Apvienības «Vienotība» Zemgales saraksta līderi Sarmīti Ēlerti intervē Evita Puriņa un Edgars Kupčs.
Laikraksta «Diena» ilggadējā redaktore, līdz 2007. gadam bijusi Sorosa fonda – Latvija valdes priekšsēdētāja, ir organizācijas «Meierovica biedrība par progresīvām pārmaiņām» dibinātāja un valdes locekle. Vēlēšanās startē no «Vienotībā» ietilpstošās Pilsoniskās savienības, uz Saeimu dodas pirmo reizi.– Sabiedrība «Vienotībai» pārmet, ka premjers Valdis Dombrovskis pensionāriem samazināja pensijas, turklāt liedza viņiem vienlaikus strādāt un saņemt pensijas, ko Satversmes tiesa atcēla. Vai, skatoties atpakaļ, varat teikt, ka tie bija pareizi lēmumi? Nupat, tiekoties ar iedzīvotājiem Elejā, viena pensionāre uz šo jautājumu atbildēja: «Vai tad viņi nesaprot, ka Dombrovskim nebija citas izejas, jo valstij nebija naudas!?» Man nenācās viņu labot, jo, kad Dombrovskis sāka vadīt Latvijas valdību un visi pārējie gudrinieki bija pamukuši, vasarā bija mēneši, kad valsts budžeta deficīts sasniedza 200 miljonus latu, turklāt tas auga. Kā to teicis pats Dombrovskis un arī Einars Repše (finanšu ministrs – red.), viņi līdz pēdējam cerēja, ka pensijas nebūs jāsamazina. Protams, būtu bijis labāk iepriekš to pateikt. – Pat dienu pirms pašvaldību vēlēšanām valdības vadītājs vēl apgalvoja, ka pensijas nebūs jāsamazina. Bet jūs atceraties, kā toreiz sataisīja budžetu? Prezidents no pils aizbrauca uz valdības namu, viņi strādāja visu nakti. Nesen radio BBC Latviju raksturoja kā valsti, kas tās rakstītajā vēsturē piedzīvojusi vissmagāko krīzi un ļoti augstu novērtēja to, ko Dombrovskim izdevās izdarīt tajā laikā. Protams, un es to vienmēr esmu uzskatījusi, ir labāk teikt cilvēkiem arī nepatīkamās lietas, jo cilvēki nav muļķi. Tagad, tiekoties ar iedzīvotājiem, mēs viņiem neko nesolām. – Vai neko nesolīt ir pareizā taktika? «Vienotība» nāk ar sevis pretnostatīšanu Urbanovičam un Šķēlem, bet kāds ir jūsu pozitīvais piedāvājums?Kampaņa mums tiešām ir daudz mazāk redzama nekā citiem. «Vienotībai» ir daudzkārt mazāk naudas nekā dažam citam politiskajam spēlētājam. Domāju, sarunas ar cilvēkiem ir vērtīgākas nekā manipulatīvas un dārgas vēlēšanu kampaņas. Mums ir divas galvenās ziņas. Pirmkārt, Dombrovskim šajā kritiskajā situācijā ir izdevies stabilizēt valsti un panākt izaugsmi. Šajā gadā nu jau septiņus mēnešus aug eksports, aug ražošana. Pirmo reizi pēc astoņu ceturkšņu krituma kopprodukts aug, bezdarbs samazinās! Ja Latvijā būs būtiska kursa maiņa, mēs kritīsim atpakaļ. Otrkārt, šīs vēlēšanas ir lielā izvēle starp Latviju kā NATO un ES valsti, kas manā uzskatā ir vienīgais garants neatkarības ilgtspējīgai pastāvēšanai un Latvijas nenonākšanai atpakaļ Krievijas orbītā. Ja vēlēšanās uzvarēs un valdību sastādīs Urbanovičs, postpadomju telpa dominēs Latvijā. – Daudzi runā par ietekmi, bet kā tā varētu izpausties? Ar ļoti augstu korupciju. Zinām, ka Latvijas korupcijas līmenis nav salīdzināms ar Krievijas, kur šī koruptīvā sistēma strādā, lai noturētu pie varas drošības, bijušās čekas darbiniekus un varas birokrātiju. Otrs, kas ir ne mazāk svarīgi, – Krievijas ārpolitikas doktrīnā ir deklarēts saglabāt ietekmi postpadomju telpā caur krievu valodu. Tāpēc ne velti Maskavas mērs Lužkovs atbrauca uz Latviju un teica: «Drīz viss atgriezīsies normālībā – krievu valoda būs otrā valsts valoda!»– Jūs sacījāt, ka «Vienotībai» un Dombrovskim ir izdevies stabilizēt valsti un panākt ekonomisko izaugsmi. Taču vai laukos cilvēki to jūt? Vai nav tā, ka viņiem ziņa par iekšzemes kopprodukta krituma apstāšanos ir vien abstrakti skaitļi?Izaugsmes procenti nozīmē vairāk darba vietu. Tomēr zināmu laiku prasa, kamēr tas aizveļas līdz katra konkrētā cilvēka ikdienai. Bet ir vēl citas problēmas. Parādās tas, kas bija deviņdesmito gadu sākumā pēc visām reformām, – augsts bezdarbs un ļoti augsts darba roku trūkums. Latvijas izglītības sistēma nespēj sagatavot cilvēkus, kas darba tirgum ir vajadzīgi. Otra, ko laukos dzird atkārtoti, ir tā saucamā garantētā iztikas minimuma (GMI) problēma. Par šo pabalstu nevar prasīt, lai cilvēks kaut ko strādātu, to vienkārši dod. Līdz ar to veidojas cilvēku grupa, kurai, pat ja tā grib, ir grūtības atgriezties sabiedrībā. Milzīga atbildība drīzumā gulsies uz sociālajiem darbiniekiem, jo liela daļa šo cilvēku aiz rokas būs jāvelk atpakaļ sabiedrībā. Otra vieta, kur sabiedrībai jāsaliedējas, ir skola. Skola ir tas ierocis valsts rokās, ar kuru valstij ir pienākums šajā brīdī izlīdzināt un ielikt visiem vienādi labu izglītības pamatu. Tāpēc, ka spējīgs bērns nāk no nabadzīgas ģimenes un līdz skolai nav iemācījies ne lasīt, ne skaitīt, nenozīmē, ka skola var atļaut viņam atpalikt un netikt līdzi. – Vai netiek darīts pretēji, jo daļa mazo skolu ir slēgtas un bērniem liek braukt 15 kilometrus.Mazā skola cita no citas atšķiras. Bijām Jēkabpils novada Dunavā, kur ir maza pamatskola – 40 bērnu kopā ar piecgadniekiem un sešgadniekiem. Viņi ir viena no tām skolām Zemgalē, kura dabūjusi 25 tūkstošus eiro, lai spētu sevi pārveidot par kopienas centru. Tā skola sevi var saglabāt. Ir viena robeža, par ko ļoti atbildīgi jādomā gan pašvaldībām, gan vecākiem. Izglītības mērķis ir bērns, tās mērķis nav uzturēt muižu, skolu, nodrošināt apkuri. Ja skola kļūst maza un skolotājus nav iespējams nodrošināt ar darbu, tad aizplūst skolotāji. Ja skola nespēj dot kvalitatīvu izglītību, tad labāk bērnus vest uz lielu skolu. – Pašreizējā valdība vairākkārt mainījusi noteikumus nodokļu lietās. Arī pašlaik joprojām nav skaidrības, vai saglabāsiet samazinātās PVN likmes. Uzņēmēji pārmet, ka trūkst stabilitātes šajā jomā.Daudzās nodokļu izmaiņas rāda, cik drudžains bijis šis laiks. Valstij ir jāspēj kompensēt cenas tiem, kam to patiešām vajag, nevis visiem. Presi un grāmatas nevar mērķtiecīgi dotēt kā, piemēram, zāles. Es uzskatu, ka oriģinālliteratūrai un presei samazinātā PVN likme jāatstāj vai jāatrod citi veidi, kā to kompensēt. Piemēram, oriģinālliteratūrai to 70 vai 90 santīmu kāpumu būtu iespējams kompensēt caur valsts kultūrkapitāla fondu. – Taču skaidrības joprojām nav! Skaidrs ir tas, ka Latvijai nākamgad jāiekļaujas sešu procentu budžeta deficītā, jo vairāk mums neaizdod. Tas nozīmē, ka joprojām tērēsim vairāk nekā nopelnīsim. Lai iekļautos šajā nosacījumā, pirmkārt jāzina prognozes. Tāpēc nav gluži nepareizi tas, ko politiķi runā, ka jāsagaida trešā ceturkšņa budžeta rezultāti. Pašlaik tiek cilāti vairāki klucīši, par to, kā tie saliksies, līdz 2. oktobrim būs lielāka skaidrība. Šie klucīši ir jautājums par PVN, tā izlīdzināšanu vai celšanu, par īpašuma nodokļa palielināšanu un to, cik iespējams samazināt izdevumus, likvidējot valsts funkciju dublēšanos. Arī valsts pārvaldei vēl būs jābūt samazinājumam. Funkcijās tiešām ir ko mazināt.– Šķēlem ir lozungs, ka pietiek atrisināt desmit procentu ēnas ekonomikas, lai valstij nebūtu finanšu problēmu. Tas varbūt ir populisms, taču ko iesākt ar ēnu ekonomiku? Dažus mehānismus valdība nupat jau pieņēma. Viens no tiem ir dot priekšroku tā saucamajiem baltajiem uzņēmumiem, kas maksā nodokļus, kā arī iepirkumos prasīt, lai firmā algas būtu atbilstošas tās nozares vidējiem rādītājiem. Otrs ir tas, ko atkal un atkal dzird no uzņēmējiem, ka VID vienkārši sarežģī strādāšanu, nevis panāk to, ka sods par nodokļu nemaksāšanu tiešām ir neizbēgams. Valstij jāspēj parādīt, ka tā ir sakārtota un caurspīdīga, ka tas nav haoss, kur pazūd nodokļu nauda. Vēl viena pilnīgi nemateriāla lieta ir kopienas apziņa. Latvijā 87 procenti jūtas atbildīgi par ģimeni un tuvākajiem radiem, bet tikai pieci procenti jūtas atbildīgi par visiem Latvijas iedzīvotājiem. Tas rāda, ka nācijas identitāte ir ļoti vāja. Reizēm paliek sajūta, ka katra grupa ir par sevi, cīnās par savām interesēm, jo, ja necīnīsies, to, kas tev pienākas, paņems kāds cits. Šajā situācijā to ļoti lielā mērā ierādījuši politiķi, tomēr tas parāda arī nācijas ļoti zemo pašapziņas līmeni. Lai cik dažādi viedokļi mums ir, tomēr mēs visi piederam vienai kopienai, mums kopā jāpāriet gan puķu pļavai, gan mīnu laukam. – Kas ir tie, kas veido šo kopienu? Jūs kādā intervijā esat runājusi par «krievu tautības latviešiem», proti, tiem cittautiešiem, kas ir integrējušies un vēlas iesaistīties sabiedrības procesos. Taču «Vienotības» sarakstā neredzam šos lojālos nelatviešus!Ir Loskutovs. Bet mums viņu ir nepietiekami. Lai panāktu, ka viņu ir vairāk, nepieciešams laiks. Es jutu laika trūkumu. Bet ir vēl viena problēma. Deviņdesmitajos gados bija konkrēta integrācijas programma, kam tika veltīti līdzekļi. ANO finansētā latviešu valodas programma. 400 tūkstoši nokārtoja valsts valodas atestāciju. Piemērs ir konsekventā skolu mācībvalodas pāreja uz citu proporciju, pašlaik 60:40. Tas deva rezultātu. Deviņdesmito gadu sākumā vairāk nekā 50 procentu krievu nemācēja latviešu valodu, tagad tādu ir zem 20.Tagad šīs politikas nav nemaz. Nav arī īsi formulējams mērķis, par ko sabiedrībai jāvienojas. Proti – nacionāla valsts, latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda, latviska kultūrtelpa un nācija, kurā var iekļauties katrs, kas ir pilsonis, zina latviešu valodu un jūtas piederīgs Latvijai. Deviņdesmito gadu sākumā bija cerība, ka pilsonība ir tas instruments, caur kuru integrējas. Nē, tā nav, jo Krievijas apzinātais informācijas un kultūras darbs dara savu. Tas pats notiek Ukrainā, Moldovā. Mēs tam liekam diezgan maz pretī. Integrācijas atslābums rada Latvijā sajūtu par divkopienu valsti. – Tikai sajūtu?Sajūtu, jo pēc būtības tas nedrīkst atbilst patiesībai. Ja tādā mazā valstī dzīvo divas kopienas, tas rada neuzticību, apgrūtina kooperēšanos un demokrātijas funkcionēšanu, jo tā var pastāvēt tikai un vienīgi nacionālās valstīs. Nācija ir līme, tā iedomātā kopiena, kas cilvēkus satur kopā, un uz tā pamata rodas demokrātija, kad cilvēki strīdas un sadarbojas. Latvijai jābūt nacionāli demokrātiskai. – Oranžās lentītes un Krievijas karodziņus redzam arvien vairāk. Nesen «Par labu Latviju» kopā ar «Saskaņas centru» nobalsoja pret latviešu valodu elektroniskajos medijos. Ir vajadzīgas izmaiņas valodu regulējumā, piemēram, ka neviens cilvēks nedrīkst tikt diskriminēts tāpēc, ka viņš zina tikai valsts valodu. Latvijā bīstama ir divvalodība. – Vai nebūs tā, ka pēc vēlēšanām PLL saies kopā ar ZZS vai «Saskaņas centru», bet «Vienotība» atkal sēdēs opozīcijā un tauta būs neapmierināta?«Saskaņas centrs» jau sadarbojas ar Šleseru Rīgas Domē. Tā ka tā ir loģiska koalīcija. Ja apskata PLL valdes sastāvu, tad šāda koalīcija liekas pavisam loģiska. «Zemnieki», kā mēs zinām no viņu vēstures, vienmēr būs ar tiem, kas ir pie varas. Tādēļ iespēja, ka pēc vēlēšanām var izveidoties Urbanoviča vadīta koalīcija, pastāv. Tādēļ es ļoti lūdzu pirms vēlēšanām padomāt katru cilvēku, kurš atbildīgi domā par Latviju, savu un bērnu nākotni. Pilnu interviju lasiet www.zz.lv
