Mūsu pagalmā Pārlielupē ir ap trīsdesmit bērnu vecumā no 7 līdz 15 gadiem. Esam ļoti draudzīgi, protams, ir arī negadījumi, bet reti.
Mūsu pagalmā Pārlielupē ir ap trīsdesmit bērnu vecumā no 7 līdz 15 gadiem. Esam ļoti draudzīgi, protams, ir arī negadījumi, bet reti. Visiem kopā ir ļoti jautri: ziemā vizināmies ar ragaviņām, vasarā ejam peldēties, rudenī palīdzam viens otram pildīt mājasdarbus, bet katru pavasari izdomājam kaut ko jaunu.
Kāds kaimiņš aizbrauca dzīvot uz Rīgu un mūsu rīcībā atstāja savu šķūnīti. Tur iekārtojām savu mājiņu: galds, krēsli, gultas. Šķūnītī rīkojam piknikus. Reizēm savācam naudu un nopērkam ēdienu, bet citreiz katrs atnes, ko var. Piknikam sagatavojam uzvedumus vai kādu interesantu spēli, ko agrāk neesam spēlējuši.
Ja kādam ir dzimšanas diena, tad viņu rausta aiz ausīm tik reižu, cik gadu viņam paliek. Interesanti piedzīvojumi mums gadās bieži. Reiz kāpņu telpā mēģinājām saukt balto rūķīti, bet mūs no turienes izdzina, jo, kad visiem divdesmit cilvēkiem bija jāsaka: «Balto rūķīt, parādies!», sacēlām pārāk lielu troksni.
Kad viena meitene no pagalma saslima, mēs gājām pie viņas ciemos uz slimnīcu.
Tagad, kad ir brīvlaiks, ejam ārā ap divpadsmitiem pa dienu, bet mājās – ap desmitiem vienpadsmitiem vakarā. Kad ir labs laiks, ejam peldēties (vecmāmiņu vai kaimiņu uzraudzībā), mēdzam braukāties ar divriteņiem, skrituļslidām un skūteriem. Dažreiz spēlējam badmintonu, tenisu, futbolu, tautas bumbu, paslēpes u.c. Kad līst lietus, daži iet mājās, bet citi kādā kāpņu telpā spēlē kārtis. Mēs viens pie otra ciemos neejam: dzīvokļos ir pārāk maz vietas, bet pagalmā tās ir pietiekami.
Mūsu vecāki uzticas mums un zina, ka nesastrādāsim nekādas nopietnas muļķības.
