Uzņēmums «Mežrozīte» Ozolnieku novada Cenu pagasta Brankās nākamā gada pirmajā pusē plāno sākt biodīzeļa realizāciju un piedāvāt biodīzeļa tehnoloģijas.
Uzņēmums “Mežrozīte” Ozolnieku novada Cenu pagasta Brankās nākamā gada pirmajā pusē plāno sākt biodīzeļa realizāciju un piedāvāt biodīzeļa tehnoloģijas.
Uzņēmums “Mežrozīte” līdz šim pazīstams kā kokogļu un kokogļu brikešu ražotājs, kas vairāk nekā desmit darbības gados ieguvis stabilu noieta tirgu un partnerus Zviedrijā. Pērn tā apgrozījums sasniedzis 700 tūkstošus latu. Strādājošo skaits – četri desmiti.
Tā kā uzņēmuma platība un ēkas ļauj darbību izvērst, pēdējos gados intensīvi domāts par jaunām aktivitātēm. Viena no iecerēm – biodīzeļa ražošana – nu jau pietuvojusies mērķim. Vispirms iepazītas radniecīgas ražotnes. Naukšēnos, kur biodīzeli ražo uzņēmums “Delta Rīga”, uzstādītās čehu un slovāku iekārtas atzītas par samērā dārgām. Meklējumu procesā izveidojusies sadarbība ar citas kādreizējā Austrumu bloka valsts pārstāvjiem. Tolaik šī tehnoloģija vēl bijusi zināmā eksperimenta stadijā, bet intuīcija liecinājusi, ka tā lieta izdosies un aizies. Nojausma uzņēmuma īpašnieku Juri Galvanovski nav pievīlusi. Arī jaudu un izmaksu ziņā tehnoloģija bijusi pieņemama.
Pagaidām biodīzeli izmēģina paši
“Mežrozītes” biodīzeļa ražotne izvietota bijušās ķieģeļu rūpnīcas “Spartaks” katlumājā, kas piemērota biodīzeļa ražošanai. Izstrādāts projekts uzglabāšanas rezervuāru atjaunošanai un ražotnes platību sakārtošanai. Šīm iecerēm plānots piesaistīt ES fondu naudu. Tā kā projekta izstrāde prasījusi laiku, nav izdevies paspēt pieteikties uz lauksaimniekiem domāto programmu, nāksies orientēties uz uzņēmējdarbības programmām. Taču neatkarīgi no finansējuma avotiem biodīzeļa ražošanai ir perspektīva.
Šogad “Mežrozīte” Jaunpilī nopirkusi kalti un to rekonstruējusi, uzstādot zviedru firmas “Tornum” iekārtas. Līdz šim jau iepirkts pusotrs tūkstotis tonnu rapša, kas būs nepieciešams biodīzeļa ražošanas sākšanai. Perspektīvā Jaunpilī kaltes jaudas paredzēts paplašināt, jo tā ir izdevīga vieta izejvielas iepirkšanai no Tukuma, Dobeles un Saldus rajona lauksaimniekiem.
Savukārt pirmais biodīzelis saražots no uzņēmuma “Mc”Donalds” savāktās izlietotās cepamās eļļas. Uzņēmumā saražotais biodīzelis tiek izmantots savām vajadzībām. “”Sasmērēties” vienmēr var paspēt, bet “izstrēbt savārīto” ir krietni grūtāk. Tāpēc pagaidām biodīzeli izmēģinām savās automašīnās,” tā izvēles principu raksturo “Mežrozītes” ražošanas vadītājs Dainis Laugalis. Tirgū biodīzeli plānots piedāvāt pēc tam, kad ražotnes produkcija būs ieguvusi atbilstības sertifikātu. Pēc tā acīmredzot nāksies doties uz Čehiju vai Austriju, jo Latvijā gan ir pieņemtas standarta prasības un testēšanas metodes, kas ir analogas ES standartam, taču nav nevienas iestādes, kur vienuviet varētu novērtēt produkcijas atbilstību pēc gandrīz 20 pozīcijām.
Piedāvās biodīzeļa tehnoloģijas
“Mežrozītes” biodīzeļa ražotnes plānotās jaudas ir desmit tūkstoši tonnu gadā ar iespējām apjomus palielināt. Biodīzeli varētu realizēt ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs. Par uzņēmuma tehnoloģijām biodīzeļa ražošanai interesi izrādījuši vairāki Igaunijas uzņēmumi. “Mežrozītes” īpašnieks ir pārliecināts, ka interese pieņemsies spēkā. Uzņēmums pagaidām neatklāj biodīzeļa ražotnes izveidē ieguldīto līdzekļu apjomu un tehnoloģisko procesu. Ar to varēšot iepazīties, kad produkcija iegūšot sertifikātu. Katrā ziņā ražotnē ieguldīti ievērojami mazāki līdzekļi nekā investēto resursu apjoms līdzīgās Latvijā strādājošās rūpnīcās. Piemēram, Naukšēnos 2,5 tūkstošu tonnu jaudīgas biodīzeļa ražošanas līnijas uzstādīšanai izlietoti 600 tūkstoši latu, piebilst “Mežrozītes” komercdirektors Andris Līcis.
Vienlaikus ar biodīzeli “Mežrozīte” plāno piedāvāt klientiem arī šīs degvielas ražošanas tehnoloģijas. Tās spētu interesēt lielākos lauksaimniekus, kas, instalējot nelielu iekārtu, no izaudzētā rapša varētu papildināt nepieciešamos degvielas krājumus un samazināt produkcijas pašizmaksu. Aplēses liecina, ka otrajā iekārtas izmantošanas gadā tā varētu samazināties līdz 15%.
“Mežrozītē” no biodīzeļa ražošanai iegūtās rapša eļļas ražos arī kokogļu aizdedzināšanas šķidrumu. Tā kā ikdienā patērētāji ar šo šķidrumu kvalitāti ne vienmēr ir apmierināti, uzņēmumā daudz eksperimentēts, lai nebūtu jāuzklausa sūdzības un izstrādājums neapkaunotu ražotāja vārdu. “Atšķirībā no līdzšinējiem šķidrumiem tajā no naftas produktiem nebūs nekā, vienīgi pievienots etilspirts. Bet tikai tik daudz, cik nepieciešams aizdedzināšanai,” stāsta D.Laugulis.
Nav īstas skaidrības par ietekmi
“Mežrozītes” ražošanas vadītājs D.Laugalis piekrīt, ka pagaidām domas par biodīzeli dalās. Cik speciālistu, tik viedokļu. Bet patiesu lietpratēju domas pagaidām publiski izskanējušas mazāk. Šīs lietas piekritēji informāciju galvenokārt meklējot internetā. Viņš pats, līdz šim būdams noturīgs “Saab 900” piekritējs, šovasar biodīzeļa izmēģināšanai iegādājies 1993. gada izlaiduma “VW Passat” 1,9 dīzeli. Četrus mēnešus braukšanai tiek izmantots vienīgi simtprocentīgs biodīzelis, un pagaidām sūdzību neesot.
Ir skaidrs, ka pie mīnus grādiem tā izmantošana būs jāpārtrauc, jo tajā veidojas kristāli. No dažādām augu eļļām ražotam biodīzelim tā esot dažāda un svārstoties no mīnus pieciem līdz mīnus 15 grādiem. Bet kāda īsti būs temperatūras robeža, rādīs laiks. Vēl ir laiks apdomāt arī par taktiku ziemā: braukt ar fosilo degvielu vai mēģināt to jaukt ar biodīzeli. Ieteikumi esot dažādi. Pārliecināti dabas draugi ārvalstīs degvielas tvertnēs iekārtojuši siltummaiņu. Proti, automašīnu iedarbina ar dīzeļdegvielu, kas, motoram iesilstot, sasilda visu tvertnes saturu, lai braukšanai izmantotu biodīzeli. Šajā un citās ar biodīzeļa izmantošanu saistītās jomās savs vārds būtu sakāms Tehniskās universitātes autospeciālistiem.
D.Laugalis domā, ka automašīnas problēmas nav tik atkarīgas no tā, vai tiek izmantots biodīzelis vai dīzeļdegviela. Liela nozīme ir motora nolietošanās pakāpei. Izdilis motors, bojāts starteris un netīras kvēlsveces, vecs akumulators izraisa iedarbināšanas problēmas. Atliek šādā mašīnā iepildīt biodīzeli un visu vainu novelt uz to. Lai gan faktiski ķibele slēpjas citviet.
Nevarot piekrist arī Lietoto automašīnu asociācijas pārstāvja Uģa Vītola teiktajam, ka biodīzelis satur metanolu, kas saēd degvielas piegādes sistēmas gumijas daļas. Veicot pareizu apstrādi, biodīzelī metanols nepaliek. Biodīzeļa ražošanas procesā, taukskābēm reaģējot ar metanolu, veidojas metilesters. Tieši tas ir iemesls, kādēļ gumijas daļas ar laiku paliek mīkstākas, nosacīti uzbriest un izšķīst. Metanols gumiju nevis saēd, bet sausina, un tā sabrūk mehāniski. Tāpēc tās jānomaina ar silikona vai polietilēna izstrādājumiem.
Vēl autobraucējiem jāņem vērā, ka biodīzelim piemīt mazgājoša īpašība. Vecākā mašīnā vairākkārt ielejot šo degvielu, ar gružiem un rūsas duļķēm “aizsit ciet” filtru. Lai ķibele nepārsteigtu, sākot izmantot biodīzeli, pēc vienas divām tvertnēm jānomaina filtrs. Bet visu par tehniskām lietām neizstāstīt. Arī pieredze ir pārāk maza, lai zinātu visu par biodegvielas ietekmi uz automašīnu dzinējiem atkarībā no spēkrata vecuma un markas. Lai gan iespējamie mīnusi jau būtu jāzina, jo atbilstoši Latvijā apstiprinātajai ES direktīvai nākamgad biodegvielas īpatsvaram kopējā degvielas tirgū jāsasniedz vismaz divi procenti, 2010. gadā – 5,75 procentiem. Tātad jau nākamgad Latvijā jāsaražo un jāizmanto vismaz 20 tūkstoši tonnu, bet 2010. gadā – vismaz 75 tūkstoši tonnu biodegvielas.
Lielā interese par biodīzeļa ražošanu sola nopietnu konkurenci. Bioetanola ražošanu izvērst domā “Jaunpagasts plus”. Vērienīgu projektu Elejā kopā ar rapšu audzētāju kooperatīvu “Latraps” grasās realizēt uzņēmējs un politiķis Grigorijs Krupņikovs. Top projekti Rīgas brīvostā, Liepājā un Rīgā. Lai nerastos problēmas ar saražotā noietu, uzņēmēji jau savlaicīgi meklējot produkcijas realizācijas iespējas ārpus Latvijas. Pašu mājās uzņēmējiem svarīgi, lai valdība sakārtotu likumdošanu un nodrošinātu biznesa drošību.
