšējās darbus. Vēlos uzsvērt, ka mazākas apsaimniekošanas izmaksas būs tad, ja kāds to uzņemsies lielam namu skaitam. Uzskatām, ka jānotiek NĪP reorganizācijai, lai veicinātu konkurenci starp namu apsaimniekotājiem. Piemēram, pilsētas nedzīvojamo telpu apsaimniekošanu varētu nodot pašvaldības aģentūrai “Pilsētsaimniecība”, tā ietaupot aptuveni 40 procentu līdzekļu. Komunālo pakalpojumu tarifus apstiprina regulators, tomēr pašvaldības uzdevums ir sekot līdzi tam, lai tarifā netiktu iekļauti nepamatoti maksājumi.
V.Liepiņš, Darba partija
Piedāvājam daudz plašāk atbalstīt Jelgavā dzīvojamo māju kooperatīvus katrā mikrorajonā vai dzīvojamā kvartālā. Tas ļautu izvairīties no nepamatotiem administratīvajiem izdevumiem. Kooperatīva biedri paši var veikt sētnieka, elektriķa un santehniķa pienākumus. Kapitālā remonta darbi būtu jāuztic konkursa kārtībā izvēlētām organizācijām. Kooperatīvo sabiedrību īpašumā būtu jānodod arī zeme, uz kuras atrodas viņu apsaimniekojamie nami.
A.Egle, Sporta partija
Namu apsaimniekošanai piedāvājam izveidot kooperatīvus katrā namu kvartālā. Uzskatām, ka NĪP jāpārveido par apsaimniekošanas kooperatīvu uzraudzības orgānu, kas sekos pareizam līdzekļu izlietojumam.
J.Laizāns, “Tēvzemes savienība”
Jau tagad iedzīvotājiem ir iespēja izveidot mājas apsaimniekošanas kooperatīvus tur, kur privatizēta vairāk nekā puse dzīvokļu. Uzskatām, ka ar stimulējošiem pasākumiem jāveicina pašu cilvēku iniciatīva uzņemties sava nama apsaimniekošanu. Īpaši būtu jāveicina namu vecāko loma šajā procesā, kā arī jāizvērtē neprivatizēto – pašvaldības īpašumā esošo – dzīvokļu uzturēšana. Noteikumu, ka vispirms bija jāizbūvē attīrīšanas iekārtas, noteica līgums par ES finansējuma saņemšanu.
A.Garančs, LSDSP
Līdzšinējā māju apsaimniekošanas problēma bija saistīta ar nekvalitatīvi veiktiem darbiem. Daudz nopietnāk jāpievēršas apsaimniekošanas sabiedrību veidošanai. Domājam, ka jau tuvāko gadu laikā ievērojami uzlabosies jelgavniekiem piegādātā ūdens kvalitāte. Pieļaujam, ka pēc attīrīšanas iekārtu izbūvēšanas Lielupē ieplūdīs tīrāks ūdens. Jau tuvākajā laikā būs jāievieš korekcijas ūdensvada un kanalizācijas sistēmas rekonstrukcijas projektā.
E.Grigors, “Latvijas ceļš”
Jāveicina apsaimniekošanas sabiedrību izveidošanās, bet NĪP jāpārveido par bezpeļņas uzņēmumu, kas apsaimniekos tikai pašvaldības namīpašumus. Domāju, ka jauno apsaimniekošanas sabiedrību klienti noteikti būtu individuālo dzīvojamo māju īpašnieki.
A.Rāviņš, ZZS
Situācija Jelgavā norāda uz to, ka vairums iedzīvotāju joprojām mazāk uzticas pašu veidotām dzīvojamo ēku apsaimniekošanas sabiedrībām vai kooperatīviem. Mūsu mērķis ir paaugstināt iedzīvotāju līdzatbildību par šo procesu – nama apsaimniekošanu. Pēdējais laiks ķerties pie NĪP reorganizācijas, nodalot dzīvojamo un nedzīvojamo namu apsaimniekošanu. Domājam, ka tas radīs pietiekami lielu konkurenci jau pašreizējā tirgū. Obligāti turpināsim jau iesāktos projektus par dzīvojamo namu siltināšanu, kā arī iekšpagalmu sakārtošanu – iebraucamo ceļu remonts, apgaismojuma sakārtošana un, galvenais, pašu pagalmu infrastruktūras izveidošana. Jau šogad tiks sākts Briselē apstiprinātais dzeramā ūdens attīrīšanas projekts, tāpēc jau no nākamā gada noteikti ūdens kvalitāte uzlabosies. Atkritumu savākšanas jomā turpināsim Zemgales reģiona projekta attīstību, nepaaugstinot šā pakalpojuma tarifus.
M.Bušs, “Jaunais laiks”
Komunālo pakalpojumu sniegšana iedzīvotājiem ir likumā noteikts pašvaldības uzdevums neatkarīgi no tā, kā īpašumā tas atrodas. Līdz šim mājas apsaimniekoja trīs lielākās kompānijas, ieskaitot pašvaldības uzņēmumu. Samazināt siltuma zudumus un līdz ar to arī izmaksas varēs, veicot siltināšanas pasākumus. Mums ir izstrādāts konkrēts šādu pasākumu veikšanas plāns, nepiesaistot vai minimālos apmēros piesaistot pašu iedzīvotāju līdzekļus. Lai nepaaugstinātu siltumenerģijas tarifus, vienlaicīgi jāveic pamatīga apkures sistēmas reorganizācija Jelgavā. Uzskatām, ka būtu jāapsver lokālo katlumāju ierīkošanas nepieciešamība siltuma piegādes konkurences radīšanai. Bez siltuma izmaksu samazināšanas nevarēs pienācīgu līdzekļu daļu atvēlēt namu apsaimniekošanai.
L.Lapinska, “Jaunais centrs”
Pirmkārt, noskaidrosim, kāpēc NĪP apsaimniekotajās mājās ir dažāda attieksme pret parādniekiem – uz ielas tiek izlikti cilvēki ar dažu simtu latu parādu, bet mierīgi dzīvo tūkstošu parādnieki. Tas nozīmē, ka šīs iestādes rokās nevar atstāt lemšanas tiesības par to, kas saucams pie atbildības. Lai tālāk varētu risināt arī sociālā budžeta palielināšanu, dzīvokļi, kam ir lieli parādi, būtu jāpārdod izsolēs, bet iegūtie līdzekļi jāiekļauj budžetā.
S.Stoļarovs, Sporta un veselības partija
Līdz šim neesmu redzējis nevienu mājas apsaimniekošanas projektu, kas piedāvātu lētāku un labāku variantu. Tas nozīmē, ka iedzīvotāji būs jāmudina uz tādu izveidi. Piekrītu A.Rāviņam, ka dzeramā ūdens un kanalizācijas sistēmas tālākā virzība šo jautājumu Jelgavā atrisinās.
M.Narvils, LPP
Pašreizējā namu apsaimniekošanas sistēma sevi ir izsmēlusi, pašreizējie tarifi neļauj to normāli izmantot. Tagad jānāk brīvai uzņēmējdarbības konkurencei, kurā pēc pašvaldības izstrādātiem noteikumiem varēs piedalīties firmas, kas to spēs izdarīt. Noteikumos kā viens no punktiem būs jāiestrādā prasība, lai firma uzņemas visus apsaimniekošanas pasākumus. Tādējādi varētu radīt arī jaunas darba vietas. Konkurence varētu radīt ieinteresētību turpmāk ievēlēt arī aktīvus namu vecākos. Daudz lielāka uzmanība nākotnē būs jāpievērš dzīvojamo māju siltināšanai. Te paveras plašs darbalauks ES finansējuma piesaistīšanai, bet pašvaldībai būs jāpalīdz ar atbilstošu sanācijas plānu izstrādi.
J.Strods, TB/LNNK
Arī mēs piekrītam, ka jau tuvākajā laikā būs jāveicina dzīvojamo māju apsaimniekošanas sabiedrību attīstība. Pašvaldības uzdevums būtu tikai sociālo īres namu apsaimniekošana. Dzeramā ūdens kvalitātes tālākai uzlabošanai turpināsim attīstīt ES finansēto projektu.
