Ne videonovērošana pilsētas ielās, ne policijas pēkšņās metāla uzpircēju pārbaudes nav mazinājušas zagļu apetīti uz krāsainajiem un melnajiem metāliem. Policijai trūkst radikālu ideju, ko vajadzētu darīt lietas labā. Tā iesaka pašiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem būt vērīgākiem un piesardzīgākiem. Par labu paraugu tiek minēts uzņēmums «Lattlelecom», kas, ieguldot ievērojamus līdzekļus, nesen pieslēdzis signalizācijai sakaru komunikācijas.
Vircavas un Lielplatones pagastos nozagti traktora un kravas automašīnas dzinēju radiatori, Elejas pagastā pie Meitenes stacijas – 12,5 metrus gara dzelzceļa sliede, Sesavas pagastā, uzlaužot kādu saimniecības ēku, nozagti kapara vadi, no Sv.Trīsvienības baznīcas torņa nolauzts un aiznests kapara notekcaurules gabals, no Ausekļa ielas trotuāra vietām izlasītas portugāļu mākslas studentu iedzītās, pilsētas viduslaiku valni iezīmējošās tērauda naglas, aiznesti metāla vārti – tādi ir pēdējā laika zagļu melnie darbi. Jelgavas Kārtības policijas priekšnieks Romans Dikovs teic, ka svarīgi būtu kontrolēt metāla uzpircējus, ko policija arī darot. Tomēr uzpircēju vēlme nopelnīt pēc iespējas vairāk dažkārt tiem liekot skatīties caur pirkstiem uz viena vai otra pienesuma izcelsmi. Jelgavas Kriminālpolicijas priekšnieka vietniece Iluta Grīnberga teic, ka ne vienmēr zagļi savu guvumu nodod vietējiem uzpircējiem. Piemēram, februārī aizturētā, lielākoties agrāk sodīto jauniešu grupa, kas no decembra līdz februārim veikusi vismaz vienpadsmit krāsaino metālu zādzības, policijai pēdas jaucot, savu «preci» nodeva Rīgā. Iespējams, tas būtu turpinājies vēl ilgāku laiku, taču viņi iekrituši, pateicoties uzņēmuma «Lattelecom» jaunieviestajai komunikāciju aku un kabeļu signalizācijas sistēmai. Agrāk policija par zādzības faktu parasti uzzināja nākamajā dienā, kad atklājās traucējumi sakaru sistēmā un zagļi jau bija gabalā, bet, iedarbojoties signalizācijai, ļaundari tiek fiksēti tūlīt. Parasti tas notiek naktī. «Lattelecom» preses sekretāre Līga Bite piebilst, ka uzņēmums arī sācis prēmēt zagļu uzrādītājus. Godalgoti jau četri modri cilvēki, kuriem pateicoties noziegums vai tā mēģinājums ticis atklāts. Vienaldzība atraisa netīras rokas Pērn Jelgavas pilsētā un novadā, Ozolnieku novadā ik mēnesi tika reģistrēti vidēji 13 metāla zādzības gadījumi. Šā gada pirmajos trīs mēnešos šis skaitlis nokrities uz deviņi. Taču, kā atzīst R.Dikovs, ziemā tādi noziegumi parasti notiek retāk. Tādēļ pēc šīs statistikas nevarot spriest, ka to aktualitāte būtu mazinājusies. Kilograms čuguna vai tērauda patlaban pieņemšanas punktā tiek pieņemts par 17 santīmiem, krāsainais metāls – par trim četriem latiem. Lietpratēji spriež, ka cenas, salīdzinot ar krīzes laiku, ir pakāpušās, taču metāllūžņu nodošanas apjomus tas nav palielinājis. No pilsētas diennakts videonovērošanas, ko kopš februāra veic Pašvaldības operatīvās informācijas centrs, metālu zagļu apkarošanā pagaidām labuma neesot. Videokameras nav palīdzējušas savlaicīgi pamanīt un pēc tam atpazīt zagli, kurš ziemā nolauza kapara notekcauruli Sv.Trīsvienības baznīcas tornim. I.Grīnberga piebilst, ka policijas darbā svarīgi, lai paši iedzīvotāji nebūtu vienaldzīgi un savlaicīgi ziņotu par zādzībām, kas tiek gatavotas vai jau notiek. Par Ausekļa ielā nozagtajām dzelzs naglām, kas iezīmēja viduslaiku Jelgavas robežu, policiju neviens nebija informējis.
