Cenu pagastā lokomotīves dzirkstele aizdedzina jaunaudzi, Teteles mežos pusaudžu blēņas beidzas ar piecmetrīgas šķeldas zaru kaudzes nosvilināšanu
Siltajā un sausajā laikā, palielinoties ugunsbīstamībai, Zemgales virsmežniecībā nākamnedēļ sāksies mežu uzraudzība no torņiem Blukās un Ložmetējkalnā. Visā Latvijā jau kopš 17. aprīļa ir noteikts mežu ugunsbīstamais periods. Bažas rada ļaunprātīga dedzināšana – Teteles apkārtnē uz meža ceļa dega šķeldošanai sakrautu mežizstrādes atlieku kaudze.
Gaiši zaļie jaunās zāles stiebri, kas izspraukušies cauri kūlai, liecina, ka ugunsnedrošais laiks, kad meži var aizdegties no vecās zāles, ir beidzies. Mežā vēl ir diezgan slapjš, taču Zemgales virsmežniecības ugunsdzēsības apsardzības inženieris Māris Melnis spriež, ka, saglabājoties siltam un saulainam laikam, visai drīz daudzviet būs pavisam sauss.
Lokomotīve nodedzina jaunaudzi
No 190 šopavasar Latvijā jau reģistrētajiem mežu ugunsgrēkiem, kuros kopā vairāk nekā simts hektāros nodegušas jaunaudzes, seši notikuši Jelgavas un Ozolnieku novados. M.Melnis uzsver, ka visi gadījumi saistīti ar cilvēku neuzmanību ar uguni.
Ozolnieku novadā Jelgavas – Krustpils dzelzceļa malā Cenu pagastā apmēram 7000 kvadrātmetru platībā nodegusi desmit gadu veca egļu jaunaudze. Mežzinis Rihards Zandovskis domā, ka ugunsgrēka izraisīšanā vainojamas dzirksteles, ko radījusi dzelzceļa lokomotīve. «Dzelzceļa mala šajā vietā deg ne pirmo gadu. Izskatās, ka lokomotīvju mašīnisti tieši šajā ceļa posmā kāpina dzinēja jaudu. Pērn tādā kūlas ugunsgrēkā nodega dzelzceļnieku pamesta ēka,» saka mežzinis. Viņu īpaši uztrauc 7. aprīlī pāris kilometru no Teteles pieredzētais gadījums, kad meža ceļa malā tika aizdedzināta uz tukša grāvja sakrauta zaru kaudze.
Liesmas cēlās līdz egļu galotnēm
«Zaru kaudzes apakšā tukšajā grāvī radās uguns vilkme – kā krāsnī. Kad atbrauca ugunsdzēsēji, liesmas pacēlās līdz desmit metrus tālāk augošo egļu galotnēm. Dzēšana ilga četras stundas, labi, ka blakus bija vecs māla karjers, no kura varēja ņemt ūdeni,» stāsta R.Zandovskis. Viņš uz tā paša meža ceļa saticis pensionāru, kurš apgalvojis, ka netālu redzējis trīs pusaudžus aptuveni četrpadsmit gadu vecumā. Puikas tobrīd bija mēģinājuši aizdedzināt citu kaudzi. Uz vecā vīra aizrādījumu tie neesot reaģējuši. R.Zandovskis atzīst, ka viņa mežziņa pieredzē šāds gadījums ir pirmais. Lai arī vainīgie nav noķerti, ļaunprātīga dedzināšana vairāk nav atkārtojusies. Mežzinis domā, ka šķeldai paredzētās zaru kaudzes meža ceļu malās varētu žūt vēl kādu mēnesi.
Mežā ar sērkociņiem nedrīkst rādīties
Valsts meža dienesta pārstāve Selva Šulce uzsver, ka ugunsbīstamajā periodā mežos aizliegts kurināt ugunskurus, ārpus ceļiem braukt ar iekšdedzes dzinēja transporta līdzekļiem, kā arī veikt jebkuru citu darbību, kas var izraisīt ugunsgrēkus. Viņa piebilst, ka iepriekšējos gados Valsts meža dienests ugunsgrēku gadījumos ir tiesājies ar uzņēmumu «Latvijas dzelzceļš», šogad tādas prasības nav iesniegtas.
Zemgales virsmežniecības ugunsdzēsības apsardzības inženieris Māris Melnis piebilst, ka Jelgavas un Ozolnieku novados ugunsbīstamajā periodā uguni mežos vai to tuvumā drīkst kurināt, tikai saskaņojot ar Valsts meža dienestu pa tālruņiem 28329302 vai 26551640. ◆
