Sniegbalti tīrs un skaists ir atnācis šis rīts, kad ar mīļiem vārdiem un ziediņu neaizmirsīsim sveikt šodienas gaviļnieces – Agneses, Agnijas un Agnes.
Sniegbalti tīrs un skaists ir atnācis šis rīts, kad ar mīļiem vārdiem un ziediņu neaizmirsīsim sveikt šodienas gaviļnieces – Agneses, Agnijas un Agnes.
Ozolniekos dzīvo kāda ļoti jauka Agnese, viņu par savējo sauc daudzi Zemgales lauku ļaudis. Pabeigusi Latvijas Lauksaimniecības universitāti, Agnese Vējkrīgere kādu laiciņu strādāja augstskolā par pasniedzēju, tad bija darbs Rīgā Zemkopības ministrijā cukura un linu nozarē, bet nu jau pusgadu viņas pienākumi saistīti ar Cukurbiešu audzētāju asociāciju, kur Agnese aizstāv lauku ļaužu intereses. “Man ir ļoti liels prieks tur strādāt. Apkārt ir cilvēki, kas nemitīgi cīnās, nenokar degunu un visiem spēkiem iet uz priekšu. Viņi cīnās par sevi un citiem. Tādi cilvēki Latvijā ir ļoti vajadzīgi. Tas ir zemnieku spēks, kas mani priecē. Tas liecina, ka latviešu zemnieku tauta ir stipra un sīksta, kas tik viegli neiznīks,” pārliecināta Agnese.
Pirms divām dienām viņa nosvinēja savu dzimšanas dienu, un šodien kopā ar dēliņu Edgaru un vīru Daini svētki turpināsies. “Svētki ir jāsvin, un dzīvē vairāk jāmācas priecāties. Man ļoti patīk mans vārds, vienmēr esmu ar to lepojusies. Tas man dots par godu mīļajai Lietuvas vecmāmiņai Agnei. Kad vēl nebiju piedzimusi, mamma jau zināja, ka savu meitu sauks par Agnesi, jo ļoti cienījusi un mīlējusi vecmāmiņu Agni. Arī es viņu allaž atceros kā ļoti sirsnīgu un jauku cilvēku,” stāsta gaviļniece.
Agnesei nav svarīgas dāvanas, galvenais, lai tās nāktu no sirds. Mammas jubilejās dēlam Edgaram ir svarīgi pašam pirmajam piecelties un viņu sveikt ar buču. No bērnības dienām Agnese atceras, ka neiztrūkstoša vārdadienas dāvana bijusi krustmāmiņas ciemošanās, viņas mīļums dažkārt licies saldāks par garšīgākajām konfektēm.
Brīvajā laikā, kura gan Agnesei ir ļoti maz, viņa cenšas būt kopā ar savu ģimeni. Edgaram Agnese velta īpašu uzmanību, viņam mamma grib būt mīļa kā svētdiena un garda kā konfekte.
