Kadri no 1001. studiju nakts sacensības, Jelgavas pils aula ar svinīgo augstskolas diploma saņemšanas brīdi, kur dekāns Alfons Grīnfelds spiež roku absolventiem, jauni mežkopji, kas ar lielu pašapziņu un atbildību runā par savu izvēlēto profesiju – tas viss ir 1978. gada Latvijas Televīzijas filmā “Ceļā uz savu mežu”, kas bija par pamatu pagājušajā nedēļā Jelgavā pirmizrādi piedzīvojušajā 46 minūšu filmā “Mežinieki”, kas uzņemta ar akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” finansējumu. Taču ideja, ka tāda filma varētu tapt, sāka attīstīties pirms pāris gadiem LLU Meža fakultātes mežsaimniecības specialitātes 1980. gada absolventu salidojumā.
Kurss, kas nezaudē kontaktus
“Tādu kursu kā mūsējais, kas jau 39 gadus ik vasaru tiekas salidojumos, nav daudz. Šķiet, tā ir izmirstoša tradīcija. Tieši salidojumā es, kam nav nekādu zināšanu kino jomā, nācu klajā ar ideju, ka vajadzētu izveidot filmu par mūsu kursu. Kā tiem, kas bija filmas “Ceļā uz savu mežu” varoņi, iet pēc četrdesmit gadiem,” ar vieglu ironiju par šo projektu stāsta tā rosinātājs agrākais jelgavnieks Juris Pudelis. Viņš paskaidro, ka 1978. gadā ar Latvijas PSR Meža ministrijas pasūtījumu Latvijas Televīzijā uzņemtā filma galvenokārt bija domāta jauniešiem, kas savā profesionālajā izvēlē varētu izšķirties par labu mežkopja profesijai. J.Pudelis piebilst, ka tā laika filmas tapšanā ir maķenīt arī subjektīvs moments. “Ceļā uz savu mežu” kadros ir redzams arī toreizējā meža ministra dēls. Taču daudzkārt tur redzami arī 1980. gada absolventi, no kuriem seši ir galvenie “Mežinieku” varoņi. Turklāt divi no tiem – Andra un Kārlis Blūmi – ir ne tikai kursabiedri, bet arī laulāts pāris, kas apprecējās 4. kursā.
Ne vienmēr piepildās padsmitnieka domas
“Man nevienu minūti nebija domas, ka es šeit ierados vīra meklējumos,” atceroties savu stāšanos Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Meža fakultātē 1975. gadā, stāsta Andra Blūma. Tomēr tieši pirms iestājeksāmeniem viņa liktenīgi saskatījās ar tādu pašu reflektantu, un simpātiju rezultātā radās studentu ģimene. Andra atceras, ka Kārlis ar kuplajiem un sprogainajiem matiem viņai licies līdzīgs padomju laiku varonei amerikāņu miera cīnītājai Andželai Dēvisai. Profesionālajā ziņā meitenes mērķis, izvēloties studijas Jelgavā, bija apgūt parku ainavu arhitektūru. Tolaik latviešu studentiem lielākā apjomā to bija iespējams apgūt krievu valodā Maskavā vai Ļeņingradā, taču viņa uz Krieviju nav devusies un samierinājusies ar to, ko var izstudēt Meža fakultātē Jelgavā. Tiesa, pēc augstskolas pabeigšanas ainavu arhitektūra tomēr nav bijusi viņas darbības sfērā. “Ne mirkli gan neesmu nožēlojusi, ka studēju mežkopību un būšanu mežā,” teic Andra. Vai mežkopja profesija sekmē arī saticību un ilgtspējību ģimenē? “Mežkopja profesija nosaka to, kur mēs dzīvojam. Ja vienam gribas dzīvot pilsētā bulvārī, bet otram – mežā, tad saticība ir apgrūtināta,” tā A.Blūma.
Blūmu ģimene dzīvo Kurzemes mežos, kur attālums līdz tuvākajai autobusu pieturai ir 15 kilometri. Mežkopja profesiju gan nav izvēlējušies neviens no viņu bērniem, kas, kā paši saka, ir “mežā auguši”.
Mīlestība vieno, bet studēt nepalīdz
Eksperts mežsaimniecības jautājumos Kārlis Blūms, kas strādā zviedru uzņēmumā, kurš darbojas Latvijā, šaubās, vai mīlestība sekmē studijas augstskolā. “Vairākus mācību kursus es palaidu gar ausīm, jo man bija tikai viens interešu objekts,” atceras Kārlis. Pabeidzis vidusskolu, viņš esot svārstījies starp savām izvēlēm – bijusi arī vēlme studēt Latvijas Universitātes Svešvalodu fakultātē vācu valodu. Interesi par valodām mantojis vecākais dēls.
Pirms filmas “Mežinieki” pirmizrādes 1980. gada absolventus uzrunāja fakultātes dekāns Linards Sisenis. Viņš stāstīja, kā fakultāte dzīvo mūsdienās, kad atšķirībā no pagājušā gadsimta 70. un 80. gadiem studentu trūkuma dēļ mežkopjos tiek pieņemts katrs, kas izvēlas šo studiju virzienu.
Filma “Mežinieki” skatītājiem būs pieejama LLU Meža fakultātes un akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” mājaslapā. Tās producente ir Ruta Dundure un režisore Inese Supe.
Mežs pilsētā
Piedāvājot atraktīvi iepazīt meža nozares aktualitātes, Pasta salā nedēļas nogalē notika pasākums “Mežs ienāk Jelgavā”. Tā mērķis ir izglītot sabiedrību par Latvijas mežu apsaimniekošanu un koksnes plašo izmantošanas spektru, atraktīvi parādot šo daudzveidību, ražojot produktus ar augstu pievienoto vērtību. Šogad īpaša uzmanība bija pievērsta koka dzīvei ārpus meža, tādēļ visas aktivitātes tematiski vieno moto “Koks ir vairāk!”.
