VID Zemgales reģionālās iestādes Konsultatīvās padomes sēdē apliecināja, ka Valsts meža dienests vēlas, lai visos līmeņos tiktu izprasta ar mežizstrādi un kokapstrādi saistīto problēmu būtība un neatbilstības pakāpeniski tiktu risinātas.
Valsts ieņēmumu dienesta Zemgales reģionālās iestādes Konsultatīvās padomes sēdē apliecināja, ka Valsts meža dienests vēlas, lai visos līmeņos tiktu izprasta ar mežizstrādi un kokapstrādi saistīto problēmu būtība un neatbilstības pakāpeniski tiktu risinātas, tā ierobežojot nelegālo uzņēmējdarbību šajās jomās.
Zemkopības ministrijas Valsts meža dienesta ģenerāldirektors Otto Žvagiņš uzskata, ka legālās uzņēmējdarbības daļas palielināšanai mežizstrādē un kokapstrādē nepieciešamas gan bargākas sankcijas, gan atbalsts godīgajiem uzņēmējiem. Proti, pārskatot nodokļa likmi, noteikti jādomā arī par attaisnoto izdevumu vai neapliekamā minimuma palielināšanu iedzīvotāju ienākuma nodoklim. Tas nodokļu maksātāju noskaņotu pozitīvi pret valsts nodokļu sistēmu.
VID Zemgales reģionālās iestādes apkopotie dati par kokmateriālu importu, pēc meža dienesta speciālistu vērtējuma, liecina par ciešākas sadarbības nepieciešamību. Visticamāk, valstī pārsvarā tiek ievesti baļķi, taču to cena ievērojami pārsniedz pat dēļu cenu. Konstatējamas arī citas neatbilstības. Viens no veidiem, kā mazināt un veicināt nelegālas uzņēmējdarbības kontroli šajā jomā, ir veidot efektīvāku sadarbību ar VID. Proti, sadarbībā ar muitu varētu izveidot tā saucamos koridorus – ievestajai kokrūpniecības produkcijai noteikt cenu amplitūdu. Ja ievestās produkcijas vērtība iziet ārpus šīm robežām, tas ir pamats uz robežas veikt padziļinātu pārbaudi. Daudzi nozares uzņēmumi būtu gatavi sadarboties, atklājot procesa vājās vietas, lai veicinātu nelegālo kokmateriālu tirgotāju izskaušanu un mazinātu negodīgo konkurenci.
Sadarbībā ar VID pagājušajā gadā mežu dienests veicis izlases veida pārbaudes par kokmateriālu uzskaites dokumentiem Kurzemē un Gulbenes rajonā. Tajās atklātie pārkāpumi (pusei zāģētavu vispār nav koksnes uzskaites, bet pārējās tā ir nepilnīga) kārtējo reizi apliecina, ka nepieciešama aktīva rīcība. Darbība izvēršama divos virzienos – izveidojama koksnes kustības uzskaite valstī un piemērojamas stingrākas sankcijas, konstatējot pārkāpumus. Pašlaik atšķirībā no padomju laikiem koksnes uzskaite netiek prasīta, bet sodu sankcijas ir tādas, ka būtiski neietekmē vainīgo darbību. Uzskaite ļautu būtiski samazināt nelegālu kokmateriālu pārdošanu bez izcelsmes dokumentiem.
Mežu dienests aicina atbalstīt tālākai virzīšanai Meža konsultatīvās padomes akceptēto likumu par apaļo kokmateriālu uzskaiti. Likums bijis sagatavots jau pašreizējās valdības pirmajā darba dienā, bet joprojām nav pieņemts. Tā pieņemšana mežu dienestam sadarbībā ar VID ļautu veikt faktiski izcirstā apjoma izlases veida pārbaudes dabā, koksnes pārvadājumu kontroli, atsavināto kokmateriālu realizēšanu, kā arī veikt kopīgas kokmateriālu faktiskā un uzskaitītā apjoma pārbaudes kokmateriālu uzglabāšanas un pārstrādes vietās.
Mežu dienests ierosina mainīt pašreizējo kārtību un sadarbībā ar VID izstrādāt priekšlikumus par izmaiņām normatīvajos aktos, paredzot iedzīvotāju ienākumu nodokli par augošu koku vai kokmateriālu realizāciju iekasēt no pārdevēja, kas gūst ienākumus, nevis no personas, kas veic darījumu. Pašlaik firmas, kas no privātpersonām uzpērk kokmateriālus, atļaujas nenomaksāt nodokļus, arī dokumenti par darījumu netiek saglabāti.
Savukārt pašvaldību pārstāvjus meža dienests aicina iepazīties ar Pašvaldību savienības aprīlī atbalstītās izmaiņas, kas paredz palielināt nekustāmā nodokļa likmi par noteiktajā termiņā neatjaunotajiem izcirtumiem. Šo nodokli administrē pašas pašvaldības, un priekšlikuma būtība ir par termiņā neatjaunotiem izcirtumiem piemērot palielinātu nodokļu likmi – 30 procentu apmērā no minimālās algas (apmēram 21 lats par hektāru). Tādējādi tiktu veicināta naudas atgriešanās mežā jaunu investīciju veidā, bet īpašnieki, kas negribētu atjaunot savu mežu, to pārdotu, tā arī nekustāmā īpašuma tirgū aktivizētos darījumi ar meža zemi.
Runājot par kokapstrādes uzņēmumu kontroles procesa efektivizēšanu, O.Žvagiņš uzsver, ka, izstrādājot jaunus normatīvos aktus šajā nozarē, jāraugās, lai tie nevis sarežģītu, bet uzlabotu pašreizējo situāciju, un tiem jābūt piemērojamiem.
