Dabas draugi satraukušies, ka lielā sērsna, kas izveidojusies virs sniega segas, apdraud daudzus meža dzīvniekus. Savukārt Jelgavas virsmežniecības medību uzraudzības inženieris Andrejs Bondars atzīst, ka mūsu pusē situācija vēl nav kritiska.
Dabas draugi satraukušies, ka lielā sērsna, kas izveidojusies virs sniega segas, apdraud daudzus meža dzīvniekus. Savukārt Jelgavas virsmežniecības medību uzraudzības inženieris Andrejs Bondars atzīst, ka mūsu pusē situācija vēl nav kritiska.
Latvijas Mednieku asociācijas izpilddirektors Juris Rankevics aģentūrai LETA atzīst, ka tādu sērsnas kārtu kā pēdējā nedēļā savā dzīvē neatceroties pieredzējis, jo pat mežacūkām vēders esot «notrīts līdz ādai», nerunājot nemaz par stirnām, kurām šādos laika apstākļos mežā pārvietoties ir ļoti grūti. Viņš apelē pie mednieku sirdsapziņas un lūdz dzīvniekiem grūtajās dienās nedoties medībās, ļaujot zvēriem netraucēti atpūsties.
Stirnām, briežiem, mežacūkām laika apstākļi, kad virs sniega segas izveidojusies ledus kārta, ir ļoti nelabvēlīgi, jo sērsna neiztur viņu svaru, bet, to salaužot, dzīvnieki savaino kājas. Bieza sērsnas kārta rada priekšrocības vilkiem un lapsām, kas var pārvietoties, neielaužot virs sniega izveidojušos ledus kārtu. Turklāt, ja turpināsies liels sals, stirnām un briežiem būs grūti izkārpīties cauri sniegam.
Šie dzīvnieki guļ uz kailas zemes, bet, aizmiegot sniegā, var saslimt ar plaušu karsoni un iet bojā. Tāpēc vienīgā iespēja atrast piemērotu vietu guļai ir zem lielu egļu zariem, kur nav sakrājies sniegs.
Jelgavas virsmežniecības medību uzraudzības inženieris A.Bondars stāsta, ka vissarežģītākā situācija bijusi 27. decembrī, kad uz sniega segas, kuras biezums bija 15 centimetru, izveidojās piecus sešus milimetrus bieza ledus kārta. Tomēr tāda situācija mūsu apkārtnē bija tikai dažviet, jo citur ledus biezums sasniedza divus milimetrus, bet citviet sniegs bija čagans. «Lai gan pēc tam vēl uzsniga sniegs un pieturas samērā liels sals, situācija nav kritiska,» skaidro speciālists. Stirnas meža vietās, kur aug mētrājs, var izkārpīties līdz zemei, arī mežacūkām briesmas vēl nedraud.
A.Bondars uzskata, ka lielajiem zīdītājiem – aļņiem un briežiem – šādi laika apstākļi nav bīstami. Aļņu medību termiņš noslēdzās jau 30. novembrī, bet briežu – 31. decembrī. Turpinās to saudzēšanas laiks, pašlaik atļautas ir vienīgi mežacūku un bebru medības. Turklāt mednieki dzīvniekus piebaro ar slotiņām un sienu. Neesot jāuztraucas arī par plēsēju aktivitātes palielināšanos, jo pašlaik sniegs esot tāds, kurā grimst vidēja izmēra suns un arī lapsa.
Lauku iedzīvotāju mājas un dārzus apmeklē irbes, bet par to piebarošanu medību speciālists izsakās kritiski. Tā esot lutināšana, tāpēc nav nepieciešama, jo daba pati regulē procesus tā, lai izdzīvotu stiprākais. Mājas barotavās piebarot būtu vēlams tikai sīkos putnus, piemēram, zīlītes, kas labprāt pamielotos ar kādu speķa gabalu.
