Valdība nav izpildījusi Saeimas uzdevumu līdz 1. augustam noteikt tās nozares, kurās Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīmā nevarēs strādāt; pēc provizoriskām aplēsēm, tas varētu skart vismaz trešdaļu pašreizējo šā nodokļa maksātāju.
Kamēr valdībā nav apstiprināti noteikumi ar liegto nozaru sarakstu, Finanšu ministrija (FM) jebkādas prognozes uzskata par priekšlaicīgām un pārsteidzīgām. Jūnija sākumā MUN režīmā strādāja nedaudz vairāk par 44 tūkstošiem personu.
Pārmaiņas sākas
Saeima, izdarot grozījumus MUN likumā, nolēma, ka līdzšinējā deviņu procentu likme tiek saglabāta uz trijiem gadiem (pēc tam būs 12 procentu likme), taču ar papildu (pašlaik vēl nezināmo) valsts sociālās apdrošināšanas maksājuma ieviešanu, kā arī liegto jomu sarakstu, kurās MUN nevarēs piemērot. Grozījumi paredz, ka valdība noteiks nozares, kurās uzņēmums nevarēs būt MUN maksātājs. Attiecīgi Ministru kabineta noteikumi valdībai bija jāpieņem līdz 1. augustam, un plānots, ka nozaru ierobežojums stāsies spēkā no nākamā gada 1. janvāra. MUN liegtajās nozarēs jau reģistrētiem maksātājiem tiks dots trīs gadu pārejas periods, lai turpinātu darbu jau kā parastā nodokļu režīmā strādājošam uzņēmumam.
Tikai diskusiju objekts
Valdība termiņu – līdz 1. augustam – nav ievērojusi, par ko daži uzņēmēji ironizēja kā «labu valsts pārvaldības piemēru». Lai arī publiskajā telpā bija «pasprukusi» ziņa par FM piedāvājumu MUN režīmu neattiecināt uz 41 darbības jomu, tomēr tas bijis tikai sākotnējais piedāvājums diskusijām ar pārējiem dalībniekiem. «Ceram, ka diskusijas ar iesaistītajām pusēm (tostarp Ekonomikas un Labklājības ministriju) sekmīgi noslēgsies un arī valdībā attiecīgais dokuments tiks pieņemts jau augustā,» prognozes pauda FM pārstāve Maija Straupmane. Jāatgādina, ka ministrijas vadība iepriekš Saeimā pauda bažas par MUN izmantošanu nodokļu sloga optimizācijai, kaut arī tas bijis iecerēts biznesa uzsākšanai. Savukārt pret šādu MUN liegto nozaru noteikšanu nostājas paši MUN maksātāji un to līdzjutēji. Turklāt stipri vēsa attieksme pret šo nozaru sarakstu ir arī ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai.
Vismaz trešdaļa
Lai arī FM «darba variants» nav publisks, ir pat radikāli atšķirīgi viedokļi par tā ietekmi. Daži aptaujātie eksperti pieļāva, ka šis piedāvājums paralizēs vismaz pusi, bet sliktākajā gadījumā – pat 70–75 procentus no visiem MUN maksātājiem. Savukārt FM pārstāve atzina, ka skart tas varētu aptuveni trešdaļu pašreizējo MUN maksātāju. Ir vēl kāda nianse, kas jāņem vērā. Proti, MUN maksātāju ekonomisko izdevīgumu ietekmēs pašlaik joprojām publiski nezināmais fiksētais sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu minimālais apmērs par katru darbinieku. Tam jāatspoguļojas grozījumos valsts sociālās apdrošināšanas likumā. Plānots, ka mikrouzņēmuma darbinieki papildus likumā noteiktajam ir sociāli apdrošināmi ar mērķi triju gadu laikā sasniegt sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu minimālo apmēru (pašlaik ap 120 eiro mēnesī), kas atbilstu darba devēja un darba ņēmēja iemaksu summai, kura aprēķināta no minimālās mēneša darba algas. Savukārt, ja šis nosacījums netiks izpildīts, tad no 2016. gada 1. janvāra MUN likme būs 13 procentu, bet 2017. gadā un turpmāk – 15 procentu.
Daudz jautājumu
«Ceru uz veselo saprātu, ka «darba» variants netiks pieņemts, jo tas vairāk atgādina pirmsbrīvdienu pēdējo darbu, kas obligāti jāpaveic, lai varētu doties uz pludmali, nevis rūpīgi izvērtētu un pamatotu nozaru sarakstu, kurās tad liegt izmantot MUN,» situāciju raksturo mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja SIA «Aivas Liakovičus birojs» īpašniece Aiva Liakovičus. Viņa sacīto pamato ar to, ka šajā MUN liegto nozaru sarakstā (projektā) iekļautas tādas nozares kā metāla rūdu, ogļu, naftas un dabasgāzes ieguve, naftas pārstrāde. «Cik tad Latvijā ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāju un vispār uzņēmumu, kuri šajās jomās darbojas?» retoriski jautā A.Liakovičus. Ironiski viņai piebalso vēl viens no MUN maksātājiem, jo pēc sākotnējā piedāvājuma MUN nedrīkstētu būt automobiļu, to virsbūvju ražošanā, tomēr citu transportlīdzekļu – kosmosa kuģu, lidmašīnu, helikopteru, kuģu un vilcienu – ražošanā MUN maksātāji var strādāt.
Pārdomu laiks
Kā jau iepriekš solīts, MUN režīmā vairs nevarēs darboties juridisko un grāmatvedības pakalpojumu sniedzēji (vairāk nekā 24 procenti no šo maksātāju kopskaita). «Vēl nedomāju, ko darīšu,» teica A.Liakovičus, piebilstot, ka pārdomām MUN likums devis trīs gadu termiņu. «Baidos, ka budžeta ieņēmumu zīmēšana «Excel» tabulās papildu ienākumus neradīs, jo pašlaik maksimālā alga «uz rokas» 700 eiro parastā nodokļu režīmā strādājošam uzņēmumam nozīmēs vismaz 1400 eiro izmaksas. Lai tās varētu pacelt visiem pakalpojumiem, cenām būtu jāpalecas, taču tad jau nebūs arī daļas to, kuri šo pakalpojumus pērk pašlaik,» secina A.Liakovičus. Viņa pieļauj, ka daļa liegtajās nozarēs esošo MUN maksātāju transformēsies uz tām jomām, kurās šis režīms būs atļauts, daļa spēs pāriet uz parasto nodokļu režīmu, bet daļa vienkārši izbeigs eksistenci. Vēl viens nezināmais, pēc viņas novērojumiem, ir minimālais sociālās apdrošināšanas iemaksu apmērs 2016. un turpmākajiem gadam, kas ietekmēs ne viena vien MUN izšķiršanos par tālāko likteni. «Cilvēki ir kreatīvi, un tas politiķiem un ierēdņiem jāņem vērā,» uzsver A.Liakovičus. Vairāki aptaujātie MUN maksātāji uzskata, ka nevajag strēbt karstu, sabojāt to labo, kas Latvijā izveidots, bet nepieciešams to pilnveidot. Proti, ja MUN režīmu izmanto nodokļu optimizēšanai, tad arī tie būtu jāsoda, nevis saujiņas blēžu dēļ jāliek ciest daudziem. Skanēja arī viedoklis, ka MUN režīms un tā nosacījumi pat dažādām nozarēm varētu būt pilnīgi atšķirīgi. Savukārt kāds MUN maksātājs no attāla Latvijas novada uzskata, ka šāds režīms būtu liedzams visiem, kuri darbojas Rīgā un tās apkārtnē, un saglabājams tikai laukos reāli strādājošiem, turklāt nodarbinot tikai ģimenes locekļus vai sliktākajā gadījumā vienu divus algotus darbiniekus, kas nav ģimenes locekļi. Vēl citi vedināja MUN režīmā liegt darboties ārzemniekiem, jo tie var atļauties «pieklājīgas» investīcijas un maksāt nodokļus pilnā apmērā.
Jāmaina domāšana
Latvijas ekonomikas attīstība nozīmē uzņēmīgus cilvēkus, kuri paši ir spējīgi nodrošināt sevi ar iztiku un piedāvāt arī darba vietas tiem, kuri mācās un vēl attīstās, skaidroja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis. LTRK uzskata, ka tā vietā, lai kultivētu un radītu apstākļus uzņēmējdarbībai, nevis sēdētu «uz kakla» ierēdniecības līmenī, mikrouzņēmumi var būt instruments, lai motivētu cilvēkus veidot biznesu un ieguldīt valsts nākotnē. «Valsts vara ar savu alkatību nodokļu politikā ir tā, kas ar ierēdņu palīdzību iedzen uzņēmējus ēnā vai pat patriec no valsts, jo ar katru dienu zaudējam arvien vairāk iedzīvotāju. Pašreiz izveidojušās divas atšķirīgas nometnes – no vienas puses, ir liela daļa valsts aparātā strādājošo, kuri sēž «uz kakla» biznesam un risina savu dzīvi caur papildu nodokļiem un ierobežojumiem, tā vietā, lai paši kļūtu par uzņēmējiem, bet, no otras puses, ir uzņēmīgi cilvēki, kuri riskējuši izveidot savu biznesu un domā par attīstību,» klāstīja A.Rostovskis. Viņaprāt, valsts varai kopumā jāmaina domāšana par nodokļu politiku. Ir jāstrādā ar mērķi, kad būt par uzņēmēju privātajā biznesā ir prestiži, nevis viņiem jādzīvo mūžīgās bailēs no sankcijām un uzņēmējdarbības vides pārmaiņām. «Iespējams, daudzi uzņēmēji, kuri pašreiz strādā mikrouzņēmuma režīmā, nolems likvidēt biznesu, lai dotos prom vai turpinātu darbu, nemaksājot nodokļus vispār. Šajā gadījumā FM vajadzētu pārdomāt, kādus signālus tā dod uzņēmējdarbības videi, ieviešot ar biznesa vidi nepārrunātus un neizsvērtus lēmumus,» rezumēja A.Rostovskis.
