Jūnijā Līvbērzes mežniecībā tika rīkots seminārs jaunaudžu kopējiem. Tajā piedalījās Valsts meža dienesta, valsts akciju sabiedrības «Latvijas valsts meži» pārstāvji un meža privātīpašnieki.
Jūnijā Līvbērzes mežniecībā tika rīkots seminārs jaunaudžu kopējiem. Tajā piedalījās Valsts meža dienesta, valsts akciju sabiedrības «Latvijas valsts meži» pārstāvji un meža privātīpašnieki.
Semināra vadību uzņēmās Līvbērzes mežniecības mežzine Dace Ozola sadarbībā ar bijušo Jelgavas virsmežniecības virsmežzini, SIA «Jelgavas mežs» mežsaimniecības inženieri Valdi Stradiņu un Jelgavas virsmežniecības inženieri konsultantu Herbertu Nipartu.
Uz to uzzināt vairāk par mežaudžu kopšanu bija atnākuši arī astoņi privātmežu īpašnieki no Jelgavas rajona. Interese ir manāmi palielinājusies – uz 12. aprīlī Meža dienu laikā virsmežniecības rīkoto semināru bija ieradies viens meža īpašnieks, un tas pats no Madonas rajona. Nevar gan apgalvot, ka mūsu pusē būtu kūtrāki īpašnieki nekā citur. Vienkārši Zemgalē privātmežu teritorijas nav tik lielas kā, piemēram, Vidzemes pusē, kur valsts mežu ir daudz mazāk nekā privāto.
Seminārā tika apmeklēti desmit atšķirīgi nogabali ar dažādu koku sugu sastāvu. Pārsvarā uzmanība tika pievērsta lapu kokiem. Pēdējo divu gadsimtu laikā meža struktūras veidošana tikusi īpaši pielāgota rūpnieciskajām vajadzībām un pieprasījuma svārstībām (priežu, egļu kultūras). Jelgavas virsmežniecības virsmežzinis Ardis Puišelis stāstīja, ka lapu koki mežsaimniecības attīstības gaitā ir palikuši novārtā. Audzes netika veidotas mežsaimniecības mērķim. Tieši pašlaik tas mainās un citādi kļūst arī kritēriji un pasākumi, lai panāktu to, ko vēlamies izveidot attiecīgajā meža nogabalā, kur ir nocirsta audze.
Skuju koku – priedes un egles – stādīšana jau ir ieguvusi popularitāti, tāpēc šādi semināri privātīpašniekiem ir nozīmīgi, lai ražīgas audzes iemācītos veidot jau no jaunaudzes vecuma – kad kociņi sasnieguši divu līdz četru metru augstumu. Pēc tam, kad kociņam jau ir pieci līdz astoņi gadi, jāsāk veidot kvalitatīvs mežs, izvēloties dominējošo sugu.
A.Puišelis atzīst:
– Šādi semināri, kur katrs var piedalīties ar savām idejām un ierosinājumiem, ir kas jauns, jo līdz šim viss tika pārņemts no bijušās padomju mežssaimniecības sistēmas. Kritēriji un kopšanas modeļi arī mainās, tāpēc svarīgi, ka seminārā piedalījās daudzi Jelgavas virsmežniecības darbinieki. Būtiski ir tas, ka jaunie mežsaimnieciskie kritēriji audžu veidošanā tiek noteikti kopā ar meža īpašniekiem, ka netiek kaut kur Rīgas kabinetā nolemts, ko visi audzēs.
Seminārā piedalījās arī VAS «Latvijas valsts meži» mežkopības speciālists Jurģis Jansons. Viņš atzina:
– Šādas tikšanās reizes pierāda, ka mums ir ļoti labas sadarbības iespējas ar Valsts meža dienestu. Visur Latvijā tas tā nav. Tikai dažviet notiek kopīgi semināri un viedokļu saskaņošana mežkopības jautājumos. Jaunaudžu kopšanai akciju sabiedrība gadā tērē apmēram miljonu latu. Semināri ir viena no labākajām iespējam, kā panākt viedokļu saskaņošanu, lai maksimāli palielinātu ieguldītās naudas atdevi.
Pagaidām vēl privātmežu īpašnieki mežu atjaunošanā īpaši aktīvi neiesaistās, taču viņiem ir jārēķinās ar to, ka likumā būs noteikts, ka mežs jāaudzē. Desmit gadu privātie meži Latvijā jau ir cirsti, tagad būtu laiks sākt domāt par to atjaunošanu un arī jaunaudžu kopšanu.
Agri vai vēlu pašiem īpašniekiem neinteresēšanās atspēlēsies. Un ne tikai jaunā likuma dēļ, bet arī materiālā ziņā – viņu pēcnācēji saņems mantojumā krūmus, nevis mežu.
Meža kopšanas darbi sākumā prasa vienu līdz divas dienas gadā, pēc tam vairs neko. Ja tiek dota iespēja piedalīties šādos semināros, tikties ar meža profesionāļiem, kas varēs konsultēt un paskaidrot nesaprotamās lietas, tad vajag to izmantot.
