Ilgus gadus Ārends Buķevics pētījis rožu vēsturi Latvijā. Bez liekas minstināšanās viņš tās nosauc par savām mīļākajām puķēm.
Ilgus gadus Ārends Buķevics pētījis rožu vēsturi Latvijā. Bez liekas minstināšanās viņš tās nosauc par savām mīļākajām puķēm.
Vārds rožu pētniekam arī ticis interesants, un viņš lepni stāsta, ka māte visiem saviem bērniem tos centusies dot savdabīgus. Grūti pateikt, kāpēc mamma izvēlējusies tieši šo vārdu, bet tulkojumā tas nozīmē «ērglis». Vārds dažādos laikos izrunāts arī bez garumzīmes, bet pats tā īpašnieks atradis veco laiku kalendāru, kurā tas vēl bijis iekļauts, un tur Ārends rakstīts ar «ā».
Ā.Buķevica dzimtā puse ir Vilce. Tur viņš gājis skolā un arī sācis interesēties par rozēm. Mācības vilcēnietis turpinājis dārzniecības skolā Bauskas rajonā. Pirmo rozi viņš iestādījis mazpulkā, jo katram tā dalībniekiem tika iedalīts savs lauciņš, kas bija jākopj, – tajā paša spēkiem arī izaudzēts pirmais zieds. Diemžēl, 1941. gadā beidzot skolu, saņemts vācu diploms, kam drīz vien vairs nav bijis nekādas vērtības. Īpaši grūti bijis dabūt pirmo darbu, jo kā kādreizējam leģionāram, turklāt ar vācu diplomu, padomju laikos dabūt darbu gandrīz nebija iespējams. Par laimi, citi kandidāti uz izraudzīto vietu nav pieteikušies un arī priekšnieks uzskatījis, ka ne jau visi leģionāri ir slikti amata pratēji un labi padarīts darbs ir galvenais.
Par darba trūkumu vēlāk dārznieks sūdzēties nav varējis – strādājis gan dārzkopībā, gan Latvijas Lauksaimniecības universitātē Augu aizsardzības katedrā un citur. Daudz braukājis pa Latviju, stāstot un dodot padomus par rožu audzēšanu. Protams, arī pašam pētniekam agrāk bijis rūpīgi kopts rožu dārzs.
Daudz laika Ā.Buķevics veltījis tautasdziesmu studēšanai. Izrādās, tajās var daudz ko uzzināt par rožu vēsturi. Tautasdziesmās, viņaprāt, atklājas daudz interesantu faktu, piemēram, atšķirības novados. Ja kāduviet Latvijā tajās bieži izskan vārdu salikums «rožu vainadziņš», tad dažos novados to nedzirdēt. Rožu pētnieks domā, ka tur šādu ziedu vēl nebija, tāpēc nevarēja arī rasties dainas, kurās pieminētas rozes. Daudz laika veltīts, lai tajās uzzinātu pēc iespējas vairāk par rožu ievešanu Latvijā.
Ā.Buķevics stāsta, ka ne mazums esot izpētīts, bet tikpat darba vēl priekšā, jo tautasdziesmās ir daudz neatklāta.
