Par koku patvaļīgu izciršanu vai bojāšanu draud brīvības atņemšana līdz četriem, bet lielu zaudējumu gadījumā – pat līdz desmit gadiem. Taču tas neattur «melnās brigādes» paveikt šādus noziegumus. Pērn pirmajā kvartālā Zemgales virsmežniecībā konstatēts 20 meža zādzību, šogad jau 33. Turklāt galvenokārt tiek zagts nevis privātajos, bet valsts mežos.
Kamēr vēl lapas nav sazaļojušas, braucot pa meža ceļiem, daudzviet redz vēja gāztus vecus kokus, kas, ticamākais, turpat arī sapūs. Jelgavas Kārtības policijas biroja 2. nodaļas 2. iecirkņa priekšnieks Aldis Griestiņš spriež – koku zādzību mežā kļūtu mazāk, ja vienkāršotu atļauju saņemšanu kritušo koku izvešanai un izstrādei malkā. «Deviņdesmito gadu sākumā atļauju kritalu izstrādei varēja dot mežsargs, un daudzi to izmantoja. Tagad šis process ir sarežģītāks. Uz meža izstrādi iespējams pretendēt tikai firmām izsolēs, ko organizē akciju sabiedrība «Latvijas valsts meži». Ja pensionāram malka jāpērk no meža izstrādātājiem, par autokravu nākas maksāt ap pusotra simta latu. Kas to var atļauties?! Tādēļ ne viens vien to iegādājas no šaubīgām personām,» saka A.Griestiņš. Jābūt zināmai kārtībaiAkciju sabiedrības «Latvijas valsts meži» Zemgales mežsaimniecības izpilddirektors Ilgonis Rozītis uzskata, ka tauta nav tik apzinīga, lai varētu dot atļauju doties mežā un gādāt malku. Diezgan bēdīga ir 2005. gada janvāra vējgāžu pieredze, kad mežizstrādes atļauju saņemšanas noteikumus vienkāršoja – tad izzāģēja ne vien kritušos, bet arī augošos kokus. Turklāt strādājot tika grēkots ar darba drošību – Zemgales mežniecībā vien tolaik gāja bojā trīs meža izstrādātāji. «Iespējams, risinājums būtu mežizstrādes atļauju pārdošana pašvaldībām. Tā, piemēram, Zebrenes pagasts saņēmis atļauju 400 kubikmetru malkas izstrādei. Līdzīga interese ir Kandavas pilsētas domei. Kādam jāatbild par to, kas šādos darbos notiek mežā. Mums pašiem trūkst resursu, lai to kontrolētu,» tā I.Rozītis. Arī Valsts meža dienestā uzraudzības iespējas pēdējos piecpadsmit gados krietni kritušās, samazinot mežsargu štata vietas. Kāds taču to redzNoķert meža zagļus un pierādīt viņu vainu nav vienkārši. Valgundes novada Pašvaldības policijas priekšnieks Juris Bite, kuram 17. aprīlī netālu no Tīreļiem kopā ar mežsargu izdevās aizturēt trīs likumpārkāpējus, stāsta, ka slēpnī pavadījis vairākas naktis. Zādzībā apsūdzētie Kalnciema pilsētas iedzīvotāji, ļoti iespējams, bija nogāzuši apmēram septiņdesmit kubikmetru koku, taču viņi pieķerti vien ar diviem kubikmetriem sagarinātas malkas, ko veda mikroautobusā. Februāra sākumā Valgundes novadā saistībā ar nelikumīgu mežu izciršanu divus cilvēkus kopīgi aizturēja Jelgavas un Rīgas policisti. Taču lielākajā daļā līdzīgu gadījumu aizturēto nav. Jelgavas Policijas pārvaldes priekšnieka palīdze Ieva Sietniece aicina iedzīvotājus ziņot par koku nelikumīgas izciršanas gadījumiem. Taču arī tad, ja vainīgos pieķer un lieta nonāk līdz tiesai, process velkas ļoti ilgi. Kā stāsta Zemgales virsmežniecības jurists Māris Vaitekūns, patlaban tiek izskatītas piecus un vairāk gadu vecas lietas, kas ir strīdīgas un bieži tiek pārsūdzētas.
