Pēdējos gados “Latvijas valsts mežu” (LVM) teritorijās strauji aug dzīvnieku bojāto jaunaudžu platības. Piemēram, 2013. gadā jaunaudzes, kurās bojājumu apjoms ir vairāk nekā 40 procentu, bija 0,49 tūkstoši hektāru, bet 2017. gadā šis skaitlis jau trīskāršojās, sasniedzot 1,7 tūkstošu hektāru, “Ziņas” informē LVM Zemgales reģiona mežkopības vadītājs Sandris Upenieks.
Apgrauž jaunos dzinumus
Lielais pārnadžu blīvums rada ievērojamus postījumus mežaudzēm – tiek apgrauztas skujas, jaunie dzinumi, apkosti jaunie sējeņi, stādi, apgrauzta vai nobrāzta stumbru miza, izmīdīti jaunie kociņi, atsegtas saknes, aplauztas galotnes un zari. “Zemgalē pagājušajā gadā esam uzskaitījuši gandrīz 1000 hektāru meža platību, kuras vairāk vai mazāk ir bojājuši dzīvnieki. Salīdzinot ar citiem jaunaudžu kaitniekiem – slimībām, snieglauzēm, vējgāzēm un kaitēkļiem –, pārnadži nodara vislielākos postījumus, radot ievērojamākos zaudējumus nākotnes mežaudzēm,” teic S.Upenieks.
LVM mežkopji katru gadu apkopo uzskaitīto bojājumu datus un iesniedz pārskatus Valsts meža dienestam, kurš lemj par maksimāli pieļaujamā medījamo dzīvnieku limita piešķiršanu, lai regulētu to populāciju.
Jaunaudzes tiek aizsargātas vairākos veidos – stādu galotnes apstrādājot ar repelentiem jeb atbaidītājiem, izmantojot bioplastmasu, kas vidē sadalās, vai PVC plastmasas aizsargsietus un spirāles koku stumbriem, kā arī ierīkojot žogus platībās, kur novērojams īpaši liels dzīvnieku blīvums un citas aizsardzības metodes nedarbojas.
“Iedzīvotāji, kuri dodas uz mežu ogot, sēņot vai vienkārši atpūsties, noteikti būs ievērojuši kādu no minētajām aizsardzības metodēm. Esam saņēmuši dažādus jautājumus, piemēram, vai tos priežu stādiņus jūs krāsojat, lai kopjot vieglāk pamanīt? Šajā gadījumā noteikti domāta stādu galotņu aizsardzība pret pārnadžiem, kam izmantojam repelentu jeb dzīvnieku atbaidītāju “Cervacol Extra”, kas ir dabisku minerālu, smilts un līmes maisījums un rada dzīvniekam nepatīkamas sajūtas mutē, nokožot tā apstrādātu stāda galotnīti. Iedarbīgāks, bet salīdzinoši dārgāks ir repelents “Trico”, kas satur aitu taukus un atbaida meža dzīvniekus ar nepatīkamu aromātu,” par meža aizsardzības pasākumiem stāsta S.Upenieks.
Kūpeņu mežā būvēs aizsargžogu
Pamatojoties uz iepriekšējiem datiem un izvērtējot iespējamos postījumu riskus, LVM plāno jaunaudžu aizsardzības pasākumus. Papildus jau iepriekš minētajiem uzņēmums izmanto arī integrēto aizsardzības metodi, kas nozīmē papildu barības bāzes saglabāšanu dzīvniekiem, kopšanas cirtēs atstājot pameža kokus un krūmus (kārkli, pīlādži, ozoli, apses u.c.), kas netraucē mērķa sugas augšanai. Tāpat skujkoku jaunaudžu kopšana tiek organizēta tā, lai uz ziemu tajās ir pieejamas lapu koku atvases. Nodrošinot papildu barības bāzi briežu dzimtas dzīvniekiem, mazāk tiek postīti mērķa koki. Mērķa sugas retināšanu var sākt arī vēlāk − jo lielāka biezība jaunaudzē, jo procentuāli mazāks bojāto pieaugušu koku skaits.
“Jaunie skujkoku stādījumi dzīvnieku postījumu riskam ir pakļauti visvairāk, tāpēc to aizsardzība 2018. gadā LVM apsaimniekotajos mežos plānota gandrīz 13 tūkstošu hektāru platībā, no kuriem Zemgalē ap 1,7 tūkstošos hektāru. Kūpeņu mežā Zaļenieku pagastā, kur ir novērots liels pārnadžu blīvums un citas aizsardzības metodes nedarbojas, šogad plānojam ierīkot aizsargžogu. Darbi sāksies jūlijā un turpināsies līdz pat vasaras beigām. Žogs būs vismaz 2,1 metru augsts un 2,3 kilometru garš. Tas apjozīs 26 hektārus valsts meža. Ja kādam būs vēlme nokļūt iežogotajā teritorijā, to varēs izdarīt, šķērsojot žogu pa vienām no četrām kāpnēm, kuras būs ierīkotas žogam abās pusēs. Mežsaimniecisko darbu veikšanai un tehnikas iekļūšanai teritorijā tiks ierīkoti arī slēdzami vārti. Iedzīvotājiem, kas vēlēsies ievākt dabas veltes tieši šajā meža masīvā, tuvākajos 20 gadus būs jārēķinās ar nelielām neērtībām,” skaidro S.Upenieks.
