Ja būtu realizējusies kaut neliela daļa no daudzajos projektos piedāvātajām idejām Sv.Trīsvienības baznīcas torņa atdzīvināšanai, jaunās telpās un augstu virs pilsētas viens otram «jā» vārdu teiktu jaunlaulātie, pilsētai būtu jauna izstāžu zāle.
Ja būtu realizējusies kaut neliela daļa no daudzajos projektos piedāvātajām idejām Sv.Trīsvienības baznīcas torņa atdzīvināšanai, jaunās telpās un augstu virs pilsētas viens otram «jā» vārdu teiktu jaunlaulātie, pilsētai būtu jauna izstāžu zāle, klubs un kafejnīca; suvenīru veikaliņš… Lai tornis pārtaptu atbilstoši visnotaļ labajām iecerēm, savu artavu devuši tūkstošiem Jelgavas (un ne tikai ) iedzīvotāju, arī daudzas firmas ziedojušas naudu torņa atjaunošanai.
Šodien tornis ir aizmirsts. Par to atgādina tikai Jelgavas Kultūras centra rīkotās finansiāli neveiksmīgās akcijas «Mēs – tornim». Kaut arī vairākkārt atzīts, ka pašreizējā stāvoklī tornis ir bīstams apmeklētājiem, ieeja tornī ir atvērta jebkuram, arī bērniem, kas, kāpelējot pa tumšajiem starpstāviem, var nogāzties no trīs, četru, piecu vai sešu stāvu augstuma, sevi sakropļot vai pat zaudēt dzīvību. Vai tiešām jānotiek nelaimei, lai sāktu meklēt atbildīgās amatpersonas, kuru pienākumos ir nepieļaut cilvēku iekļūšanu tornī? Tas taču neprasa lielus līdzekļus!
«Ziņu» ceļojums no vienas amatpersonas pie otras, lai noskaidrotu, kam tad īsti tornis pieder, izvērtās garu garais, un rezultāts būtu komisks, ja vien runa nebūtu par cilvēku dzīvībām, kuras apdraud ierēdņu nolaidība, bezatbildība un tumsonība.
Jelgavas Domē tās visai sarežģītajā administratīvajā aparātā vietu radusi arī Nekustamo īpašumu nodaļa. Interesējoties, kam pieder tornis, «Ziņas» saņēma viennozīmīgu nodaļas darbinieces A.Iļjinas skaidrojumu: – Tornis ir baznīcas īpašums, un Domes īpašumā nekad nav bijis.
Ja jau baznīcas īpašums, tad noteiktajā kārtībā tam jābūt reģistrētam Zemesgrāmatā. Taču… tur tornis reģistrēts nav. Evaņģēliski luteriskās baznīcas konsistorijā Rīgā neko par Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcas torni arī nezināja teikt.
Nelielu skaidrību torņa piederības lietā «Ziņas» ieguva, sazinoties ar evaņģēliski luteriskās baznīcas prāvestu Tāli Rēdmani. Baznīca tik tiešām savulaik ir pieteikusi tiesības uz torni, bet, tā kā arhīvā pagaidām nav atrasti īpašumtiesības apliecinoši dokumenti, baznīcas īpašumā tornis nav nonācis. Gluži nesen torni kā «dāvanu» baznīcai piedāvājusi Jelgavas Dome… Kā dāvanu tāpēc, ka «pieņemšanas – nodošanas» dokuments paredzēja: līdz ar torni baznīca savā «īpašumā» pārņem arī Domes parādus.
Kā tad tā? Kā var kādam nodot to, kas pašam nepieder un turklāt ar parādiem?
Bet parāda tapšanas vēsture ir šāda. 1994. gada 4. septembrī Jelgavas pilsētas Dome pārņēma savā īpašumā no Latvijas Lauksaimniecības universitātes Sv.Trīsvienības baznīcas torni ar bilances vērtību Ls 2877,70. Ar 1994. gada 12. oktobra Domes priekšsēdētāja rīkojumu nr.150-r baznīcas tornis nodots pašvaldības uzņēmuma «3. namu pārvalde» valdījumā. 1998. gada 7. oktobrī Jelgavas Dome pieņēma lēmumu nr.11/11 «Par līdzekļu piešķiršanu Svētās Trīsvienības torņa restaurēšanai». Ar šo lēmumu torņa restaurēšanai tika piešķirti Ls 40 000 (no degvielas uzpildes stacijas celtniecības izsolē iegūtiem līdzekļiem). Turklāt šie līdzekļi atvēlēti bez celtniecības darbu izmaksu kopējās tāmes.
Vēl torņa atjaunošanas darbu apmaksai saskaņā ar 1994. gada 4. februāra TDP valdes lēmumu nr.27 tika piešķirti Ls 6450 no iemaksām par reklāmas izvietošanu pilsētā un ziedojumiem.
1994. gada decembrī Dome noslēdza līgumu ar SIA «Atvars» par torņa atjaunošanas tehniskās dokumentācijas izstrādi stadijā «Projekts» par Ls 4302. Projekta dokumentācija 1995. gada 29. maijā saskaņota ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju. Par tehniskās dokumentācijas izstrādi faktiski samaksāts Ls 4000.
Izsludinātā konkursa otrajā kārtā 1995. gada 13. maijā tiesības uz torņa atjaunošanas darbu veikšanu ieguva SIA firma «Jelgavas celtnieku apvienība». Ar šo firmu Jelgavas pilsētas Dome noslēdza trīs kapitālās celtniecības līgumus par baznīcas torņa rekonstrukciju par kopējo summu
Ls 42 234 ar pēdējo celtniecības darbu nodošanas termiņu 1996. gada septembris.
SIA «Jelgavas celtnieku apvienība» līgumā paredzētos torņa restaurācijas darbus veica pilnā apjomā un paredzētajā termiņā. Tā kā torņa restaurācijas darbi ar Jelgavas Domes ekonomiski analfabētisku lēmumu tika uzsākti bez pabeigtas un apstiprinātas tehniskās dokumentācijas, kā arī bez objekta kopējās izmaksu tāmes, izdalītie Ls 46 450 (ieskaitot projekta izmaksas) jau 1995. gadā tika pilnīgi apgūti, bet torņa restaurācija netika pabeigta un pārtraukta.
Ar Jelgavas Domes vadības mutisku atļauju restaurācijas darbi objektā tika turpināti bez līguma noslēgšanas, solot, ka samaksāts tiks vēlāk. Dome par paveikto darbu ar firmu tomēr nenorēķinājās, un 1997. gada 5. novembrī SIA «Jelgavas celtnieku apvienība» iesniedza Jelgavas Domei pretenziju par Ls 59 526 zaudējumu atlīdzību, vienlaicīgi brīdinot Domes vadību par nomātā, stacionārā torņa celtņa iespējamo demontāžu. Jelgavas Dome šo pretenziju ar savu 1997. gada 13. novembra lēmumu noraidīja, jo firma torņa restaurācijas darbus turpinājusi bez līguma (kāda nekaunība!). Pilsētas Dome uz pretenziju rakstiski neatbildēja.
1998. gada 18. martā, piedaloties Jelgavas Domes būvniecības galvenajam speciālistam M.Daugaviņam, SIA «Jelgavas celtnieku apvienība» priekšsēdētājam V.Liepiņam, Domes Revīzijas komisijas loceklim A.Hartmanim, Valsts kontroles vecākajam valsts revidentam G.Dreijeram un valsts revidentam L.Snarskim Jelgavā, Trīsvienības baznīcas torņa būvprojekta ietvaros notika torņa būvdarbu veikšanas vizuālā pārbaude. Tajā tika konstatēts, ka torņa restaurācijas darbi pārtraukti. Atjaunoti astoņi stāvu pārsegumi, izbūvētas nenorobežotas dzelzsbetona stāvu kāpnes (no drošības viedokļa – bīstamā stāvoklī), ierīkota lifta niša, veikti citi sienu un torņa nostiprināšanas darbi saskaņā ar apstiprināto dokumentāciju. Konstatēts arī, ka objekts nav iekonservēts, jo tornim nav pat pagaidu jumta. Veiktie darbi torņa iekšpusē un pats tornis pilnīgi pakļauts ūdens un sala erozijai. Objekts netiek apsargāts. Valsts kontroles atzinums: «Domes nepareizās rīcības rezultātā tika nelietderīgi izlietoti budžeta līdzekļi – Ls 42 450. Nepabeigtais objekts ir pilnīgi neapsargāts un bīstams no drošības viedokļa».
Valsts zemes dienestā «Ziņām» tika apliecināts, ka gan tornis, gan zeme zem tā pieder Jelgavas Domei. Nekustamo īpašumu pārvaldes direktora vietnieks J.Vidžis «Ziņām» skaidroja, ka tūlīt pēc torņa nodošanas 3. namu pārvaldes valdījumā tornis «nodots atpakaļ» Domei. Savukārt Domes nekustamo īpašumu nodaļa pretēji tam, kā ir rakstīts Domes papīros, apgalvo, ka tornis nav pašvaldības īpašums. Tikai jājautā – kam gan vajadzīga šāda nodaļa, ja tā nepārzina savus nekustamos īpašumus, ja tai nav pat pašvaldības nekustamo īpašumu uzskaites? Turklāt pat akls kurmis spētu saskatīt, ka Nekustamo īpašumu nodaļa un Nekustamo īpašumu pārvalde ir kā divi vienas pēdas īkšķi. Un šādi nodokļu maksātāju nauda tiek izšķērdēta apstākļos, kad finansiālā situācija pašvaldībā ir vairāk nekā traģiska. Negribētos domāt, ka nodaļa tiek uzturēta, lai varētu organizēt mahinācijas ar dzīvojamo fondu.
Vēl dīvainākas pārvērtības ir notikušas ar jelgavnieku un daudzo firmu ziedoto naudu torņa atjaunošanai. Kad «Ziņas» vēlējās noskaidrot, cik juridisko un privātpersonu ziedojušas torņa atjaunošanai un kāda ir kopējā ziedojumu summa, Domes galvenā grāmatvede ieteica vērsties pie Finansu nodaļas vadītājas V.Braunas, kas sniedza lakonisku atbildi: – Nekas nav ziedots!… Bet kur tad daudzajās akcijās ziedotā nauda ir palikusi?! Kur kastīšu, uz kurām bija rakstīts «Tornim», saturs?
Domes Kultūras centra organizētās šā gada akcijas «Mēs – tornim» laikā saziedotā summa, kā to apgalvo centra direktors M.Buškevics, esot apaļa. Nulle. Visa nauda, kas ieņemta no ieejas biļetēm, iztērēta, lai segtu izdevumus par mūzikas aparatūru. Īsti gan nav skaidrs, cik ieejas biļešu ir bijis. M.Buškevics apgalvo, ka tās iegādājušies «aptuveni» 400 koncerta apmeklētāju, pārējie bijuši «dalībnieki». Savukārt Kultūras centra dalībniece vēl pirms nedēļas «Ziņām» apgalvoja, ka «Torni» šogad apmeklējuši «gandrīz 750 interesentu». Kurš no viņiem melo?
Vēl «apmēram» 75 latu, kā to apgalvo M. Buškevics, ieņemti par pārdotajām tirdzniecības atļaujām. Bet tie, pēc Kultūras centra direktora domām, diez vai nonākšot līdz tornim. Bet vajadzētu gan. Par šo summu deputāti un Domes administrācijas darbinieki varētu organizēt sev talku, lai aizvāktu cilvēku izkārnījumu kalnus un smirdošās lupatas, kas pašlaik rotā torņa iekšpusi, kā arī aiznaglotu ieeju tornī, kas jebkurā brīdī var paņemt kāda cilvēka dzīvību.
